Akadēmiskais centrs
Internetā platjoslas infrastruktūras attīstība un tās kvalitāte, piekļuve ātrgaitas platjoslas pieslēguma pakalpojumiem ir nozīmīgs priekšnosacījums konkurētspējai, un Latvija ar to var lepoties. Sarežģītāk ir ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm, kas ļauj cilvēkiem gan sazināties tiešsaistē un patērēt digitālās preces un pakalpojumus, gan prasmēm, kas ļauj izmantot tehnoloģijas produktivitātes un ekonomikas izaugsmes paaugstināšanai. Joprojām 50% iedzīvotāju nav pamata digitālo prasmju. Latvija var lepoties ar daudziem IKT nozares sasniegumiem, tomēr joprojām IKT speciālistu skaits un attiecīgi arī īpatsvars nodarbināto iedzīvotāju struktūrā Latvijā ir zem ES vidējā līmeņa. Tāpat digitālo tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos var uzlabot to efektivitāti, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus un biznesa partnerus. Eiropas uzņēmumi digitālās tehnoloģijas izmanto, piemēram, nodrošinot elektronisku informācijas apmaiņu, nosūtot e-rēķinus. Arī šeit Latvija ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. īpaši, ja runājam par mākoņskaitļošanas {cloud computing) pakalpojumu izmantošanu, ko Latvijā izmanto tikai 8 % uzņēmumu, salīdzinot ar vidēji 21% ES.
Tomēr digitalizācijas laikmetā mums jāapzinās, ka, nemazinot minētos šķēršļus, nav gaidāms Latvijas konkurētspējas kāpums. Tas nozīmē, ka jau šodien mums ir jādomā par visu izglītības līmeņu programmu pielāgošanu digitālā laikmeta prasībām, lai cilvēki būtu zinoši un nebaidītos no tehnoloģiju profesionālas pielietošanas arī tad, ja viņi nav studējuši IKT studiju virzienos. Arī valstiskā līmenī ir jārada instrumenti, kas rosina un dažādi atbalsta esošo tehnoloģiju efektīvāku izmantošanu. Citu alternatīvu nav, ja Latvija grib sasniegt nākamo attīstības līmēm.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 14.06.2017.
, kas apkopo ES valstu digitālā snieguma un digitālās konkurētspējas rādītājus. Latvija šogad ieņem 19. vietu, uzrādot vienu no viszemākajiem indeksa vērtības pieaugumiem.){kind=link}