Dienas Bizness, 19.04.2017.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts pensiju sistēmas funkcionēšanas nodrošināšana ir viens no valsts svarīgākajiem uzdevumiem. Vienlaikus tā tiek pakļauta nepārtrauktai sabiedrības kritikai: pensiju saņēmēji nav apmierināti ar pensijas apmēru, savukārt nodokļu maksātāji nav pārliecināti par sistēmas ilgtspēju, bet jaunieši vispār šaubās par to, ka reiz saņems pensiju. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija, Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūra, starptautiskās organizācijas, piemēram, Pasaules Banka, apgalvo, ka Latvijas pensiju sistēma ir viena no labākajām pasaulē.

Allianz SE Pensiju ilgtspējas indeksā iekļautas 54 pasaules valstis ar atšķirīgu attīstības un labklājības līmeni. 2016. gadā Latvija tajā ieņēma 7. vietu, būtiski neatpaliekot no Austrālijas, Dānijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Jaunzēlandes, valstīm, kuru pensiju sistēma tiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir uzticama un ļauj izteikt prognozes par pensijas sistēmas dzīvotspēju, jo tiek ņemta vērā katras valsts pensiju un finanšu sistēmas uzbūve. 
Jautājums ir tikai par cenu, kas tiek maksāta par sistēmas ilgtspēju. Šeit arī parādās medaļas otra puse – aptuveni 40% pensionāru Latvijā dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tas arī ir galvenais dzinējspēks mūsu valsts lēmumpieņēmējiem veikt pensiju sistēmas izmaksu minimizēšanu, jo tas ir efektīvs veids tās ilgtspējas uzturēšanai. 
Tam veltīts daudz kritikas. Tomēr aktīvākajiem kritizētājiem jāatbild uz jautājumu, kāpēc pensijas ir mazas? Parasti tiek minēti divi cēloņi: vai nu pensija tika aprēķināta deviņdesmitajos gados, vai arī 20 gadu periodā personas ir veikušas sociālās iemaksas no neliela atalgojuma vai nemaksājuši vispār. 
Būsim godīgi, gados vecāki pensionāri tiešām kļuva par pensijas reformas upuriem un valstij pienāktos daudz vairāk tos aizsargāt. Bet daudzi no tiem, kas pensionējušies nesen un savā laikā maksājuši salīdzinoši zemas iemaksas, vēlas saņemt pensijas, kas būtu līdzvērtīgas saņemtajai algai. Šī grupa arī visvairāk kritizē pensiju sistēmu un ir aktīvais elektorāts, kurš, paužot negatīvu viedokli, veido jaunāku nodokļu maksātāju neuzticību pensiju sistēmai un arī mazina motivāciju maksāt nodokļus. Nemaz nerunāsim par to, ka bieži viņu pašu bērni jau sen dzīvo ārzemēs un tur godprātīgi maksā nodokļus, uzturot ārzemju pensionārus. Sarunās bieži izskan frāzes – «... bet Zviedrijā» vai «piemēram, Norvēģijā, bet Latvijā…». 
Mūsu cilvēkiem ir jāsaprot, ka arī tur lielas pensijas tiek maksātas tikai tiem, kas ilgstoši maksājuši nodokļus no normālām algām. Pensiju sistēmas uzdevums nav garantēt nodrošinājumu ikvienam, kas sasniedzis zināmu vecumu. Uz šādu atbalstu var pretendēt tikai tie, kas tai iepriekš uzticējušies un iemaksājuši atbilstošas naudas summas. Patiesais Latvijas mazo pensiju cēlonis ir mazas algas, par kurām pensiju sistēma nav ne atbildīga, ne vainīga. Tātad nav īsti korekti teikt, ka pensijas ir zemas sliktas sistēmas dēļ. Arī daudzām publiskām personām, kas pensiju sistēmas kritiku izmanto kā visvieglāko paņēmienu politiskā kapitāla un vēlētāju atbalsta iegūšanai, ir jāizbeidz bezatbildīga sistēmas sabotāža. Masveidīgais negatīvisms un neuzticības kultivēšana neuzlabos sistēmas darbību. Ilgtspējas pamats ir godīgums pret sevi un sistēmu, ir jāmaksā sociālās iemaksas un jāsaprot, ka pensijās var ieguldīt tikai to, kas pirms tam ir nopelnīts. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 19.04.2017.

Dalīties