Akadēmiskais centrs
Kāda ir situācija pētniecības jomā Latvijā? Kāpēc mums nepieciešams piesaistīt starptautiskus ekspertus pētījumu īstenošanai?
Tas nav nekas slikts, ka dažādus pētījumus aicina veikt arī starptautiskas organizācijas, jo, pirmkārt, tie līdzekļi, par kuriem runa, kopējā pētījumu budžetā neveido lielu procentu. Starptautiskus ekspertus piesaista tad, kad nepieciešams sistēmisks pētījums, un, piemēram, Pasaules Bankas (PB), OECD ekspertu stiprā puse ir, ka viņiem ir viegli iesaistīt komandā daudzus speciālistus, kuriem ir būtiska pieredze konkrētu tēmu izpētē 5–10 dažādās valstīs. Protams, Latvijā arī ir gudri cilvēki, bet atrast pētnieku, kuram ir liela pieredze starptautiskos pētījumos par konkrētu tēmu desmit dažādās valstīs, nav viegli. Piemēram, speciāliste, kas vadīja PB pētījumu par nodokļiem, nesen uzvarēja konkursā uz vadošā ekonomista amatu PB struktūrvienībā Argentīnā, kas ir viens no posteņiem, uz kuru konkurence ļoti liela. Šobrīd viņa koordinē vairāk nekā 70 dažādu projektu realizāciju ar kopējo budžetu virs miljarda ASV dolāru. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir izcila pieredze un kompetence. Ar līdzīgu pieredzi Latvijā mēs nevarētu atrast cilvēku. Turklāt pirms tam līdzīgu pētījumu kā Latvijā viņa tika aicināta vadīt Krievijā (Argentīnas dēļ Krievijas projekts netika uzsākts). Pateikt, ka mēs to ļoti lēti un ātri varētu īstenot ar vietējo ekspertu piesaisti – to viegli teikt, bet – nu izdariet kaut ko labāku, dziļāku. Manuprāt, šie pārmetumi ir pārspīlēti.
Tiek uzsvērts, ka starptautiskie eksperti ne vienmēr spēj pārzināt tieši Latvijas specifiskās nianses.
Tie ir populistiski argumenti. Starptautiskajās organizācijās ir divu veidu struktūrvienības – dažas specializējas noteiktās jomās (piemēram, sociālā aizsardzība, nodokļi u. tml.), bet citas atbild par noteiktiem reģioniem (piemēram, Eiropa un Centrālā Āzija) vai valstu grupām. Komandā, kas veic kādu projektu Latvijā, lielākajai daļai ekspertu noteikti būs pieredze ar Latviju vai līdzīgām valstīm saistītos pētījumos. Tieši tā bija arī nodokļu pētījumā, piemēram, tā vadītāja ar Latviju sadarbojas jau kopš 2009. gada. Turklāt šī ciešā sadarbība, diezgan iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc Latvijai šis nodokļu pētījums izmaksāja 300 tūkstošus, nevis, piemēram, miljonu eiro. Zinu, ka citas valstis par šādiem pētījumiem maksā daudz vairāk.
Tomēr šādu pētījumu kontekstā norāda, ka ārvalstu ekspertiem tiek atzinība un milzīgā finansējuma lauvas tiesa, bet piesaistītie Latvijas eksperti lielā mērā tiek izmantoti kā «melnā darba veicēji », tajā skaitā datu vākšanai izmantojot Latvijas studentu darbu.
Tā nav taisnība. Pirmkārt, «milzu nauda» attiecībā uz pētījumiem, kuros es piedalījos, nepareizi raksturo situāciju. Jau minēju, ka PB nodokļu pētījums izmaksāja 300 tūkstošus eiro, savukārt 2015. gada PB pētījumam Aktīvās novecošanās izaicinājumi ilgākam darba mūžam Latvijā izmaksas bija vēl mazākas.
Daudziem «vietējiem » pētījumu projektiem ir krietni lielāki budžeti. Otrkārt, apgalvojumam, ka datus vāc studenti, vispār nav nekāda sakara ar PB un OECD pētījumiem (vismaz ar tiem, par kuriem es zinu), un arī es pats nepraktizēju studentu vāktu datu izmantošanu. Treškārt, gan PB, gan OECD publikācijās mans un citu pētnieku neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ieguldījums vienmēr korekti uzrādīts. Piemēram, nodokļu pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Anna Pļuta, savukārt novecošanās pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Irina Možajeva. Taču gala slēdzienu jeb secinājumus, kā noprotams, izdara jau šie starptautiskie, nevis Latvijas eksperti? Arī tā nav taisnība. Secinājumus izstrādā pētījuma vadītājs/-i ciešā sadarbībā ar pētnieku komandu. Arī es vienmēr piedalos secinājumu un rekomendāciju izstrādē. Pētījuma atskaites pirmo versiju lasa un recenzē vairāki citi PB pētnieki, kuri nepiedalījās projektā, bet ir atbilstošo jomu eksperti, tad notiek pētījuma rezultātu rediģēšanas un apstiprināšanas procedūra. Pēc manas pieredzes secinājumu un rekomendāciju būtība šajā procesā parasti nemainās. Latvijas pētnieku piedalīšanās PB, OECD un citu starptautisko institūciju projektos ir viens no pētnieku starptautiskās sadarbības veidiem. Gan man, gan maniem doktorantiem, kurus iesaistīju nevis «melnajam darbam», bet kā pētniekus, tā bijusi ļoti vērtīga pieredze.†Ticu, ka cenas un kvalitātes kombinācijas ziņā arī Latvijai šie projekti bija ļoti izdevīgi. Ja daži no atzinumiem vai rekomendācijām kādām interešu grupām nepatīk, tā jau ir cita lieta. Bet cik cieši Latvijas eksperti tiek iesaistīti starptautisko organizāciju pētījumos, kurus tiem pasūta un apmaksā mūsu valsts? Ir projekta komanda, kas pētījuma laikā vairākas reizes apmeklē Latviju, tiekas ar daudziem ekspertiem, ministriju, pašvaldību un sociālo partneru pārstāvjiem. Katra vizīte parasti ilgst nedēļu, un tās laikā ir ap 30 šādu tikšanos un apspriežu. Komandas dalībnieki no Latvijas, protams, arī piedalās šajās misijās, bet arī starp tām sadarbība notiek ļoti intensīvi (caur e-pastu un telekonferencēm). Savukārt citi Latvijas eksperti aktīvi piedalās projekta starprezultātu apspriedēs semināros un darba grupu sapulcēs, kā arī sniedzot rakstiskus komentārus pētījuma starpziņojumiem. Piemēram, nodokļu pētījuma ietvaros starpziņojumi bija pieejami Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai, Latvijas Bankai un sociālo partneru organizācijām, komentāru bija ļoti daudz, uz visiem tika atbildēts, daudzi tika ņemti vērā. Kā būtisks arguments tiek uzsvērts arī fakts, ka Latvijas zinātnei atvēlētais finansējums ir samērā mazs, tāpēc vēl jo vairāk rodas neizpratne, ka arī šādiem pētījumiem atvēlētais finansējums būtībā aiziet ārzemniekiem. Galvenais arguments ir kapacitāte – mums faktiski nav ekspertu ar tik dziļu un plašu pieredzi, pētot līdzīgas problēmas daudzajās valstīs. Mūsu ekspertu pieredze pārsvarā saistīta ar Latviju. Bet šajos pētījumos taču tiek pētītas tieši Latvijai aktuālas tēmas. Jā, tomēr visi saprotam, ka daudzas lietas Latvijā netiek darītas perfekti, citās valstīs šie procesi notiek daudz labāk. Piemēram, mēs bieži skatāmies uz Igaunijas piemēru, tāpat uz Rietumeiropas valstīm.
Paļaujoties tikai uz saviem resursiem, neizmantojot starptautisko ekspertu pieredzi, dažādas pieejas, ir daudz grūtāk nonākt pie labākiem risinājumiem. Otrkārt, nenoliedzami mums ir daudz augsta līmeņa pētnieku, taču jāatceras, ka tāda līmeņa organizācijās kā PB vai OECD amatu konkursos uzvar cilvēki, kuri beiguši pasaules labākās universitātes. Treškārt, ne mazsvarīgs moments ir interešu grupas. Nu, padomājiet pats – kā objektīvi var pētīt un sniegt rekomendācijas par, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām komanda, kuras sastāvā ir tikai cilvēki, kuri paši pēc tam maksās šos nodokļus? Nevar izslēgt, ka tie eksperti, kuri paši labi pelna, varētu nebūt ieinteresēti progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanā. Pat ja pieņemsim, ka 90% no šiem ekspertiem būs spējīgi abstrahēties no savām personīgajām interesēm un visu darīs objektīvi, mēs tomēr nevaram būt pārliecināti, ka sasniegsim labāko iespējamo rezultātu. Turklāt, runājot par šīs tēmas aktualizēšanas kontekstu – ārkārtīgi nepietiekamo Latvijas zinātnes finansējumu no valsts puses, jāņem vērā būtiska nianse, ka rezultātā pētnieki zināmā mērā ir atkarīgi no privātajiem finansētājiem un attiecīgajiem partneriem, kuri ļoti ieinteresēti konkrētos risinājumos, piemēram, nodokļu jomā. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes jomu – skaidrs, ka lielā mērā kritika par šo PB pētījumu nāca no tām grupām, kurām nepatika ekspertu ieteiktās rekomendācijas reformas veikšanai. Galu galā veselības ministrija pieņēma lielāko daļu no PB rekomendācijām par restrukturizāciju, slimnīcu profilēšanu u. c. Pat ja šī pētījuma (tajā es nepiedalījos) ziņojumā bija neprecīzi minēti kaut kādi fakti, nosaukumi vai skaitļi, lielā mērā tomēr PB rekomendācijas izrādījās derīgas. Piesaistot PB vai OECD, ir garantija, ka pētījumu veiks augstas kvalifikācijas eksperti ar plašu pieredzi un vispusīgu kompetenci, kuri nav saistīti ar vietējām interešu grupām. Vai Latvijas zinātniekiem arī ir iespēja piedalīties līdzīgos pētījumos citās valstīs? Noteikti! Piedaloties kā vietējam partnerim, piemēram, PB pētījumā Latvijā, mūsu zinātnieki gūst ļoti vērtīgu starptautiskas sadarbības pieredzi, un, veicot nākamo pētījumu, piemēram, Polijā vai Rumānijā, PB tajā kā ekspertus var iesaistīt Latvijas zinātniekus. Cita iespēja ir ES finansētajos projektos startēt konsorcijā, kurš apvieno vairāku valstu universitātes vai pētījumu centrus. Un vēl, piemēram, Latvijas Bankas pētniekiem (kuriem gan ar finansējumu viss kārtībā) ir iespēja piedalīties pētījumos kopā ar citu Eiropas valstu centrālo banku kolēģiem. Tomēr svarīgi saprast, ka mūsu pētnieki pārsvarā nodarbojas ar Latvijas problēmām, bet PB un OECD pētnieki visu laiku nodarbojas ar pētījumiem dažādās valstīs. Saprotu, ka neuzskatāt, ka starptautiskās organizācijas atņemtu Latvijas zinātniekiem maizi? Ja apskatīsiet Valsts izglītības attīstības aģentūras datus, redzēsiet, ka gadā tiek īstenoti vairāki desmiti dažādu pētniecības projektu, savukārt starptautiskie pētnieki veic labi ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus projektus. Domāju, ka kritikas iemesls tomēr vairāk ir interešu grupu intereses. Konkrēti es nekādā veidā nejūtos apdalīts šādā sistēmā, jo man ir iespēja piedalīties arī šajos starptautiskajos projektos. Publicēts laikrakstā "Dienā" 07.11.2017.
Daudziem «vietējiem » pētījumu projektiem ir krietni lielāki budžeti. Otrkārt, apgalvojumam, ka datus vāc studenti, vispār nav nekāda sakara ar PB un OECD pētījumiem (vismaz ar tiem, par kuriem es zinu), un arī es pats nepraktizēju studentu vāktu datu izmantošanu. Treškārt, gan PB, gan OECD publikācijās mans un citu pētnieku neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ieguldījums vienmēr korekti uzrādīts. Piemēram, nodokļu pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Anna Pļuta, savukārt novecošanās pētījuma autoru sarakstā bez manis pieminēta arī mana bijusī doktorante Irina Možajeva. Taču gala slēdzienu jeb secinājumus, kā noprotams, izdara jau šie starptautiskie, nevis Latvijas eksperti? Arī tā nav taisnība. Secinājumus izstrādā pētījuma vadītājs/-i ciešā sadarbībā ar pētnieku komandu. Arī es vienmēr piedalos secinājumu un rekomendāciju izstrādē. Pētījuma atskaites pirmo versiju lasa un recenzē vairāki citi PB pētnieki, kuri nepiedalījās projektā, bet ir atbilstošo jomu eksperti, tad notiek pētījuma rezultātu rediģēšanas un apstiprināšanas procedūra. Pēc manas pieredzes secinājumu un rekomendāciju būtība šajā procesā parasti nemainās. Latvijas pētnieku piedalīšanās PB, OECD un citu starptautisko institūciju projektos ir viens no pētnieku starptautiskās sadarbības veidiem. Gan man, gan maniem doktorantiem, kurus iesaistīju nevis «melnajam darbam», bet kā pētniekus, tā bijusi ļoti vērtīga pieredze.†Ticu, ka cenas un kvalitātes kombinācijas ziņā arī Latvijai šie projekti bija ļoti izdevīgi. Ja daži no atzinumiem vai rekomendācijām kādām interešu grupām nepatīk, tā jau ir cita lieta. Bet cik cieši Latvijas eksperti tiek iesaistīti starptautisko organizāciju pētījumos, kurus tiem pasūta un apmaksā mūsu valsts? Ir projekta komanda, kas pētījuma laikā vairākas reizes apmeklē Latviju, tiekas ar daudziem ekspertiem, ministriju, pašvaldību un sociālo partneru pārstāvjiem. Katra vizīte parasti ilgst nedēļu, un tās laikā ir ap 30 šādu tikšanos un apspriežu. Komandas dalībnieki no Latvijas, protams, arī piedalās šajās misijās, bet arī starp tām sadarbība notiek ļoti intensīvi (caur e-pastu un telekonferencēm). Savukārt citi Latvijas eksperti aktīvi piedalās projekta starprezultātu apspriedēs semināros un darba grupu sapulcēs, kā arī sniedzot rakstiskus komentārus pētījuma starpziņojumiem. Piemēram, nodokļu pētījuma ietvaros starpziņojumi bija pieejami Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai, Latvijas Bankai un sociālo partneru organizācijām, komentāru bija ļoti daudz, uz visiem tika atbildēts, daudzi tika ņemti vērā. Kā būtisks arguments tiek uzsvērts arī fakts, ka Latvijas zinātnei atvēlētais finansējums ir samērā mazs, tāpēc vēl jo vairāk rodas neizpratne, ka arī šādiem pētījumiem atvēlētais finansējums būtībā aiziet ārzemniekiem. Galvenais arguments ir kapacitāte – mums faktiski nav ekspertu ar tik dziļu un plašu pieredzi, pētot līdzīgas problēmas daudzajās valstīs. Mūsu ekspertu pieredze pārsvarā saistīta ar Latviju. Bet šajos pētījumos taču tiek pētītas tieši Latvijai aktuālas tēmas. Jā, tomēr visi saprotam, ka daudzas lietas Latvijā netiek darītas perfekti, citās valstīs šie procesi notiek daudz labāk. Piemēram, mēs bieži skatāmies uz Igaunijas piemēru, tāpat uz Rietumeiropas valstīm.
Paļaujoties tikai uz saviem resursiem, neizmantojot starptautisko ekspertu pieredzi, dažādas pieejas, ir daudz grūtāk nonākt pie labākiem risinājumiem. Otrkārt, nenoliedzami mums ir daudz augsta līmeņa pētnieku, taču jāatceras, ka tāda līmeņa organizācijās kā PB vai OECD amatu konkursos uzvar cilvēki, kuri beiguši pasaules labākās universitātes. Treškārt, ne mazsvarīgs moments ir interešu grupas. Nu, padomājiet pats – kā objektīvi var pētīt un sniegt rekomendācijas par, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām komanda, kuras sastāvā ir tikai cilvēki, kuri paši pēc tam maksās šos nodokļus? Nevar izslēgt, ka tie eksperti, kuri paši labi pelna, varētu nebūt ieinteresēti progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanā. Pat ja pieņemsim, ka 90% no šiem ekspertiem būs spējīgi abstrahēties no savām personīgajām interesēm un visu darīs objektīvi, mēs tomēr nevaram būt pārliecināti, ka sasniegsim labāko iespējamo rezultātu. Turklāt, runājot par šīs tēmas aktualizēšanas kontekstu – ārkārtīgi nepietiekamo Latvijas zinātnes finansējumu no valsts puses, jāņem vērā būtiska nianse, ka rezultātā pētnieki zināmā mērā ir atkarīgi no privātajiem finansētājiem un attiecīgajiem partneriem, kuri ļoti ieinteresēti konkrētos risinājumos, piemēram, nodokļu jomā. Tas pats attiecas uz veselības aprūpes jomu – skaidrs, ka lielā mērā kritika par šo PB pētījumu nāca no tām grupām, kurām nepatika ekspertu ieteiktās rekomendācijas reformas veikšanai. Galu galā veselības ministrija pieņēma lielāko daļu no PB rekomendācijām par restrukturizāciju, slimnīcu profilēšanu u. c. Pat ja šī pētījuma (tajā es nepiedalījos) ziņojumā bija neprecīzi minēti kaut kādi fakti, nosaukumi vai skaitļi, lielā mērā tomēr PB rekomendācijas izrādījās derīgas. Piesaistot PB vai OECD, ir garantija, ka pētījumu veiks augstas kvalifikācijas eksperti ar plašu pieredzi un vispusīgu kompetenci, kuri nav saistīti ar vietējām interešu grupām. Vai Latvijas zinātniekiem arī ir iespēja piedalīties līdzīgos pētījumos citās valstīs? Noteikti! Piedaloties kā vietējam partnerim, piemēram, PB pētījumā Latvijā, mūsu zinātnieki gūst ļoti vērtīgu starptautiskas sadarbības pieredzi, un, veicot nākamo pētījumu, piemēram, Polijā vai Rumānijā, PB tajā kā ekspertus var iesaistīt Latvijas zinātniekus. Cita iespēja ir ES finansētajos projektos startēt konsorcijā, kurš apvieno vairāku valstu universitātes vai pētījumu centrus. Un vēl, piemēram, Latvijas Bankas pētniekiem (kuriem gan ar finansējumu viss kārtībā) ir iespēja piedalīties pētījumos kopā ar citu Eiropas valstu centrālo banku kolēģiem. Tomēr svarīgi saprast, ka mūsu pētnieki pārsvarā nodarbojas ar Latvijas problēmām, bet PB un OECD pētnieki visu laiku nodarbojas ar pētījumiem dažādās valstīs. Saprotu, ka neuzskatāt, ka starptautiskās organizācijas atņemtu Latvijas zinātniekiem maizi? Ja apskatīsiet Valsts izglītības attīstības aģentūras datus, redzēsiet, ka gadā tiek īstenoti vairāki desmiti dažādu pētniecības projektu, savukārt starptautiskie pētnieki veic labi ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus projektus. Domāju, ka kritikas iemesls tomēr vairāk ir interešu grupu intereses. Konkrēti es nekādā veidā nejūtos apdalīts šādā sistēmā, jo man ir iespēja piedalīties arī šajos starptautiskajos projektos. Publicēts laikrakstā "Dienā" 07.11.2017.
