Akadēmiskais centrs
Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.
Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.
Veiktās izmaiņas attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu ir sakārtojušas procedūru ārvalstu studentu uzturēšanās atļauju izsniegšanai, mazinot administratīvo slogu ārvalstu studentiem, pētniekiem un stažieriem.
Ļoti nozīmīga ir kārtība, kas attiecas uz studentiem saistībā ar uzturēšanās noslēdzošo daļu. Iepriekš bija noteikts, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, tātad uzreiz pēc diploma saņemšanas valsts bija jāatstāj. Tagad laiks pamatotu apsvērumu dēļ pagarināts, likuma jaunajā redakcijā uzturēšanās atļaujas laiks par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku. Tādējādi ārvalstu studentiem tiek dots pietiekami daudz laika, lai pēc studiju pabeigšanas paspētu atrast darbu Latvijā vai nodibinātu savu kompāniju.
Tomēr, ieviešot izmaiņas, nav aizmirsts arī par to, lai uzturēšanās atļauju iegūšana nekļūtu par nekontrolētu iespēju uzturēties valstī un brīvas pārvietošanās apstākļos arī citās Eiropas Savienības valstīs tiem studentiem, kuri ir stājušies Latvijas augstskolās ar vienīgo nolūku saņemt uzturēšanās atļauju, nevis pašu mācību dēļ. Tagad Imigrācijas likums nosaka, ka studentam var atteikt piešķirt uzturēšanās atļauju vai atteikt pagarināt jau esošo uzturēšanās atļauju, ja students nav sasniedzis pietiekamu progresu studijās, uz ko norāda viens vai vairāki no šādiem apstākļiem: tagad ārvalstu students var nesaņemt vai zaudēt uzturēšanās atļauju gadījumā, ja, piemēram, pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes bijis atskaitīts no studiju programmas nesekmības vai studiju līgumā iekļauto nosacījumu neizpildes dēļ; tāds pats negatīvs rezultāts ir tad, ja pēdējo piecu gadu laikā pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas vismaz divas reizes uzsācis studijas studiju programmā un tās pārtraucis pirms studiju programmas sekmīgas pabeigšanas; likumdevējs par kritisku situāciju ir noteicis arī, ja studijas vienā studiju programmā vairāk nekā par vienu gadu pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas nav ilgāks par trim gadiem, vai vairāk nekā par diviem gadiem pārsniedz studiju līgumā noteikto studiju laiku, ja tas ir ilgāks par trim gadiem.
Līdz ar to izmaiņas ir izsvērtas un pārdomātas, veicinot Latvijas augstākās izglītības eksportu, tādējādi radot šīs nozares papildu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai, kas aizvien pieaug, pieaugot ārvalstu studentu skaitam. Ārvalstu studenti Latvijā veicina arī augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, no kā iegūst visi studējošie.
Perspektīvā raugoties, tuvāko gadu laikā tiek prognozēta Latvijā nepieciešamā darbaspēka nepietiekamība novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ, kas apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām Latvijā var radīt nopietnus draudus valsts ekonomikai.
Ieviestā pārdomātā imigrācijas politika attiecībā uz izglītības un pētniecības jomu, ietverot arī juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, ļauj piesaistīt motivētus, sevi pilnveidojošus, labākos ārvalstu studentus, kuri nākotnē varētu kļūt par kvalificētu darbaspēku, no valstīm, kas ir gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan ārpus tās, vienlaicīgi izvairoties no situācijas, kad darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.
Beidzot vērtīgās imigrācijas pozitīvo pienesumu vajadzētu novērtēt un izmantot ne tikai augstākās izglītības iestādēm, bet arī uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā, ļaujot Latvijas tautsaimniecībai turpināt attīstīties.
Publikācijas medijos 07.03.2019.
