Akadēmiskais centrs
Protams, mēs nevaram mēroties ar Honkongu, Šveici un Singapūru, bet tomēr... Kas Latvijai traucē būt konkurētspējīgākai? Kāpēc mūsu valsts dinamika ir lejupejoša?
Ja balstāmies uz vienu no konkurētspējas skaidrojumiem, ka tautsaimniecības konkurētspēja ir pagātnes un tagadnes ekonomiskās politikas un uzņēmēju lēmumu veidota ekonomiskās vides kvalitāte, kas nosaka gan iekšzemes kopproduktu (IKP), gan tā lielumu uz vienu iedzīvotāju. Tad jājautā: kas traucē kvalitāti ja ne kāpināt, tad noturēt?
Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums, kas ietver uzņēmumu vadītāju viedokļu aptaujas, definē virkni Latvijas problēmu. Kā svarīgākās ir minētas nodokļu likmes un nesakārtotā nodokļu likumdošana, valsts iestāžu birokrātija, finansējuma nepieejamība un politiskā nestabilitāte. Sarakstu turpina korupcija, neatbilstošas izglītības darbaspēks, nespēja ieviest jauninājumus, valsts iestāžu darbinieku neatbilstoša darba ētika un valdības nestabilitāte. Pārmetumu uzskaitījumu noslēdz augsta inflācija, zema sabiedrības veselība, noziedzība un, visbeidzot, ārvalstu valūtas regulējums. Pirmajā uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru piecniekā visas trīs Baltijas valstis ir samērā līdzīgas, bet tālāk parādās samērā atšķirīgs vērtējums. Jāatzīmē, ka Igaunija, pateicoties IKP uz vienu iedzīvotāju, ir ierindota uz inovācijām orientētu valstu grupā. Savukārt Latvija un Lietuva Globālā konkurētspējas indeksā ierindotas pārejas grupā no efektivitātes palielināšanas uz inovāciju orientāciju. Kas Latvijai būtu savlaicīgi jādara, mācoties no Igaunijas un Lietuvas piemēra? Pirmkārt, valsts līmenī ir jāturpina strādāt pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas. Otrkārt, jāsakārto izglītība visos līmeņos, lai nodrošinātu tirgus prasībām atbilstoši sagatavotu darba spēku. Bez izglītotiem cilvēkiem Latvijas kāpums konkurētspējas indeksā un nonākšana uz inovācijām orientēto valstu grupā varētu būt visai problemātiska.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 09.06.2017.
