Ivita Faituša, Mg.oec, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektore, SIA IF birojs valdes locekle

Vai pašvaldību rīcība ar finanšu līdzekļiem un īpašumiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska, un vai pašvaldību resursi funkciju īstenošanai tiek izlietoti produktīvi un ekonomiski? Uz šiem jautājumiem jau vairākus gadus revīziju ziņojumos ir mēģinājuši rast atbildes Valsts kontroles revidenti un dažādi eksperti.

Atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai vietējām varām ir tiesības uz pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās, un finanšu sistēmām (..) ir jābūt pietiekami daudzveidīgām un elastīgām, lai tās praktiski dotu iespēju sekot izpildāmo uzdevumu izmaksu patiesajai attīstībai. Fakts, ka līdzekļi netiek izlietoti atbilstoši apzināti un/ vai neapzināti, ir pierādīts jau vairākus gadus pēc kārtas dažādos informācijas resursos presē un interneta vietnēs.  Valsts kontroles, augstākās audita iestādes Latvijā, publiskotajos ziņojumos par nelietderīgiem tēriņiem dažādās valsts un pašvaldību iestādēs, neskatoties uz likumdošanā paredzētajām obligātajām zvērinātu revidentu pārbaudēm, 2014., 2015. un 2016. gada ziņojumos norādītie konstatējumi ir būtiski. 2014. gada revīzijas izlasē bija iekļautas 29 pašvaldības (6 pilsētu un 23 novadu pašvaldības). Atsevišķas iebildes zvērinātu revidentu atzinumos: par pārskata perioda sākuma atlikumu atbilstību; par ziedojumu budžeta izdevumu neatbilstošu klasifikāciju; par revīzijas ierobežojumiem, kas saistīti ar bilances posteņu inventarizēšanu; par bilances posteņu klasifikācijas neatbilstību virsgrāmatas datiem; par ilgtermiņa ieguldījumu neatbilstošu novērtējumu un klasifikāciju; grāmatvedības politikas nepiemērošanu konsolidācijā iesaistītajās iestādēs.  2015. gada ziņojumā Valsts kontrole konstatējusi, ka pašvaldībās nav izpratnes par grāmatvedības uzskaites kārtību un trūkst iekšējās kontroles, atklātas nepilnības saistībā ar gada inventarizācijas veikšanu un ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti. Pašvaldībās ir konstatētas gan fundamentālas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, gan finanšu līdzekļu piesavināšanās gadījumi. Valsts kontroles ieskatā, minētos trūkumus izraisa dažu pašvaldību vadītāju nespēja nodrošināt atbilstošu iekšējās kontroles vidi, nevēlēšanās rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai nepilnības normatīvajos aktos, kā arī dažos gadījumos zvērinātu revidentu darbs, pārbaudot pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav pietiekams.  2016. gada Valsts kontroles ziņojums ietver revidentu viedokli, ka pašvaldībās ir neatbilstoša, neefektīva iekšējās kontroles sistēma, tās neesamība, rezultātā ir pieļautas kļūdu izraisītas neatbilstības un normatīvajiem aktiem neatbilstoša grāmatvedības uzskaites kārtošana, kas būtiski ietekmē pašvaldību pārskatos uzrādītās informācijas kvalitāti. Konstatēta kontroles neesamība pamatdarbības procesos: uzskaitē un pārvaldīšanā, maksājumu veikšanas procesā, iepirkumu procesā u.c. Pašvaldību vadītāju aptaujā visi vadītāji atbild, ka viņu pašvaldībā ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, un 94% uzskata, ka iekšējās kontroles sistēmai ir liela nozīme, taču tai pašā laikā 34% vadītāju nav saprotamas normatīvajos aktos noteiktās prasības iekšējās kontroles sistēmai. Pašvaldību vadītāji vēlas uzlabot zināšanas par iekšējās kontroles sistēmu un uzskata, ka vislabāk iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu veicinātu skaidrāk noteiktas uz pašvaldībām attiecinātās normatīvo aktu prasības.  Valsts kontrole ieteikusi Ministru kabinetam ierosināt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot skaidrāk noteiktas uz pašvaldībām attiecināmas prasības par iekšējās kontroles sistēmām. Ieteikumi sākotnēji sniegti Finanšu ministrijai, kas to neatbalsta, skaidrojot, ka darbības ieviešana ir citu ministriju/ iestāžu kompetences jautājums.  Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (ministrijas) mājaslapā lasāms viedoklis, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā iekļautie secinājumi un ieteikumi parāda realitāti pašvaldībās un norāda virzienus, kuros būtiski būtu jāvērtē un jāpārskata tiesiskais regulējums, kā arī jānodrošina metodiskais atbalsts.  Skaidrs, ka Latvijā bez normatīvajiem aktiem un to grozījumiem «nav iespējams strādāt», jo tā vēsturiski tikuši sakārtoti ne tikai mūsu valsts procesi, taču normatīvo aktu izmaiņas prasa samērā ilgu laiku, un ne vienmēr visi ierosinātie grozījumi tiek pieņemti sākotnējā redakcijā un ne vienmēr tiek ievēroti, jo pastāv izņēmumi u.c. Kā tad būs turpmāk? Vai tāpat kā līdz šim? Pārbaužu dati par 2016. gada pārskatiem būs publiskoti vēl tikai uz gada beigām. Vai nākamie pašvaldību vadītāji ir gatavi ieviest vai uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, lai sasniegtu pašvaldību stratēģiskos mērķus, kas saistīti gan ar infrastruktūras uzlabošanu, gan dažādu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, un apņemties godprātīgi pildīt likumos un noteikumos minētās prasības, rīkojoties ar mantu un finanšu līdzekļiem efektīvi un ekonomiski, nemeklējot nepilnības normatīvajos aktos un neizmantojot tās par labu sev?  Ministrija ar reformas ideju «strādā» jau vairāk nekā pusotru gadu. Nepieciešamība noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas izveidojusies, gan veidojot Civilās aizsardzības sistēmu, gan saistībā ar nodokļu, izglītības un veselības reformām, kas būtu pašvaldību reformas īstenošana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.  Ministrijas piedāvātais projekts paredz izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas, kas ļautu realizēt iepriekš minētos pakalpojumus vienkopus katras teritorijas centrā. Pašvaldību sistēma atgrieztos pie «vecās rajonu sistēmas», kas pašreiz lielāku brīvību baudījušās pašvaldības dara bažīgas. Piekrītu ministrijas viedoklim, ka mazās pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits ir neatbilstošs likuma normām, kur kopumā dzīvo 11% valsts iedzīvotāju, nepietiekamā ieņēmumu apjoma dēļ nespēj veikt racionālu un efektīvu pārvaldi, patstāvīgi īstenojot visas funkcijas. Piekrītu, ka pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā saistībā ar publisko pakalpojumu organizāciju un nodrošināšanu.  Ja ministrijas publicētos datus analizē no samērīguma aspekta, tad kādā mazā novadā administratīvās izmaksas 201,3 eiro (iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija nedaudz virs 5000) un salīdzinoši lielā novadā (iedzīvotāju skaits 2016. gadā bija gandrīz 23 000) — 21,9 eiro uz vienu iedzīvotāju vidēji 3 gadu laikā.  Konkrētu plānu jaunam reģionu dalījumam ministrija sola septembrī, kaut gan iepriekš bija plāns — 2017. gada pavasaris. 2017. gada sākumā Valsts kontrole veiktajā revīzijā «Vai pašvaldības savus administratīvos resursus izlieto produktīvi un ekonomiski?» konstatējusi neproduktīvas darbības, kas nerada pievienoto vērtību, lieku dokumentu sagatavošanu, drukāšanu, pavairošanu, apriti un uzglabāšanu, nepilnvērtīgu pašvaldību rīcībā esošo informācijas sistēmu izmantošanu. Valsts kontroles revidenti kādā novadā aprēķinājuši, ka pašvaldībā veidojas vismaz 4 grāmatvedības darbinieku slodžu rezerve un potenciālais ietaupījums gadā ir vismaz 43 200 eiro. Te, manuprāt, parādās iespēja pašvaldībā nodarbināt iekšējos auditorus, kas varētu uzsākt un pakāpeniski sakārtot iekšējās kontroles procesus, neradot papildu izdevumus, ko efektīvi varētu veikt centralizēti sadarbības teritorijā.  Publicēts žurnālā "Bilance" 15.09.2017.

Dalīties