Akadēmiskais centrs
Kopumā valstī vislielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Tas ir saistīts ar aprēķināšanas metodiku - bezdarbnieku skaitu attiecina pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecuma grupā. Ņemot vērā, ka jauniešu vidū daudzi ir ekonomiski neaktīvi (mācās), tad arī ekonomiski aktīvo jauniešu skaits ir daudz mazāks salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas ir pabeiguši mācības un strādā. Jaunieši bezdarbnieka statusā pavada gandrīz divas reizes īsāku laika periodu nekā citi reģistrētie bezdarbnieki, vidējais bezdarba ilgums jauniešiem ir nepilni četri mēneši. Neraugoties uz to, gandrīz 10% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki. Šie jaunieši faktiski ir uzskatāmi par ekonomiski neaktīviem, jo viņi neiesaistās darba meklēšanā, bet reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu noteiktas sociālās garantijas. Galvenais jauniešu bezdarba cēlonis ir nepietiekams izglītības un prasmju līmenis. Tāpat būtisks ir atbilstošas darba pieredzes tūkums, jo visbiežāk jaunieši iepriekš ir strādājuši mazkvalificētās profesijās. Jāmin arī motivācijas trūkums, ģimenes apstākļi. Jauno bezdarbnieku vidū salīdzinoši daudz ir sieviešu, kuru apgādībā ir mazi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem, kas neapmeklē pirmskolas izglītības iestādi, tāpēc viņas ir spiestas būt mājās, jo nevar strādāt pilnu darba dienu, bet nepilna laika darba piedāvājumi Latvijā ir ļoti ierobežoti. Lai mazinātu jauniešu bezdarbu, viens no politikas veidotāju aktuālajiem uzdevumiem ir veikt darbaspēka pieprasījuma prognozes dažādās profesijās, kā arī prasmju pieprasījuma izmaiņas darba tirgū. Ar šo prognožu palīdzību varētu paredzēt, kādās profesijās pieprasījums samazinās, tātad kādu profesiju nodarbinātie nākotnē varētu kļūt par bezdarbniekiem, bet kādās profesijās pieprasījums palielināsies, tādējādi radot iespējas jauniešiem apgūt prasmes, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 7.06.2017.
