Akadēmiskais centrs
Turklāt, ja visi tirgus dalībnieki vienojas par šādu stratēģiju, patērētajam vairs nav nekādas izvēles iespējas un nekas cits neatliek, kā maksāt vairāk. Turklāt, visi ir ari brīdināti, ka cenu kāpums ir sagaidāms ari nākotnē. Vai šāds nozares paziņojums nav uzskatāms par vienošanos, kas mazina konkurenci? Vai apdrošinātāju rīcībā ir saskatāmas karteļa pazīmes? Vērtējums, protams, ir Konkurences padomes ziņā.
Vienlaikus ir vērts palūkoties arī uz objektīvajiem apdrošināšanas biznesa skaitļiem un faktiem. Pērn izmaksāto atlīdzību topa augšgalā bija KASKO ar aptuveni 50 milj. eiro, tam seko veselība un dzīvības apdrošināšana, bet ceturtajā vietā bija ОСТА - aptuveni 47 milj. eiro. Visas šīs izmaksas ir saistītas ar klientu uzvedības modeli, t.i. autovadītāju izraisītajiem negadījumiem. Tātad autovadītāji paši ir atbildīgi par ОСТА cenu kāpumu. Un nav runa par kāda konkrēta indivīda uzvedības modeli, jo apdrošināšanas būtība ir balstīta uz risku pārdali. Tātad runa ir par autovadītāju braukšanas kultūru kopumā. Šāda uzvedība ir viegli skaidrojama ar riska teorijām. No angļu valodas «moral hazard» - ja autovadītāji ir apdrošināti, tad viņi kļūst mazāk uzmanīgi, jo paļaujas, ka visas negadījumu izmaksas segs apdrošinātājs. Pietiek paraudzīties, cik daudz CSDD velta pūles kampaņām, kas ir vērstas uz autovadītāju «sliktajiem ieradumiem». Tātad, kamēr nekas nemainīsies mūsu braukšanas kultūrā un apdrošinātājiem arī turpmāk tiks nodarīti lieli zaudējumi, kāps arī apdrošināšanas izmaksas.
Aizliegtās vienošanās ir grūti pierādīt, un bieži vien ir runa par dominējošo cenu noteikšanas līderi vai barometrisko cenu noteikšanas līderi, kad cenu izmaiņas izraisa netieša vienošanās, respektīvi, tirgus dalībnieki seko tirgus līdera rīcībai.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 10.05.2017.
