SILVIJA KRISTAPSONE, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociēta profesore

Piecas pirmās vietas pasaules desmit vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ieņem IKT uzņēmumi. Digitalizācija strauji un pārliecinoši attīstās visā pasaulē. Informācijas apmaiņa un elektroniskie produkti ir kļuvuši par svarīgu mūsu dzīves sastāvdaļu. Vēl vairāk - digitālās ekonomikas agresīvā ienākšana mašīnbūves, finanšu, patēriņa, pakalpojumu un citās nozarēs, sekmējusi daudz efektīvāku un pakalpojumu un produktu attīstību.

Digitālās tehnoloģijas ir izšķirīgi svarīgas arī Eiropas ekonomikas izaugsmei, tāpēc viens no ES mērķiem ir vienota digitālā tirgus izveide. Kā Latvijas uzņēmumos tiek izmantotas digitālās tehnoloģijas? IKT/IT speciālistu pakalpojumus izmanto vairāk nekā 77% lielo uzņēmumu, kuros nodarbināto skaits ir 250 un vairāk, bet tikai 36% - vidējie uzņēmumi. Nozaru griezumā, izņemot pašus IKT pakalpojumu sniedzēju uzņēmumus, visvairāk IKT/IT speciālistus izmanto profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (33,6%), tiem seko vairumtirdzniecības (28,9%), izmitināšanas (22,9%), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un ūdensapgādes uzņēmumi (20,8%). Nozaru griezumā, izņemot IKT pakalpojumu sniedzējus, kā arī datoru un sakaru iekārtu remontu uzņēmumus, vidēji tikai 3% uzņēmumiem 2015. gadā bija nepieciešamība pēc šādiem speciālistiem. Ar vislielākajām grūtībām aizpildīt atbilstošas vakances saskārās zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, tirdzniecības, kā arī paši IKT pakalpojumu uzņēmumi. Salīdzinoši neliels ir arī to nozaru un uzņēmumu skaits, kas nodrošina personāla IT prasmju pilnveidi, galvenokārt tie ir paši IKT/IT sektora uzņēmumi (35,1%), kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumi (17,8%) un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (17,6%). Citās jomā to dara salīdzinoši neliels uzņēmumu skaits. Lielo uzņēmumu grupā šīs apmācības nodrošina 44,5% uzņēmumu, bet vidējo uzņēmumu grupā 18,2%, mazo uzņēmumu grupā - 7%.  Lieki piebilst, ka lielo uzņēmumu grupā arī citu IKT funkciju nodrošinājums ir daudz augstākā līmenī nekā mazos un vidējos uzņēmumos. Piemēram, IKT infrastruktūras uzturēšana, biroja programmatūras atbalsts, uzņēmējdarbības vadības sistēmu izveide un atbalsts, tīmekļa risinājumu izstrādāšana un atbalsts, drošība un datu aizsardzība.  Protams, lielam uzņēmumam ir gan lielāka nepieciešamība, gan lielākas iespējas, bet ko darīt maziem un vidējiem uzņēmumiem? Pirmkārt, ir jāmaina gan pašu uzņēmēju, gan darbinieku domāšana un attieksme pret IT izmantošanu ikdienas darbā; otrkārt, valsts līmenī jāstimulē IKT ieviešana un izmantošana.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 19.06.2017.

Dalīties