Promocijas darbu par tēmu „Vadības stili un sieviešu iespējas strādāt augstākā līmeņa biznesa amatos” aizstāvēs Lidija Sedmaire

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt vadības prasmju un stilu ietekmi uz sieviešu iespējām strādāt augstākā līmeņa amatos biznesā un izstrādāt atbilstošus ierosinājumus. Šajā kontekstā pēckara periodā līdz pat mūsdienām apskatīta mainīgā sieviešu lomas uztveres attīstība, kā arī salīdzināta Rietumu pieeja ar Austrumu pieeju. Īpaša uzmanība pievērsta sieviešu vadības mainīgajam kontekstam un vadības stilu tipiem. Šajā aspektā ir apspriests un salīdzināts vīriešu un sieviešu konkrēto vadības stilu raksturojums. Turklāt izvērtēts jautājums, vai vadības prasmes plašākā nozīmē, piemēram, lietpratība cilvēku attiecībās vai konceptuālās prasmes paātrina sieviešu karjeras attīstību. Promocijas darba teorētiskajā daļā konstatēts, ka sievietes loma sabiedrībā un ģimenē gadu gaitā ir attīstījusies. Sievietes pārstāv nozīmīgu darbaspēka potenciālu, kas līdz šim vēl nav pilnībā kapitalizēts. Sievietes iegulda zināšanās un prasmēs, viņām labi padodas transformējošais vadības stils, kas ir svarīgi, lai izvairītos no kritiskām situācijām. Tomēr sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas augstākā līmeņa biznesa amatos. Par sieviešu karjeras attīstību bremzējošiem faktoriem tiek uzskatīti aizspriedumi, stereotipi un citi faktori, piemēram, sociālās normas vai uzņēmējdarbības vide, kurā dominē vīrieši. Šis konteksts tiek sasaistīts ar realitāti, demonstrējot un atspoguļojot atšķirības pa dzimumiem Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs. Atšķirības pa dzimumiem ir novērtētas, pamatojoties uz izglītības līmeni, datorprasmēm, matemātikas prasmēm, darbu un ienākumiem. Novērtēts sieviešu darbaspēka pārstāvības līmenis, pievēršot galveno uzmanību sieviešu skaitam vadošos amatos un padomēs. Lai salīdzinātu situāciju Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs, izmantoti sekundārie dati. Konstatēts, ka mūsdienās sievietēm ir augstāks izglītības līmenis gandrīz visās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs. Tomēr sievietēm vēl ir zemāki ienākumi nekā vīriešiem, un to skaits vadošos amatos, salīdzinot ar vīriešiem, ir mazāks. Priekšrocības, kuras ir sievietēm vadošos amatos, bieži līdzsvaro bremzējošie faktori, kuriem ir negatīva ietekme uz sieviešu karjeras attīstību. Izveidots jauns vadības prasmju ietekmes modelis. Konkrēti, izstrādāta jauna koncepcija, lai parādītu, kā vīrieši un sievietes var ieņemt augstākā līmeņa amatus biznesā un ietekmēt piekļuvi tiem, pamatojoties uz noteiktu zināšanu un prasmju attīstīšanu. Pirmo reizi ir parādīta vadības prasmju un stila ietekme uz augstākā līmeņa biznesa amatu ieņemšanu sievietēm vācu valodā runājošo valstu konkrētajā kontekstā. Turklāt vadības prasmju attīstīšanu veicinošie faktori, kā arī darījumu (transactional), transformējošais(transformational) un distancēšanās (laissez-faire) vadības stili ir sasaistīti ar augstākā līmeņa biznesa amatu ieņemšanu. Modelis statistiski pārbaudīts, balstoties uz empīriskiem pētījumiem, kurā iekļauti 342 vadītāji un augstākā līmeņa vadītāji vācu valodā runājošās valstīs. Noskaidrots, ka transformējošajam vadības stilam, kā arī augstam izglītības līmenim, starppersonu saskarsmes prasmēm, konceptuālajām prasmēm un praktiskajai apmācībai ir svarīga loma, lai vīrieši varētu ieņemt augstākā līmeņa amatus biznesā. Lai gan sievietēm piemīt transformējošās vadības prasmes, tas viņām karjeras izaugsmē nepalīdz. Tomēr zināšanām un prasmēm ir nozīme, lai sievietes ieņemtu augstākā līmeņa amatus biznesā, lai gan mazāka, salīdzinot ar vīriešiem. Var secināt, ka vīrieši ieņem augstākā līmeņa amatus, ja viņiem piemīt transformējošais vadības stils, turpretim attiecībā uz sievietēm to nevar pierādīt. Var izdarīt secinājumu, ka sievietes saskaras ar ierobežojošiem faktoriem, piemēram, aizspriedumiem un stereotipiem, korporatīvo kultūru, kurā dominē vīrieši, vispārējām normām un kultūras praksi, paraugu trūkumu, elastīgu risinājumu trūkumu darbā, bērnu audzināšanas nepieciešamību, personiskajām vērtībām, sociālajām normām, kā arī mazāk praktiskām apmācībā gūtām iemaņām, kas kavē sieviešu karjeras attīstību. Par izpētes rezultātu ierobežojošajiem faktoriem var uzskatīt rezultātu ģeogrāfisko aprobežošanos tikai ar Rietumeiropu un Austrumeiropu, nehomogēno pētījuma dalībnieku, vīriešu un sieviešu, grupu lielumu, pētījuma dalībnieku prasmju pašnovērtējumu un vadības prasmju ietekmes modeļa ierobežotās dimensijas. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība. Darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., profesore Baiba Šavriņa Recenzenti: Biruta Sloka, Dr.oec., profesore, Latvijas Universitāte Tatjana Tambovceva, Dr.oec., profesore, Rīgas Tehniskā Universitāte Henrijs Kaļķis, Dr.sc.admin., asoc.profesors, Rīgas Stradiņa universitāte   Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.