Līga Leitāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Kārtējo reizi klausoties par problēmām veselības aprūpes jomā, radās vēlme rūpīgāk papētīt Latvijas lielāko slimnīcu darbību. Apskatot divas lielākās valsts nozīmes slimnīcas - Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Paula Strādina Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) -, var redzēt, ka jau vairāku gadus tās ir strādājušas ar zaudējumiem. Vissliktākā situācija ir RAKUS, kuras zaudējumi 2017. gada pirmajā pusgadā jau sasnieguši 3,9 miljonus eiro, turklāt zaudējumi ir lielāki nekā pērn, kad tie sasniedza 2,5 miljonus eiro. Vienlaicīgi RAKUS ir arī negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka slimnīca ilgstoši strādājusi ar nopietniem zaudējumiem. Turklāt jau vairākus gadus zvērināti revidenti gada pārskatu atzinumos "vērš uzmanību uz to, ka zaudējumi un negatīvais pašu kapitāls var radīt šaubas turpināt darbību". Tas ir nopietns signāls, jo šādi tiek norādīts uz uzņēmuma slikto finanšu stāvokli. Slimnīcai ir tendence strādāt ar bruto zaudējumiem, kas savukārt liecina, ka netiek nosegta pakalpojumu pašizmaksa. Arī PSKUS slimnīcas rezultāti nav iepriecinoši - bruto zaudējumi, ieņēmumi nenosedz pakalpojumu pašizmaksu, slimnīca nespēj segt ilgtermiņa saistības, jo peļņas nav, ir tikai zaudējumi.

Jāatzīmē, ka savā laikā RAKUS tika izveidots, apvienojot vairākas autonomas slimnīcas, un tieši tad arī RAKUS izveidojās "melnais caurums". Aktuālā situācija parāda, ka tik lielu slimnīcu tā arī nevienam no vadītājiem nav izdevies efektīvi pārvaldīt. Iespējams, ka apvienošana ir bijusi kļūda, bet varbūt pie vainas ir sistēmiska neprofesionāla tās vadība un ilgstoši nesakārtotie finanšu jautājumi, kas ir summējušies situācijā, kad slimnīcai nepieciešama nepārtraukta papildus finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta. Veselības ministrija vairākkārtīgi mainījusi slimnīcas vadību, tomēr finansiālā situācija tā arī nav būtiski uzlabojusies. Tagad par RAKUS valdes priekšsēdētāju strādā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Egita Pole. Ministrijas valsts sekretāra vietnieka un slimnīcas valdes priekšsēdētāja amata apvienošana ir lielā pretrunā, jo ministrijas uzdevums ir veikt pārraudzību pār slimnīcu, bet lomu dublēšanās rada virkni nopietnu risku - korupcijas, objektivitātes trūkuma un citus. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldei ir jābūt īpaši atbildīgai, tomēr praksē tā diemžēl nav. Tas rada šaubas, vai finansējuma palielināšana veselības aprūpē sniegs cerētos rezultātus. Ja nevar sakārtot katru atsevišķo kapitālsabiedrību, vai esošā ministrijas vadība ir spējīga sakārtot visu sistēmu?!  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 24.10.2017.

Dalīties