Andžela Veselova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Vai zināt, kā vairot klientu lojalitāti, ilgāk noturēt to uzmanību un pārliecināt iegādāties vairāk? Kā noslēpt nevēlamu smaku, kas saistīta ar specifisku preču, piemēram, būvniecības vai medicīnas izstrādājumu, pārdošanu? Kā izdarīt tā, lai klienti dotos mājup laimīgi un pārliecināti, ka izdarījuši pareizo izvēli? Atbildi var sniegt aromātmārketings - tas ne tikai uzlabo atmosfēru un atsvaidzina gaisu, bet ļauj gūt lielāku peļņu.

Ar redzi cilvēki uztver 70% no informācijas, bet mārketinga speciālistiem nevajadzētu aizmirst par atlikušajiem 30%. Tāpēc gandrīz visos lielveikalos ir sava maizes ceptuve. Parasti tā atrodas tālākajā stūrī no ieejas. Svaigi ceptu produktu smarža stimulē apetīti, un pircējs neizbēgami virzās uz aizraujošās smaržas pusi - tā notiek neplānoti pirkumi. Šo triku sākotnēji izmantoja pārsvarā lielveikali, bet pēc tam arī nepārtikas veikali. Piemēram, apavu nodaļā parasti ir neliela, bet ādas izstrādājumu smarža. Pircējs ir pārliecināts, ka tas ir pašsaprotami, bet tas nav tik vienkārši. Ādas kurpēm, papildu ādas smaržai, ir arī īpašas smaržas, piemēram, līmes smarža. Un, kad vienā telpā ir liels skaits apavu, rodas noturīga smarža, kura var būt nepatīkama pircējiem. Tāpēc šo veikalu darbinieki izmanto aromatizētājus.  Patīkami aromāti pozitīvi ietekmē cilvēkus, nomierina un padara tos draudzīgus. Savukārt, ja cilvēki jūtas labi, kļūst dāsnāki un ir gatavi nopirkt vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts. Ar klientiem labā garastāvoklī ir vieglāk un patīkamāk strādāt. Aromātus biznesa nolūkiem mārketinga speciālisti izvēlas individuāli, ņemot vērā mērķauditorijas vēlmju, telpu un preču īpatnības, kā arī uzņēmuma tēlu. Lielajos uzņēmumos, piemēram, Lufthansa, BMW, Opel, Honda, Mercedes-Benz, Holiday Inn, British Airways, pastāv atsevišķas nodaļas, kuras nodarbojas ar smaržu izstrādi savām precēm un zīmoliem. Tomēr lielākajai daļai uzņēmumu ir lētāk vērsties pie uzņēmuma, kas profesionāli nodarbojas ar aromatizēšanas aprīkojumu pārdošanu. Iekārtas, kuras tie piedāvā, tiek pielāgotas konkrētai telpai un mērķiem. Smaržu pasaule ir ļoti daudzveidīga, tāpēc arī to pielietojums ir ļoti plašs atkarībā no mērķa, piemēram, uzņēmuma tēla paaugstināšana, jo patīkami aromāti ir ļoti svarīgi, pārdodot smaržas un kosmētiku, produktus, ziedus un pat mēbeles, kā arī pakalpojumus. Ja klients apskata produktu un sajūt kaut ko patīkamu, viņš vēlas iegādāties preces un saglabāt šo brīnišķīgo sajūtu. Arī manikīru daudz patīkamāk veikt telpā, kur smaržo pēc ziediem un augļiem, nevis ķīmiskām vielām. Pārtikas aromātus lieto arī Latvijas lielveikalu tematiskajās nodaļās, kafejnīcās un atpūtas zonās. Tā var būt ceptas un svaigas maizes smarža, kafija, šokolāde un melnā tēja. Patīkamas asociācijas izraisa arī kanēļa, vaniļas un ābolu smaržu apvienojums, kā arī ingvera un svaigu saldējuma vafeļu, upeņu un vīģu smaržas apvienojums. Ziedu smaržu bieži lieto dekoratīvo preču nodaļās, kā arī restorānos un viesnīcās. Piemēram, viesnīcas numuros iesaka lietot ingvera, orhidejas, timiāna, krokusa un alvejas smaržu aromātus. Savukārt Jaungada brīvdienu īpašo svētku atmosfēru ļauj uzsvērt šokolādes, vaniļas, ingvera, kanēļa un citrus-augļu kompozīcijas.  Mūsdienās pircēji ir noguruši no kārtējiem reklāmas saukļiem, kas aicina pirkt. Tāpēc pircēja smadzenes cenšas ignorēt lieko. Šajā situācijā ieguvēji būs uzņēmumi, kuri cenšas uzrunāt pircēju oriģinālākā veidā, nekā to dara konkurenti. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka aromāta mārketings spēj ne tikai piesaistīt uzmanību, bet neprasmīga pielietojuma gadījumā arī atgrūst pircējus.  Ārvalstu uzņēmumu pieredze šajā jomā ir sena. Savukārt aromātmārketinga pielietošanu Latvijas uzņēmumos kavē nezināšana, neticība rezultātam un resursu ekonomija. Protams, jāņem vērā, ka pat vispatīkamākais aromāts nespēs garantēt noteiktu pirkumu skaitu, bet, pateicoties aromāta ilgstošai ietekmei (dziļas zemapziņas līmenī), pircējs drīzāk atgriezīsies tur, kur bija sajutis, piemēram, mājās ceptu pīrāgu smaržu.  Ar redzi cilvēki uztver 70% no informācijas, bet mārketinga speciālistiem nevajadzētu aizmirst par atlikušajiem 30%.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 23.01.2018.

Dalīties