Akadēmiskais centrs
Kopējam Baltijas ostu apjomu kritumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ES un Krievijas ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, gan naftas produktus, gan ogles Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām, ilgtermiņā jārēķinās ar šo kravu apjomu samazinājumu. Latvija kā loģistikas mezgls un preču distribūcijas centrs ir interesanta daudziem, ne tikai Krievijai un NVS valstīm, bet plašākam Āzijas reģionam, kā arī Rietumeiropai un Ziemeļeiropai, Melnās jūras reģionam. Svarīga ir Ķīnas kravu piesaiste Latvijas tranzīta koridoram. Arī Kazahstāna izvēlējusies Latviju kā galveno kravu loģistikas un distribūcijas centru Baltijas valstīs. Latvija kopā ar Kazahstānu piedalīsies arī uz Ķīnas robežas topošā Horgosas ostas loģistikas centra attīstībā un jaunu tranzīta plūsmu nodrošināšanā uz Eiropu un atpakaļ uz Ķīnu. Tikpat savlaicīgi mums ir jāiesaistās arī Baltkrievijā topošā «Lielā akmens» projekta un citu stratēģiski nozīmīgu projektu attīstībā, kas nākotnē Latvijai nodrošinās stabilu un pieaugošu kravu plūsmu. Nozares speciālisti uzskata, ka nākotnē kravu piegādes laiku no Ķīnas ar vilcienu izdosies samazināt līdz mazāk nekā desmit dienām, lai konkurētu ar jūras un aviopārvadājumiem. Piemēram, Krievijā tiek īstenots projekts par ātrgaitas dzelzceļa trases būvi, pa kuru vilcienu sastāvi kursēs ar ātrumu līdz 300 kilometriem stundā un ļaus nogādāt preces no Āzijas uz Eiropu trīs dienās.
Latvijai ir arī iespējas kļūt par svarīgu posmu Zīda ceļa maršrutā uz Skandināviju, jo Latvijai ir attīstīta dzelzceļa un ostu infrastruktūra un tiešs savienojums ar Transsibīrijas maģistrāli. No Rīgas ostas 30 milj. iedzīvotāju lielais Skandināvijas tirgus ir sasniedzams mazāk nekā 48 stundu laikā. Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem ir svarīgi savlaicīgi veikt aprēķinus, kā nodrošināt tādu konteinervilcienu intensitāti, lai panāktu šādu kravu pārvadājumu ienesīgumu un sadarbības partneru ieinteresētību šī projekta turpināšanā un attīstīšanā.
Publicēts laikrasktā "Dienas Bizness" 06.10.2017.
