Akadēmiskais centrs
Ar ko skaidrojams OECD optimisms? Viens no iemesliem ir augošais eksports. Latvija kā maza, atvērta ekonomika vienmēr ir bijusi atkarīga no ekonomiskās aktivitātes ārējos tirgos. It īpaši jāizceļ Latvijas uzņēmēju sniegums preču eksportā ārpus ES, kāpinot eksporta apjomus no 230 miljoniem eiro 2017.gada janvārī līdz gandrīz 394 miljoniem eiro 2017.gada septembrī (tas ir ievērojams 70% pieaugums!).
Protams, šajā brīdī ir jānorāda uz atsevišķiem riskiem starptautiskajā tirdzniecībā, piemēram, ar Krieviju un tās asimetriskajām sankcijām. Nav zināms, kā ģeopolitisko notikumu kontekstā šo sankciju raksturs var mainīties. Neskaidrs ir jautājums arī par Lielbritānijas turpmākajiem tirdzniecības nosacījumiem ar ES un Latviju. Jāteic, ka Latvijas preču eksports uz Lielbritāniju pēdējos mēnešos stabili turas pie 50 miljonu eiro atzīmes un pašlaik nav redzama BREXIT sarunu negatīva ietekme. Arī Krievijas tirgus, par spīti pārtikas tirdzniecības embargo, joprojām tiek apgūts veiksmīgi un pēdējos divos gados pakāpeniski aug, piemēram, vēl 2016.gadā preču eksporta apjomi sasniedza aptuveni 60 miljonus eiro, bet šī gada vasarā tie pārsniedza 140 miljonus eiro. Kā jau iepriekš minēts, abas šīs Latvijas eksportam būtiskās valstis ietilpst zināmā riska grupā, tāpēc noteiktu apstākļu rezultātā IKP izaugsmes prognozes būs jāpārskata vēlreiz.
Kā vēl vienu būtisku straujās ekonomiskās augsmes prognozes iemeslu OECD min spēcīgu iekšējo patēriņu. Taču šajā brīdī būtu lietderīgi atcerēties par problēmjautājumiem, uz kuriem OECD norādīja savā nesenajā ziņojumā par Latviju. Pieaugošais spiediens uz algām lielā mērā skaidrojams arī ar aizvien izteiktāku darbinieku trūkumu, un tas nav saistīts ar augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Tieši uz šo OECD norāda kā būtisku jautājumu, kuram Latvijai būtu jāpievērš liela uzmanība - produktivitātes un pievienotās vērtības celšana. Jāteic, ka optimistiskās prognozes ir balstītas uz pēdējo ceturkšņu pozitīvajiem datiem un liek domāt par zināmām pozitīvām tendencēm arī tuvākajā nākotnē, taču jāatceras, ka jau pieminēto risku iestāšanās dēļ pozitīvās ekonomiskās prognozes būs jāpārskata.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 30.11.2017.
 šogad pieaugs par 5,2% un 4,2% nākamgad, un 3,7% 2019. gadā. Interesanti, ka neviena cita organizācija iepriekš mums tik augstus izaugsmes tempus nav prognozējusi - ne LR Finanšu ministrija (attiecīgi 3,7% 2017.gadā un 3,4% 2018.gadā), ne komercbankas (4,2% 2017.gadā un 3,7% 2018.gadā), ne Latvijas Banka (4,2% 2017. gadā un 3,8% 2018.gadā). ){kind=link}