Akadēmiskais centrs
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta ziņām, Latvijā pašlaik darbojas vairāk nekā 7600 juridisku un fizisku personu, kas nodrošina grāmatvedības ārpakalpojumus. Tāpat kā uzņēmumu grāmatvežu izglītībai un kvalifikācijai, arī ārpakalpojumu sniedzējiem joprojām nav speciāla regulējuma. Likumā par grāmatvedību ir minēts, ka personai, kas kārto uzņēmuma grāmatvedību, būtu vēlams trešais vai ceturtais kvalifikācijas līmenis un atbilstošs izglītības dokuments, bet var pietikt tikai ar profesionālo pieredzi un atbilstošu sertifikātu.
Vai šīs prasības tiek ievērotas - tas paliek tikai uz uzņēmuma vadības un grāmatvedības ārpakalpojumu kompāniju vadības sirdsapziņas. Personāla piesaiste un atlases kritēriji ir atkarīgi nevis no tā, ko nosaka likums, bet katra uzņēmuma vai ārpakalpojumu sniedzēja iekšējās politikas.
Izvēloties savam biznesam atbilstošu grāmatvedības speciālistu, uzņēmuma vadībai būtu jāvadās pēc profesiju klasifikatora, kurā profesijas sadalītas grupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajiem kodiem un profesionālās darbības pamatuzdevumiem. Tajā aprakstīti galvenie nosacījumi, kas ir jāzina un jāprot ikvienam cilvēkam, uzsākot darbu attiecīgajā profesijā. Tomēr darba devējam var rasties grūtības izvēlēties, jo klasifikatorā ir minētas 12 dažādas grāmatvedības profesijas.
Vai darba līgumu slēgt ar galveno grāmatvedi vai grāmatvedi konsultantu, vai pietiks ar vecāko grāmatvedi? Kāda līmeņa izglītība ir nepieciešama, lai pretendētu uz šiem amatiem? Nezinātājam radīsies loģisks jautājums, ar ko šie amati atšķiras. Neapšaubāmi, ka galvenais katrā profesijā ir veicamo pamatuzdevumu un kompetenču saraksts, bet pamats ir iegūtās izglītības līmenis. Trešā kvalifikācijas līmeņa grāmatveža izglītību var iegūt pamata vai vidējās profesionālās izglītības studiju programmās, bet ceturtā kvalifikācijas līmeņa iegūšanai nepieciešama augstāka izglītība. Pieredzējušāks lasītājs uzreiz pamanīs, ka likumā nav minēta piektā līmeņa grāmatveža kvalifikācija, kaut arī tā ir augstākā iespējamā profesionālā kvalifikācija. Lielāku skaidrību par profesiju kvalifikācijas līmeņiem var gūt, iepazīstoties ar profesiju standartiem, kas detalizētāk apraksta nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences. Apstiprinātie profesiju standarti ir jāņem par pamatu izglītības iestāžu profesionālo studiju programmu izveidē un akreditācijā. Tā kā profesiju klasifikatorā nav iekļauta piektā līmeņa grāmatveža kvalifikācija, tad nav arī atbilstošā profesijas standarta.
Tas nozīmē, ka jau ilgāku laiku augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās studiju programmas grāmatvedībā, ir situācijas ķīlnieces, jo pēc būtības augstskolu programmās būtu jāpiešķir piektā līmeņa kvalifikācija, bet, tā kā nav ne piektā līmeņa grāmatveža profesijas klasifikatorā, ne arī atbilstošā profesijas standarta, tad nākas izlīdzēties ar piektā līmeņa ekonomista kvalifikāciju un profesionālā bakalaura vai maģistra grādu. Studiju programmu vadītāju pūliņi kaut ko mainīt šajā ziņā līdz šim bijuši neveiksmīgi. Vai beidzot nebūtu laiks atbildīgajām institūcijām pieņemt lēmumu par trešā un ceturtā kvalifikācijas līmeņa grāmatveža profesijas standartu aktualizēšanu, vienlaicīgi profesiju klasifikatoru papildinot ar pašreiz neesošo piekto kvalifikācijas līmeni grāmatveža profesijai un jauna atbilstoša profesijas standarta izstrādi? Tas būtu vērtīgs ieguldījums grāmatvežu izglītības sistēmas pilnveidošanā un labs pamats kompetentāku un savai profesijai atbilstošāku speciālistu sagatavošanai augstākajās izglītības iestādēs.
Publicēts laikrkastā "Dienas Bizness" 28.08.2017.
