Akadēmiskais centrs
Teritoriālās attīstības indekss rāda, ka Vidzemes reģionā attīstītākie ir Burtnieku, Beverīnas, Smiltenes, Kocēnu un Priekuļu novadi. Interesants ir fakts, ka šie novadi ir tiešā Valmieras tuvumā, kas iezīmē Vidzemes aktivitātes centru. To apliecina arī aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem - Valmierā tas ir 14,2 uzņēmumi (14. vieta Latvijā). Tas ir relatīvs rādītājs, kas ne vienmēr vislabāk atspoguļo uzņēmējdarbības aktivitāti. Lai gan lielākā daļa uzņēmumu ir mazie un vidējie, kuriem ir sava sociāli ekonomiskā nozīme, ir jāpiemin lielie uzņēmumi, kas ir izvietoti gan Valmierā - Valmiera Glass, Valmieras piens, gan Vidzemes reģionā - Cēsu alus, Valmiermuižas alus, Smiltenes piens, Rūjienas piensaimnieks un citi.
Liela daļa no pārtikas pārstrādes uzņēmumiem ir sakārušies ar Krievijas pārtikas produktu tirdzniecības embargo. Par spīti nepieciešamībai meklēt noietu piesātinātajā vietējā, Eiropas Savienības un citos tirgos, tas nav atstājis pārāk lielu iespaidu uz nodarbinātību reģionā, un bezdarba līmenis, īpaši jau minētajos novados, ir pietiekami zems. Novadi, kur bezdarba līmenis ir augstāks, atrodas tālāk no Valmieras, vairāk uz Austrumiem - Gulbene, Alūksne un Madona, kur bezdarbs ir 8-10% robežās. No vienas puses, bezdarba rādītāji nav tik augsti, taču 2015.gadā veiktais mājsaimniecību apsekojums atklāj detalizētāku ainu: Vidzemē aptuveni 43% mājsaimniecību ar grūtībām vai lielām grūtībām «savelk galus kopā», kas liecina par zemo atalgojumu un pietiekami lielo cilvēku skaitu, kas nestrādā algotu darbu. Runājot par ekonomiskās attīstības perspektīvām Vidzemē, vēlos pievērst uzmanību diviem jautājumiem: iedzīvotāju skaits (darbaspēka pieejamība) un izglītība. Vidzemes reģionā Siguldas novads ir vienīgais, kurā pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Protams, demogrāfiskais izaicinājums ir visā Latvijā, turklāt liela nozīme ir arī iekšējai un ārējai migrācijai labākas dzīves meklējumos. Rūkošais iedzīvotāju skaits Vidzemē ir satraucošs, jo negatīvi ietekmēs ekonomiskās izaugsmes iespējas. Ir divi risinājumi. Pirmais -demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, stimulējot jauno ģimeņu politiku. Otrais - augstākas pievienotas vērtības preču un pakalpojumu radīšana, lai nodrošinām augstākus nodokļu ieņēmumus. Abi varianti ir ilgtermiņa risinājumi, taču ārkārtīgi nozīmīgi, ja domājam par nākotnes attīstības perspektīvām šajā reģionā. Otrais jautājums ir cieši saistīts ar pirmo, respektīvi, lai uzņēmumi spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, jādomā par izglītības iespējām, kas radītu tādus priekšnosacījumus. Un Vidzemes reģionā tāda loma ir jāuzņemas Vidzemes augstskolai. Tai ir būtiska loma reģiona attīstībā, kā vietai, kur sadarbībā ar uzņēmējiem tiktu radītas modernas studiju programmas, kas ir nepieciešamas vietējiem uzņēmējiem. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.05.2017.
Liela daļa no pārtikas pārstrādes uzņēmumiem ir sakārušies ar Krievijas pārtikas produktu tirdzniecības embargo. Par spīti nepieciešamībai meklēt noietu piesātinātajā vietējā, Eiropas Savienības un citos tirgos, tas nav atstājis pārāk lielu iespaidu uz nodarbinātību reģionā, un bezdarba līmenis, īpaši jau minētajos novados, ir pietiekami zems. Novadi, kur bezdarba līmenis ir augstāks, atrodas tālāk no Valmieras, vairāk uz Austrumiem - Gulbene, Alūksne un Madona, kur bezdarbs ir 8-10% robežās. No vienas puses, bezdarba rādītāji nav tik augsti, taču 2015.gadā veiktais mājsaimniecību apsekojums atklāj detalizētāku ainu: Vidzemē aptuveni 43% mājsaimniecību ar grūtībām vai lielām grūtībām «savelk galus kopā», kas liecina par zemo atalgojumu un pietiekami lielo cilvēku skaitu, kas nestrādā algotu darbu. Runājot par ekonomiskās attīstības perspektīvām Vidzemē, vēlos pievērst uzmanību diviem jautājumiem: iedzīvotāju skaits (darbaspēka pieejamība) un izglītība. Vidzemes reģionā Siguldas novads ir vienīgais, kurā pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Protams, demogrāfiskais izaicinājums ir visā Latvijā, turklāt liela nozīme ir arī iekšējai un ārējai migrācijai labākas dzīves meklējumos. Rūkošais iedzīvotāju skaits Vidzemē ir satraucošs, jo negatīvi ietekmēs ekonomiskās izaugsmes iespējas. Ir divi risinājumi. Pirmais -demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, stimulējot jauno ģimeņu politiku. Otrais - augstākas pievienotas vērtības preču un pakalpojumu radīšana, lai nodrošinām augstākus nodokļu ieņēmumus. Abi varianti ir ilgtermiņa risinājumi, taču ārkārtīgi nozīmīgi, ja domājam par nākotnes attīstības perspektīvām šajā reģionā. Otrais jautājums ir cieši saistīts ar pirmo, respektīvi, lai uzņēmumi spētu radīt preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, jādomā par izglītības iespējām, kas radītu tādus priekšnosacījumus. Un Vidzemes reģionā tāda loma ir jāuzņemas Vidzemes augstskolai. Tai ir būtiska loma reģiona attīstībā, kā vietai, kur sadarbībā ar uzņēmējiem tiktu radītas modernas studiju programmas, kas ir nepieciešamas vietējiem uzņēmējiem. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.05.2017.
