Svetlana Saksonova, LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore

Kriptovalūta Bitcoin, kas tika radīta 2009. gadā, bija atbilde uz pasaules finanšu krīzi un alternatīva tradicionālajām valūtām un bankām, kuras ilgi nevarēja pārvarēt krīzes radītās negatīvās sekas. Pašlaik tā vairs nav vienīgā kriptovalūta pasaulē, bet saskaņā ar ekonomistu aplēsēm Bitcoin kopējā kapitalizācija joprojām ir vislielākā - pērn tā sasniedza 6,5 miljardus dolāru. Ekonomistu viedokļi par kriptovalūtu radikāli atšķiras. No vienas puses pastāv uzskats, ka valsts monopols uz naudas emisiju nevar sabiedrību pasargāt no naudas nelikumīgas un ļaunprātīgas izmantošanas. Tāpēc tikai tradicionālo un alternatīvo (inovatīvo) valūtu konkurences radīšana veicinās naudas tirgus ekonomikas attīstību - tādas naudas radīšanu, kuru varēs pārvaldīt tikai tās īpašnieks. No otras puses, pastāv viedoklis, ka kriptovalūtas rada draudus valstu finanšu stabilitātei.

Domāju, ka zināma taisnība ir abām pusēm, jo jebkuras inovācijas rada arī jaunus riskus to lietotājiem. Jaunas tehnoloģijas ļauj parādīties ne tikai jauniem produktiem, bet arī jauniem draudiem. Valstis un finanšu sistēmas regulējošas institūcijas praktiski visur pasaulē pašlaik ieņēmušas nogaidošu pozīciju kriptovalūtu jautājumā. Neapšaubāma kriptovalūtas izmantošanas priekšrocības ir zemas vai nulles komisijas par transakcijām, iespēja izmantot multiparakstus transakciju drošībai, kā arī vienkārša reģistrācija darbam ar valūtām. Par labu šai alternatīvai runā arī tas, ka pieaug vietu skaits, kur ar to var norēķināties. Turklāt alternatīvās valūtas vērtība ir atkarīga tikai no pieprasījuma un piedāvājuma, nevis no politiskiem un citiem faktoriem. Gan P2P, gan B2B platformu izmantošana savstarpējiem norēķiniem ļauj pilnībā pārvaldīt savus līdzekļus bez banku starpniecības. Vienlaikus jāatzīmē, ka lielāka daļa no minētām priekšrocībām var radīt arī nopietnus riskus, kurus pašreizējā finanšu sistēma nav gatava risināt. Piemēram, pilnīga transakciju anonimitāte, valūtas nodrošinājuma neesamība, nepakļaušanās regulējošām finanšu institūcijām, transakcijas atcelšanas iespēju neesamība un ierobežots valūtas daudzums. Pagaidām nav tehnisko risinājumu, kā novērst minētos riskus, tāpēc finanšu sistēmu kontrolējošās institūcijas un valstis pauž pamatotas bažas par iespējamiem nelikumīgiem darījumiem un finanšu piramīdām, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas. Tas viss var nopietni apdraudēt nacionālās valūtas un finanšu sistēmas stabilitāti. Apzinoties arī draudus, likumdevējiem, regulējošām institūcijām un valsts tiesību aizsargājošām institūcijām, kā arī uzņēmumiem un vienkārši cilvēkiem ir jāmācas reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.10.2017.

Dalīties