Akadēmiskais centrs
Aizvadītajos divos gados nav notikušas krasas izmaiņas pirkumu struktūrā. Izņēmums ir pārtikas un ikdienas lietošanas preču iegāde, kas strauju lēcienu piedzīvoja 2015. gadā, kad pirkumu skaits, salīdzinot ar 2014. gadu, trīskāršojās. Pašlaik tas jau ir kļuvis par zināmu «modes kliedzienu», jo arī pērn pārtikas un sadzīves preču piegāde tiešsaistē turpināja pieaugt. Vairums šo klientu izmanto iespēju iegādāties produktus ar piegādi uz mājām, jo tas ir ērti, kā arī tiek ietaupīts laiks un nauda. Savukārt daļai klientu tā ir dzīves nepieciešamība -veci cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī māmiņas ar maziem bērniem. Tā kā pasūtījumus var veikt ari no ārzemēm, tad šo iespēju izmanto arī cilvēki, kas devušies peļņā ārpus Latvijas, bet vēlas apgādāt mājās palikušos radiniekus ar nepieciešamajām precēm. Otra pakalpojumu kategorija, ka piedzīvo vērienīgu pieaugumu, ir brīvdienu naktsmītņu iegāde interneta. Tas liecina, ka parādās vēlme un arī finansiālās iespējas apceļojot Latviju.
Arvien biežāk, iepērkoties interneta, iedzīvotāji tērē aizvien lielākas naudas summas. Joprojām visbiežāk interneta cilvēki veic pirkumus līdz 50 eiro, bet gadu no gada pieaug tendence interneta tērēt arī 500 eiro un vairāk. Vienlaikus viens no bremzējošiem aspektiem ir muita. Latvijā kopš 2013. gada sūtījumi no trešajām valstīm un nepārsniedz 150 eiro summu netiek aplikti ar muitas nodokli. Savukārt, ja sūtījums pārsniedz 700 eiro, visbiežāk šīm precēm tiks piemērota vienotā muitas nodokļa likme jeb 2,5 % no preces muitas vērtības. Galvenais secinājums - iepirkšanās tendences interneta nav pārāk strauji mainījušās, kas liecina par noteiktu pircēju paradumu izveidošanos, veicot pirkumus interneta.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 07.08.2017.
, pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24%). No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus interneta pēdējā gada laikā, 81 % iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46 % - citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40 % - pārējo pasaules valstu interneta veikalos. ){kind=link}