Akadēmiskais centrs
Nu jau desmit gadus vairāk nekā 60% Krievijas eksporta veido tieši nafta, gāze un citi saistīti produkti, kas, protams, norāda uz šo resursu stratēģisko lomu ienākumu gūšanā.
No otras puses, ir vērts atgādināt arī par ES valstu energoresursu patēriņu, kas nāk no Krievijas. Piemēram, unikālā situācijā ir visas trīs Baltijas valstis un Somija, kuras 100% ir atkarīgas no Krievijas gāzes. No lielvalstīm noteikti jāatzīmē Vācija (40%), Itālija un Francija (20%). Kopumā tikai septiņas ES valstis nepatērē (vai patērē niecīgi) Krievijas gāzi. No visas ES importētās dabasgāzes Krievijas daļa ir aptuveni 40%. Kopsavilkumam - ES importē aptuveni 55% no savas enerģijas, un Krievijai tajā ir lielākā daļa - 22% no visa ES importa. Šie skaitļi, protams, norāda uz lielu sasvstarpējo atkarību enerģētikas jomā.
Eiropas Komisija (EK) bažījas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti projektos ar Krieviju, piemēram, dabasgāzes cauruļvads Norā Stream 2 no Krievijas uz Vāciju 9,5 miljardu eiro vērtībā. Cauruļvada projektā piedalās Gazprom un arī pieci lieli Eiropas enerģētikas uzņēmumi. Šajā gadījumā jaunās sankcijas ietekmētu šos uzņēmumus un šī projekta veiksmīgu norisi. Taču šajā jautājumā ES jau ir krasas domstarpības, jo ir dažāds viedoklis par ES atkarību no Krievijas gāzes, kā arī par jaunā projekta politisko raksturu. Vācija un Austrija aizstāv projektu kā komerciāli, nevis ģeopolitiski nozīmīgu, savukārt Centrāleiropas valstīm ir cits skatījums. Arī Latvijas valdība ir pret projektu. Uz to var paraudzīties arī kā ASV lobiju savas sašķidrinātās gāzes eksportam uz ES un vienlaikus ES enerģētikas risku diversifikāciju.
EK nav pieņemama šāda «Amerika vispirms» politika. Turklāt tā apgrūtina tālāku koordinētu rīcību attiecībā pret Krieviju.
Daži avoti norāda, ka ASV jau pārskata likumprojektu, kas būs ES interesēm draudzīgāks. Jebkurā gadījumā sliktākais šajā stāstā ir ASV un ES nekoordinētā rīcība, kas atkal var novest pie domstarpībām un pretdarbībām, kas kaitēs visu iesaistīto pušu ekonomiskajām interesēm. Turklāt runa ir par jomu, kurā arī pašā ES nav vienota viedokļa.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 31.07.2017.
