Anda Batraga, Jeļena Šalkovska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docente

Mūsdienās ir ļoti sīva uzņēmumu konkurence visās nozarēs, un farmācijas nozare, kas apgroza nozīmīgas naudas summas, nav izņēmums. Saskaņā ar Valsts Zāļu aģentūras datiem, salīdzinot ar 2015. gadu, vispārēja tipa aptiekās realizēto zāļu apgrozījums 2016. gadā palielinājās par 4,8% un sasniedza 344 milj. eiro (bez PVN). Turklāt tirgus turpina augt. Latvijas farmācijas tirgū vienlaicīgi ir pieejamas gan vairāki oriģinālo zāļu analogi, gan ģenēriķi - zāles, kurās ir tāds pats aktīvo vielu kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs kā oriģinālajās zālēs. Parasti ģenērisko zāļu cena ir zemāka nekā oriģinālo. Šāda tirgus situācija liek uzņēmumiem konkurēt savā starpā par tirgus daļu, patērētāja uzmanību un arī uzticību. Tāpēc zāļu reklāmai Latvijā ik gadu tiek tērēti miljoni eiro.

Zāļu reklāmas un citi mārketinga pasākumi tiek stingri regulēti normatīvajos aktos. Un zāļu reklāmas ir arī vienīgās, kas pirms izplatīšanas tiek vērtētas. Sabiedrībai Latvijā atļauts reklamēt tikai bezrecepšu medikamentus, bet recepšu medikamentus atļauts reklamēt tikai nozares speciālistiem, piemēram, ārstiem un farmaceitiem. Ar reklāmas palīdzību ir iespējams veicināt zāļu zīmolu atpazīstamību, informēt patērētājus par zāļu iedarbību un ietekmēt viņu rīcību. Reklamējot zāles ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt ziņojuma saturu, kas tiek nodots patērētājiem, jo tas veido patērētāju uztveri un attieksmi pret zālēm. Savukārt tiešais mārketings var atbalstīt kopējo uzņēmuma stratēģiju, komunikācijā ar konkrēto mērķauditoriju. Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, uzņēmumi spēj ietekmēt arī mazākus auditorijas segmentus, ieguldot mazākus līdzekļus nekā, piemēram, nacionālajās reklāmas kampaņās. Viens no svarīgākiem patērētāju lēmumus ietekmējošiem faktoriem ir veselības nozares speciālistu ieteikumi un rekomendācijas. Tāpēc uzņēmumiem nepieciešams izglītot farmaceitus un ārstus par saviem medikamentiem. Darbā ar nozares speciālistiem iespējams pielietot arī grūšanas stratēģiju, motivējot farmaceitus un ārstus ieteikt konkrētās zāles. Šāda motivācija nav aizliegta normatīvajos aktos, bet skar ārsta un farmaceita ētiku.  Sabiedrisko attiecību kontekstā, lai mazinātu patērētāju bažas, ir nepieciešams izglītot patērētājus par zāļu grupām, to iedarbību un sastāvu. Sabiedrības informēšanā noteikti ir jāiesaistās ne tikai pašiem zāļu ražotājiem, bet arī aptiekām un valstij, kā arī profesionālajām un nozaru asociācijām, kā arī akadēmiskajai videi.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 21.08.2017.

Dalīties