Ivita Faituša: Dzīvokļu īpašnieku biedrības gada pārskata īpatnības 2019.gadā

Vēlos paust savu viedokli, pēc Bilances Nr.9 (2019) raksta “Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2  izlasīšanas.

Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt “noziedzniekus”, minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas manuprāt, parāda ļoti labu situāciju uz gada beigām, jo biedrības naudas atlikums vien ir  vairāk kā EUR 200 000, kas katrai mājai proporcionāli iznāk vairāk kā EUR  18 000, debitori uz gada beigām ir EUR 13 000 (atkal matemātiski – EUR 1182 uz katru māju), tas taču ir lieliski! (praksē ir piemēri, kad vienas mājas dzīvokļu īpašnieku parāds ir no EUR 2000 līdz pat EUR 11 000, no kuriem vairāki tūkstoši ir viena dzīvokļa īpašnieka parāds), kas liek vērsties ar prasībām tiesā un ne vienmēr tas ir ne vienkāršs, lai atgūtu parāda summu.

Nenoliedzami, ne visi apsaimniekotāji godprātīgi pildījuši un /vai pilda savu dzīvokļu īpašniekiem doto solījumu, taču, manuprāt, biedrības ir veidojušās daudzīvokļu mājās, kuras nav bijušas mierā ar iepriekšējā apsaimniekotāja darbību un nekorekto rīcību.

Vēlos precizēt, ka fondi (skat. rakstā 1.tabulu par bilances posteņiem un tajos uzrādāmās informācijas skaidrojumiem), proti, rezerves fondi, kas ietver ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem un fondi nav dzīvokļu īpašniekiem piederošie naudas līdzekļi. Ja kopsapulcē dalībnieki ir lēmuši, ka biedrība apsaimnieko kopīpašumu, tad biedrība rīkojas, atskaitās par izlietoto un katru gadu lemj par turpmāko darbību. Kopsapulču lēmumu pieņemšanā ir ļoti būtiski ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz dokumentu noformēšanu (sākot ar paziņošanu par sapulci, dalībnieku reģistra, pilnvaru un sapulces  protokola noformēšana).

Likuma “Par grāmatvedību” 13.pants nosaka, ka biedrībām gada pārskata struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (turpmāk - MK), proti, 2006.gada 3.oktobrī izdoti MK noteikumi Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” (turpmāk MK noteikumi), kas 13 gadu laikā papildināti ar grozījumiem vien tikai piecas reizes, kas Latvijā ir netipiski maz! (salīdzinājumam, 2003.gada Biedrību un nodibinājumu likums grozīts 14 reizes, 1992.gada likums “Par grāmatvedību” grozīts 20 reizes). Pēdējie grozījumi stājušies spēkā 2017.gada 6.oktobrī.

MK noteikumi nosaka, ka biedrība par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, kas sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata un ziņojuma. Ja biedrība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 euro, ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, par katru pārskata gadu sagatavo: ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu.

Arī biedrības – namu apsaimniekotāja jeb dzīvokļu īpašnieku biedrības grāmatvedības uzskaites prasības regulē iepriekš minētie normatīvie akti. Būtiska atšķirība te būs juridisko jautājumu risināšanā, kas sākas ar biedrības dibināšanu, gada pārskatu apstiprināšanu, apsaimniekošanas maksas noteikšanu, uzkrājumu apjoma remontdarbiem noteikšanu un iekļaušanu ikmēneša apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķinos, uzkrājumu izlietošanu utt., kas ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetencē.

Praksē esmu izvēlējusies neizmantot vienkāršā ieraksta sistēmu, jo divkāršā ieraksta sistēmu uzskatu par praktiskāku gan no kontroles viedokļa (daudz ātrāk ir pārbaudīt, vai visi rēķini ir iegrāmatoti, vai nav ieviesusies kļūda, arī izmantojamā datorprogramma, manuprāt,  divkāršajam ierakstam ir pielietojama).  Vienai no biedrībām operatīvā bilance kredītiestādei bija obligāta prasība, lai biedrība saņemtu kredītu mājas renovācijas projekta īstenošanai, kas vienkāršā ieraksta sistēmas uzskaitē nav neiespējams, bet prasa zināmus aprēķinus nevis informāciju, kas uzkrāta bilances kontos.

Tālāk rakstā gribu pievērst uzmanību diviem galvenajiem finanšu pārskata dokumentam, proti, bilancei un ieņēmumu un izdevumu pārskatam, jo apsaimniekotāju biedrībām manā praksē ziedojumi un dāvinājumi nav, kaut gan teorētiski tas būtu iespējams.

MK noteikumi (spēkā esošajā redakcijā uz 23.09.2019.) nosaka, ka bilance ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda biedrības līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus - bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

Ieņēmumu un izdevumu pārskats ir gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda biedrības, ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā ietver visus ieņēmumus un visus izdevumus, izņemot pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju, citu vērtspapīru un krājumu iegādes izdevumus, kā arī ar naudas aizde­vumiem, avansa maksājumiem vai parādu atmaksāšanu saistītos izdevumus. Biedrība, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), saņemtās maksājumu summas pārskaitīšanai dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam (piemēram, maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdens piegādi) neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā** 

MK noteikumi nosaka, ka biedrības gada pārskatu vai tā daļu – ieņēmumu un izdevumu pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Tāpat MK noteikumos minēts, ja biedrības gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija, tad vismaz vienam šīs revīzijas komisijas loceklim jābūt kompetentam grāmatvedības vai revīzijas jomā.

Tātad katras biedru kopsapulces atbildība ir ievēlēt revidentu vai revīzijas komisiju (divus – trīs kompetentus mājas pārstāvjus), jo ne visām biedrībām būs pietiekami līdzekļi, lai noalgotu zvērinātu revidentu. Un katrā no daudzdzīvokļu mājām būs kāds grāmatvedis, finanšu speciālists, kam ir nepieciešamās  zināšanas un kompetence grāmatvedībā vai revīzijā, lai izsekotu grāmatveža darbam finanšu gada ietvaros. Šāda darbība noteikti var tikt paredzēta arī biedrības statūtos.

Nevaru nepiebilst, ka bīstama ir nevis apsaimniekotāja veidojuma forma- SIA, biedrība, kooperatīvs vai pašnodarbināta persona, bet gan darbības, kuru rezultātā tiek nodarīti noziedzīgi nodarījumi, kad līdzekļi tiek tērēti neatbilstoši biedrības darbības pamatmērķiem un uzdevumiem. Praksē ir nācies sastapties ar apzināti negodīgu vadības rīcību, gan arī neatbilstošu grāmatvežu darbību.

Ir jānodala neapzinātas kļūdas un nepilnības, kuras rodas ikkatram grāmatvedim, kuras var un ir nepieciešams labot. Īpaši sarežģīti jebkuram grāmatvedim ir pārskati, kuri jāgatavo laikā, kad ir izmaiņas, domāju, ka visi vēl labi atceramies pāreju uz euro, pārskatu posteņu maiņas, jaunu normatīvo aktu un grozījumu spēkā stāšanās neilgi pirms pārskatu gatavošanas, kas rada problēmas gan grāmatvedības programmu darbībā, arī pie viena interneta ātrumā un pieejamībā kopumā , gan arī elektroniskajās sistēmās valsts institūcijās.

Kādā konferencē ziņojumā izskanēja paradoksāls fakts, ka Latvijā policijā ir bijis iesniegts ziņojums par pamatkapitāla nozagšanu, kas noticis sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Manuprāt, runāt par maksājumu remontdarbiem, tāpat kā fondiem, kas ir dzīvokļu īpašniekiem piederošie naudas līdzekļi biedrībā ir tikpat neatbilstoši.

Lai mums visiem pacietība un darba spars ir pietiekamā apjomā!

**šis skaidrojums attiecībā uz pārvaldīšanas darbībām MK noteikumos ir kopš 2017.gada grozījumiem, taču šādu praksi daļa biedrību izmantoja, jo bija loģiski, ka komunālos pakalpojumus uzrādīja kā starpniecību.

Raksts publicēts žurnāla Bilance 2019.gada novembra numurā.