Akadēmiskais centrs
Patēriņš, protams, ne velti ir tik būtiska IKP sastāvdaļa, jo runa ir ne tikai par naudas tērēšanu un augošu vajadzību apmierināšanu, bet arī ražošanas un pakalpojumu apjoma pieaugumu, kas saistīts ar šo augošo pieprasījumu. Ekonomisko attīstību nosaka daudzi faktori, un daži no tiem ir izteikti psiholoģiski, piemēram, nākotnes attīstības gaidas. Ja ziņās aizvien vairāk runā par to, ka Latvijas ekonomika nākotnē attīstīsies strauji, nevilšus daudziem var rasties papildus drošības apziņa un vēlme dzīvot labāk - tērēt vairāk. Šādu faktu apstiprina arī virkne komercbanku veikto iedzīvotāju aptauju par nākotnes gaidām. Tostarp SEB pētījumā atklājas kāda satraucoša aina - vairāk nekā 66% iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim. Jāteic, ka ir arī iedzīvotāji, kuriem iespējas un finanšu pratība ļauj veidot zināmus uzkrājumus -18% aptaujāto pietiek līdzekļu trīs mēnešiem, 12% - 6 mēnešiem, bet 9% - vairāk nekā sešiem mēnešiem.
Uzkrājumi un krāšana ir mūžīgs debašu temats ekonomikā, jo runa ir par ļoti daudziem aspektiem un to, kā uzkrājumi ietekmē indivīda labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi. No vienas puses, uzkrājumu neesamība ir skaidrojama ar zemiem ienākumiem, jo tie pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos ir grūti sasniedzams mērķis. Tajā pašā laikā runa ir arī par iedzīvotājiem, kas neveic lielus uzkrājumus, arī citu motīvu vadīti. Piemēram, Eiropas Centrālā banka pēckrīzes periodā ar ekspansīvās monetārās politikas palīdzību veicināja ES ekonomikas atkopšanos, kas nāca kopā ar ļoti zemām procentu likmēm. No vienas puses, zemas procentu likmes ļāva uzņēmējiem aizņemties lēti, lai veicinātu savu biznesu attīstību. Taču tajā pašā laikā šobrīd procentu likmes komercbankās pieejamiem vienkāršiem depozītiem ir zemākas par inflāciju, kas konkrēto krāšanas veidu padara diezgan nepievilcīgu.
Lai vai kā, ir jāatceras, ka galējības nekad nav veselīgas un iedzīvotāji, kuriem nav nekādu uzkrājumu, pakļauj sevi lielam riskam gadījumos, kad nauda būs nepieciešama ātri. Un šādos gadījumos runa varētu būt par īstermiņa aizņemšanos ar salīdzinoši augstām procentu likmēm, kuras ne visi iedzīvotāji var atļauties.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 05.12.2017.
 šogad pieaugs par 5,2%, bet par 4,2% nākamgad. Kā būtisku straujās ekonomiskās augsmes prognozes iemeslu OECD min spēcīgu iekšējo patēriņu. Tas saistīts, protams, ar lielāku ekonomisko aktivitāti un pieaugošo spiedienu uz algām. Un lielākas algas likumsakarīgi veicinās lielāku patēriņu. ){kind=link}