2016. gada 3. jūnijā plkst. 10.00 promocijas darbu aizstāvēs Olga Rajevska, 3. jūnijā plkst. 12.00 - Christiane Gaul, 10. jūnijā plkst. 10.00 - Līga Āboliņa un 10. jūnijā plkst. 12.00 - Nicola Martina Zech.

2016. gada 3. jūnijā  plkst. 10.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 305. auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnē, sabiedrības vadības  apakšnozarē (Dr. sc. admin.) aizstāvēs Olga Rajevska. Promocijas  darba tēma - „Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums”.  Recenzenti:
  • Dr. oec.,  prof. Signe Bāliņa, Latvijas Universitāte;
  • Dr. habil. oec. prof. Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte;
  • Dr. oec., prof. Vida Davidavičiene, Viļņas  Tehniskā  Universitāte, Lietuva.
Informācija par promocijas darbu Promocijas darba novitāte balstās uz plaša literatūras klāsta un reprezentatīvu statistikas datu apkopošanu un sintēzi. Tā ir oriģināla Baltijas valstu vecuma pensiju likumdošanas un vecuma pensiju statistikas sīki detalizēta salīdzinošā analīze; retrospektīvas imitācijas modeļa izstrāde un pārbaude; tas ir arī ieguldījums NDC-sistēmu pētījumos starptautiskā mērogā. Savā promocijas darbā autore uzskatāmi atklāj, ka institucionālais dizains būtiski ietekmē  pensiju sistēmu darbības rezultātus. Neraugoties uz līdzību Baltijas valstu pensiju sistēmu uzbūvē, to institucionālā dizaina dažas galvenās iezīmes ievērojami atšķiras un izšķiroši ietekmē to adekvātumu un taisnīgumu. Pensiju problemātika skar katru cilvēku, jo pensiju sistēma ir sociālās drošības atslēgas elements. Kopš reformu sākuma ir pagājis pietiekami daudz gadu, lai objektīvi izvērtētu reformu iznākumu un to atbilstību gan cilvēku gaidām, gan valsts iespējām. Pētījuma gaitā atlasīti un izanalizēti konkrēti sistēmas elementi, no kuriem ir atkarīgs pensiju adekvātums un taisnīgums. Uz veiktās analīzes pamata tika izstrādātas rekomendācijas, kā ar atsevišķu elementu modifikāciju var uzlabot pensiju sistēmu adekvātumu un panākt to lielāku taisnīgumu. Iegūtie atzinumi ir piemērojami ne tikai trijās Baltijas valstīs, bet arī citās zemēs, kuras plāno pensiju reformas. 2016. gada 3. jūnijā plkst. 12.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 305. auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē (Dr. sc. admin.) aizstāvēs Christiana Gaul. Tēma – „Franšīzes ņēmēju atlase: faktori, kas ietekmē veiksmīgu franšīzes ņēmēju izvēli”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība. Darba zinātniskais vadītājs: profesors, Dr. rer. Pol. Lutz H Schminke Recenzenti: 
  • Dr.oec., prof. Biruta Sloka, Latvijas Universitāte
  • Dr. habil. oec., prof. Baiba Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
  • Dr.oec., prof. Vida Davidavičienė, Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte, Lietuva
Informācija par promocijas darbu Vertikālā sadarbība ir pierādījusi savu spēcīgo potenciālu mazumtirdzniecības un pakalpojumu, kā arī citās nozarēs. Lai veidotu spēcīgas tīklu struktūras un attīstītu konkurences priekšrocības, ir nepieciešams uzmanīgi plānot, kā apvienot dažādas puses. Tāpēc franšīzes ņēmēju izvēle ir ļoti svarīgs jautājums. Kopīgi mērķi un ilgtspējīga koordinācija starp franšīzes devējiem un franšīzes ņēmējiem stimulē tīklu struktūras stiprumu kopumā.  C.Gaul disertācijas mērķis ir noskaidrot franšīzes ņēmēju īpašības ar pozitīvu ietekmi no franšīzes devēju viedokļa, kas franšīzes uzņēmumam ļauj gūt vislielākos panākumus.  Galvenie rezultāti:
  1. Rezultāti pierāda, ka franšīzes ņēmēju izvēle veiksmīgai franšīzes partnerībai ir ļoti svarīgs process.
  2. Franšīzes devēji dod priekšroku franšīzes ņēmējiem, kas aktīvi piedalās uzņēmējdarbībā, bet nav tikai investori.
  3. Veiksmīgu un neveiksmīgu franšīzes ņēmēju raksturojums ir izteikti atšķirīgs.
  4. Nulles hipotēze tiek noraidīta, un uz laiku tiek pieņemta alternatīvā hipotēze. Atbildēs uz piedāvātajiem jautājumiem, veiksmīgo franšīzes ņēmēju novērtējums vienmēr ir augstāks. 
  5. Visnozīmīgākā iemaņu kategorija starp sociālajām prasmēm, profesionālajām prasmēm un vietējās vides pārzināšanu ir sociālajām prasmēm.
  6. Vismaznozīmīgākais atlases kritērijs ir teorētiskās un praktiskās zināšanas.
  7. Modelim, kas nosaukts par ‘Franšīzes ņēmēju atlases modeli 2016’ pēc faktoru analīzes ir seši kompleksie faktori: sociālās prasmes, pārdošanas prasmes, vietējās vides pārzināšana, teorētiskās un praktiskās zināšanas, franšīzes sagatavošana, līdzdalība un finanšu iesaistīšana.
  8. Sociālo prasmju kompleksie faktori pēc galveno komponentu analīzes veikšanas gandrīz neatšķiras, uzsverot to stingrās pozīcijas salīdzinājumā ar citiem komponentiem. 
  9. Par uzņēmējdarbības nozarēm iegūtie rezultāti liecina, ka četri kompleksie faktori dažādās uzņēmējdarbības nozarēs neatšķiras: sociālās prasmes, vietējās vides pārzināšana, teorētiskās un praktiskās zināšanas un pārdošanas prasmes. 
  10. Pa uzņēmējdarbības nozarēm iegūtie rezultāti liecina, ka divi komponenti atkarībā no uzņēmējdarbības nozares ir atšķirīgi: franšīzes sagatavošana un līdzdalība un finanšu iesaistīšana.
  11. Jo īpaši attiecībā uz starptautisko darbību visaugstāk novērtētās prasmes ir vietējās valodas pārvaldīšana un labas zināšanas par biznesa rīcības kodeksu uz vietām. Novērtējums liecina, ka komunikācijas prasmes un zināšanas, kā rīkoties saistībā ar uzņēmējdarbību, ir svarīgākie veiksmes kritēriji.
2016. gada 10. jūnijā  plkst. 10.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 322. auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai demogrāfijā (Dr. demogr.) aizstāvēsLīga Āboliņa. Promocijas darba tēma - „Ģimene  un tās  atbalsta politikas  attīstība  Latvijā  (1990-2015)”. Recenzenti:
  • Dr. geogr., prof. Zaiga Krišjāne, Latvijas Universitāte;
  • Dr. sc. soc., asoc. prof. Ritma Rungule, Rīgas Stradiņa universitāte; 
  • Dr. sc. soc., prof. Sarmite Mikuļoniene, M.Romera Universitāte, Lietuva.
Informācija par promocijas darbu Promocijas  darba novitāte ir izpētīta ģimenes jēdziena daudzveidība un diskusijas par vienota jēdziena pieeju. Izvērtēts ģimenes atbalsta politikas iedarbīgums kontekstā ar būtiskākajiem OECD kritērijiem, kā arī izstrādāta jauna pieeja dzimstības procesu raksturošanai – dzemdību intervāla indikators, kas parāda vidējo vecuma starpību starp bērniem atkarībā no mātes dzimšanas gada. Tāpat autore piedāvā konceptuālus ieteikumus ģimenes atbalsta politikas pilnveidei. Promocijas darbā veikta līdz šim plašākā un izvērstākā ģimenes atbalsta politikas analīze 25 gadu periodā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, raksturojot ģimenei kā sociāli ekonomisku vienību – jēdzienu, ģimeņu skaita un sastāva izmaiņas un īpatnības. Promocijas darbā sniegts ģimenes valsts politikas raksturojums un analizēti vēsturiskie aspekti, kas ietekmējuši ģimenes atbalsta politikas attīstību periodā pēc neatkarības atgūšanas. Tāpat autore darbā analizējusi laulātību, laulības kā vienas no ģimenes pamatvērtībām, noturību un nozīmi. Darbā veikta dzimstības dinamikas analīze, kā arī vēlamo bērnu skaita ģimenē ietekmējošo faktoru un bērna piedzimšanas atlikšanas izpēte. Pētījuma rezultāti liecina, ka ekonomiskā nestabilitāte ir viens no vērā ņemamiem faktoriem turpmākai dzimstības veicināšanai un ģimenes atbalsta politikas attīstībai. Būtisks faktors ir nabadzības riska mazināšana dažādiem ģimenes tipiem. Tautas ataudzes kontekstā ģimenes atbalsta politika ir viens no nozīmīgiem faktoriem gan ģimeņu labklājības, gan dzimstības veicināšanai, tāpēc ģimenes kā sociāli ekonomiskas vienības un tās atbalsta politikas izpēte sniedz sabiedrībai priekšstatu par ģimeņu daudzveidību, dinamiku un resursiem depopulācijas mazināšanai. 2016. gada 10. jūnijā plkst. 12.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 322. auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē (Dr. sc. admin.) aizstāvēs Nicola Martina Zech. Tēma – „ Krīžu vadība viesnīcu nozarē - iesaistīto pušu attiecību vadības pieeja”. Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība. Darba zinātniskais vadītājs: Asoc. prof. Dr.oec. Andris Rigerts Recenzenti: 
  • Dr. oec., prof. Signe Bāliņa, Latvijas Universitāte
  • Dr. oec., prof. Agita Līviņa, Vidzemes Augstskola
  • Dr. sc. admin., asoc. prof. Ieva Brence, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
Informācija par promocijas darbu Krīzes ir neizbēgams uzņēmumu dzīves elements. Strukturēta krīžu vadība var samazināt to ietekmi, ilgumu un izmaksas.  Ņemot vērā, ka viesnīcu nozare ir daļa no plašās tūrisma nozares, tā ir „īpaši pakļauta ārējiem satricinājumiem, kuri ir ārpus tās vadītāju kontroles”. Viena no iespējamām šo ārējo satricinājumu ietekmēm ir ārkārtīgi izteikta un pēkšņa pieprasījuma samazināšanās. Vairāki autori ir norādījuši, ka, neskatoties uz iespējamo smago negatīvo ietekmi, ko izraisa krīzes un katastrofas, proaktīva plānošana viesnīcu nozarē joprojām tiek izmantota minimāli. Tomēr, pieaugot nestabilitātei globālajā vidē, stratēģiskā domāšana viesnīcu vadībā kļūst arvien svarīgāka. Lai veiksmīgi pievērstos problēmām un iespējām, pētījumos par viesnīcu vadību ir jāņem vērā progresīvākās stratēģiskās pieejas. Promocijas darba pamatkoncepcija ir pievērsties stratēģiskai pieejai tradicionālās un uz uzņēmējdarbību orientētās viesnīcu nozares krīžu vadībā, koncentrējoties uz iesaistīto pušu attiecību vadību. Pētījumos par vadību atziņa, ka ilgtspējīga vadība nav iespējama, neņemot vērā iesaistītās puses pašā organizācijā un ārpus tās un to attiecīgās vajadzības un prasības, ir guvusi vispārēju atzinību. Tomēr, viesnīcu nozare joprojām, šķiet, vispār nevēlas īstenot fundamentālas koncepcijas un konkrēti attiecībā uz krīžu vadību. Izveidotā modeļa pamatā ir padziļināts literatūras apskats, ko papildina plaša empīriskā analīze gan par priekšnoteikumiem, gan par status quo, gan arī par priekšstatiem un prasībām. Tādēļ krīžu vadības modelis un tā elementi pievēršas iesaistīto pušu uzticamībai un sadarbībai, uzņēmējdarbības nepārtrauktībai, krīzes ietekmes mazināšanai, ātrākai krīzes novēršanai un klientu saglabāšanas paaugstināšanai. Tādēļ šajā promocijas darbā strukturētā modeļa izpēte un izveide ir daudz plašāka par parasti izmantotajiem krīžu vadības instrumentiem, piemēram, ka parasti tiek izmantota vienkārša krīžu vadības rokasgrāmata. Šajā promocijas darbā interpretētā krīžu vadība nav jāsaprot kā nepieciešamais ļaunums, lai pārvarētu krīzes, bet kā iespēja pārvērtēt darbības procesus, izveidot un nostiprināt iesaistīto pušu attiecības, un, ja ne vairāk, tad vismaz bagātināt mārketinga aktivitātes. Praktiskā promocijas darba nozīme ir tāda, ka tas ļauj novērst pētniecības plaisu attiecībā uz tēmu, no kuras nevar izvairīties neviena viesnīcu organizācija – krīžu pārvarēšanu uzņēmumos. Šī plaisa atklājās gan literatūras apskatā, gan empīriskajā status quo analīzē. Pamatojoties uz nozarei raksturīgo autores izstrādāto krīžu klasifikācijas shēmu, ir izstrādāts integrētais krīžu vadības modelis viesnīcu nozarē. Piemērojot pamata formu kopu, lai individualizētu integrēto krīžu pārvarēšanas modeli viesnīcu nozarē, modeli un tā pamatnostādnes dažāda lieluma un dažādu koncepciju viesnīcas var individualizēt, kā nepieciešams. Tātad - darbā piedāvāti praktiski ieteikumi viesnīcu nozarei, kā pazemināt krīžu iespējamību un krīžu ietekmi, no vienas puses, un uzlabot iesaistīto pušu attiecību vadību, no otras puses. Krīžu pārvarēšana ir neizbēgams operatīvās viesnīcu vadības elements. N.M.Zech promocijas darba mērķis ir izstrādāt tādu krīžu vadības modeli viesnīcu nozarē, kas pazemina uzņēmību pret krīzēm un krīžu ietekmi, no vienas puses, un uzlabo iesaistīto pušu attiecību vadību - no otras. Praksē izstrādātais modelis kalpos kā kopīgs pamats, ko iespējams bez lielām pūlēm un padziļinātām zināšanām pielāgot viesnīcu organizāciju konkrētajiem apstākļiem. Ar promocijas darbiem var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.

Dalīties