LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes lektores Līga Leitāne un Larisa Bule

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS "Indexo” ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvadīšanai. Tas nozīmē, ka Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi - radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Neapšaubāmi Latvijas tirgū ir vajadzīga konkurence, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnus dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīme, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu. Jautājums, vai ‘’Indexo’’ projektam izdosies panākt iecerēto?! Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga. Tāpēc SEB bankas pētījums par pensijām Baltijas valstīs parāda, ka 95% aptaujāto nav priekšstata par 2.līmeņa iemaksu lielumu. Katrs ceturtais pat vairs neatceras, kas pārvalda viņa kapitālu, bet 60% nezina, kuru plānu ir izvēlējušies. Tikai 6% ir informēti par uzkrātā kapitāla lielumu. Skaitļi ir šokējoši! Lūk, šādi ir potenciālie ‘’Indexo’’ klienti! Izvēle bieži notiek neapzināti, bet ir pārvaldītāji, kuri izmanto, maigi sakot, agresīvu mārketingu. Tas liecina par to, ka vidējam pensiju sistēmas dalībniekam ir absolūti vienalga, kāda ir pārvaldītāja investīciju koncepcija un izmaksu līmenis. Mūsu nesen veiktais pētījuma parādīja, ka pēc krīzes vidējais ienesīgums aktīvajiem un sabalansētajiem plāniem bija augstāks par inflāciju, tātad kapitāls auga. Vai sistēmas dalībnieki ir lietas kursā un priecājās? Nē, 25% tā arī nezina, kur var iegūt informāciju, bet 70% jūtas nepietiekami informēti. Lai iegūtu klientus, ‘’Indexo’’ būs ‘’jālauž’’ mūsu nodokļu maksātāju attieksme pret pensiju sistēmu kopumā. Turklāt ir grūti noticēt tam, ka populārākie pārvaldītāji būs ar mieru dalīties ar saviem klientiem. Cik maksās klienta piesaistīšana, informēšana un noturēšana? Kāda būs klientu  “pārvilināšanas’’ cena? Lai šobrīd veiksmīgi ienāktu tirgū, ir jābūt skaidrai izpratnei par iepriekš minēto grūtību pārvarēšanas izdevumiem, tāpēc gribās ticēt, ka ‘’Indexo’’ tāda ir, citādi zemo izmaksu ideja paliks tikai idejas līmenī.  Publicēts "Dienas Biznesā" 2.06.2017.

Dalīties