Jaunajai doktorei Irinai Bērzkalnei - jauni secinājumi par aizņemto kapitālu un kapitāla struktūras rādītāju aprēķināšanas metodiku

Pētījuma novitāte Pētījums analizē ne tikai komercsabiedrību kapitāla struktūras ietekmi uz darbības finanšu rezultātiem, bet arī kapitāla struktūras rādītājus un darbības finanšu rezultātus. Izvērtējot dažādus kapitāla struktūras rādītājus, autore secina, ka ļoti būtisks ir jautājums par to, kas tiek uzskatīts par aizņemto kapitālu un kas tiek izmantots aizņemtā kapitāla aprēķināšanā. Literatūrā un empīriskos pētījumos tiek lietoti atšķirīgi kapitāla struktūras rādītāji, maz pievēršoties kapitāla struktūras rādītāju aprēķināšanas metodikai, to priekšrocību un trūkumu analīzei. Ierasta prakse Baltijas valstīs ir aizņemtā kapitāla rādītāja aprēķināšanā izmantot visu kreditoru kopsummu, neizdalot atsevišķi tādas saistības, par kurām ir jāveic procentu maksājumi, un tādas saistības, par kurām netiek veikti procentu maksājumi. Autore argumentē, ka divos dažādos uzņēmumos kreditoru īpatsvars kapitāla kopsummā var būt vienāds, taču to kreditoru sastāvs var būtiski atšķirties. Tāpēc būtu jāaprēķina divi kapitāla struktūras rādītāji: viena rādītāja skaitītajā ir visu kreditoru kopsumma (‘nefinanšu saistību’ un ‘finanšu saistību’ kopsumma), savukārt otra kapitāla struktūras rādītāja aprēķināšanā tiktu ņemtas vērā tikai saistības, par kurām ir jāveic procentu maksājumi (‘finanšu saistības’). Tāpat līdz šim publicētajos pētījumos ir nepietiekami pētīta darbības finanšu rezultātu metodika. Daudzi kapitāla struktūras pētnieki analizē ietekmi uz finanšu rezultātiem, taču nav pamatota finanšu rezultātu izvēle. Autores veiktais pētījums ļauj secināt, ka par galvenajiem uzņēmuma darbības finanšu rezultātiem var uzskatīt četrus rādītājus – pašu kapitāla atdevi (ROE), finanšu cikla ilgumu, P/E rādītāju, kā arī naudas plūsmas un aktīvu attiecību (NPA). Padziļināti veicot kapitāla struktūru ietekmējošo faktoru izpēti, tika identificēts, ka kapitāla struktūras rādītājus ietekmē tādi uzņēmuma faktori kā aktīvu struktūra, rentabilitāte, likviditāte, kā arī uzņēmuma vecums un lielums. Pētījums liecina, ka lauksaimniecības nozares uzņēmumu nozīmīgākie kapitāla struktūras faktori ir uzņēmuma vecums, uzņēmuma lielums, aktīvu struktūra un likviditāte. Ražošanas nozares uzņēmumu galvenie faktori ir uzņēmuma vecums, uzņēmuma lielums un likviditāte. Savukārt tirdzniecības nozares uzņēmumiem var minēt rentabilitāti, aktīvu struktūru un likviditāti. Pamatojoties uz veikto analīzi, atklātas sakarības starp kapitāla struktūras un darbības finanšu rezultātiem (piemēram, ilgtermiņa finanšu saistību piesaiste saīsina finanšu cikla ilgumu, ilgtermiņa saistību pieaugums saistāms ar augstāku pašu kapitāla atdevi u.c.). Šīs sakarības var izmantot citi pētnieki, lai novērtētu dažādu kapitāla veidu ietekmi uz tautsaimniecības uzņēmumu finanšu rezultātiem. Pētījuma aktualitāte Finansēšanas lēmumi ir vieni no nozīmīgākajiem jautājumiem, kuri ir jāizskata uzņēmuma vadītājiem. Finanšu vadītājam ir jāizvērtē dažādi kapitāla avotu veidi, to cena, kā arī pašu un aizņemtā kapitāla attiecība. Turklāt ir jāņem vērā, ka kapitāla struktūrai ir būtiska nozīme uzņēmuma tirgus vērtības noteikšanā, jo pareizi izvēlēta un piemērota pašu un aizņemtā kapitāla attiecība var minimizēt vidējo svērto kapitāla cenu un izrietoši maksimizēt uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu vērtību. Kapitāla struktūras tradicionālā pieeja (un atvasināti arī citas kapitāla struktūras pieejas un teorijas) argumentē, ka starp kapitāla struktūru un uzņēmuma tirgus vērtību pastāv nelineāra sakarība. Ja uzņēmums sākotnēji tiek finansēts tikai ar pašu kapitālu, tad papildus aizņemtā kapitāla piesaiste nozīmē vidējās svērtās kapitāla cenas samazināšanos un uzņēmuma tirgus vērtības pieaugumu. Noteiktā kapitāla struktūras punktā tiek sasniegts vidējās svērtās kapitāla cenas minimums un uzņēmuma tirgus vērtības maksimums. Ja šajā punktā tiek piesaistīts vēl papildus aizņemtais kapitāls, tad uzņēmuma tirgus vērtība sāk samazināties. Tomēr publicēts tikai neliels skaits pētījumu par kapitāla struktūras un darbības finanšu rezultātu nelineāro sakarību. Turklāt jāteic, ka publicēto pētījumu rezultāti pilnā mērā neapstiprina iepriekšminēto sakarību starp kapitāla struktūru, uzņēmuma tirgus vērtību un citiem darbības finanšu rezultātiem. Pētījuma galvenie secinājumi Ņemot vērā zinātniskās literatūras analīzes rezultātus un mūsdienu strauji mainīgos apstākļus, autore argumentē par labu noteiktam aizņemtā kapitāla intervālam (proti, aizņemtā kapitāla īpatsvara robežas kapitāla kopsummā). Rīcība no vadītāju puses būtu nepieciešama tikai tad, ja tiek pārkāpta intervāla augšējā vai apakšējā robeža. Empīriskā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas nozaru uzņēmumiem var novērot galvenokārt lineāru kapitāla struktūras ietekmi uz darbības finanšu rezultātiem. Savukārt Baltijas biržas uzņēmumu rezultāti liecina, ka starp kapitāla struktūru un darbības finanšu rezultātiem var tikt novērota gan lineāra, gan nelineāra sakarība. Baltijas biržas uzņēmumiem var rekomendēt pielietot un uzturēt finanšu saistību īpatsvaru (TD/C), kas atrodas intervālā no 10% līdz 30%. Savukārt rekomendējamais kopējais saistību īpatsvars (TL/C) ir no 18% līdz 42%. Ja tiek izmantoti šie kapitāla struktūras intervāli, tad uzņēmumiem ir īsāks finanšu cikla ilgums, augstāki atdeves un tirgus vērtības rādītāji. Latvijas lauksaimniecības nozares uzņēmumu vadošajiem speciālistiem ir ieteicams palielināt kopējo ilgtermiņa saistību īpatsvaru kapitāla kopsummā (LTL/C). Veicot iepriekšminētā finansējuma piesaisti, var iegūt īsāku finanšu cikla ilgumu un augstāku pašu kapitāla atdevi. Latvijas ražošanas nozares vidējo un lielo uzņēmumu vadošajiem speciālistiem arī ir ieteicams palielināt ilgtermiņa aizņemto kapitālu (LTL/C), jo tas saistāms ar īsāku finanšu ciklu un augstāku pašu kapitāla atdevi. Kopumā visiem nozares uzņēmumiem vēlams izmantot tādu kapitāla struktūru, kad finanšu saistību īpatsvars (TD/C) kapitāla kopsummā nepārsniedz 25%. Ja nav pārsniegts 25% slieksnis, tad var tikt novērota pozitīva saistību ietekme uz finanšu cikla ilgumu (proti, palielinot saistību īpatsvaru, finanšu cikla ilgums kļūst īsāks). Par pētījumu Pētījumā analizētas divas uzņēmumu izlases. Viena uzņēmumu izlase sastāv no Baltijas biržā kotētajiem uzņēmumiem. Izlasē iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuru gada pārskati pieejami par vismaz 10 gadu laikposmu (no 2005. gada līdz 2014. Gadam, ieskaitot). Rezultātā tika iegūta 55 uzņēmumu izlase, kuras sastāvā ir 24 uzņēmumi no Baltijas Oficiālā Akciju saraksta un 31 uzņēmums no Baltijas Otrā Akciju saraksta. Tomēr, lai promocijas darba rezultātus varētu attiecināt uz plašāku Latvijas tautsaimniecības uzņēmumu skaitu, autore izmanto arī 1 231 Latvijas uzņēmumu gada pārskatu datus par laiku no 2005. gada līdz 2014. gadam, ieskaitot. Latvijas uzņēmumu izlase sastāv no 330 lauksaimniecības uzņēmumiem, 174 ražošanas uzņēmumiem un 727 tirdzniecības  uzņēmumiem.