Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

Sandra Jēkabsone: Pretcikliska fiskālā politika

Sandra Jēkabsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore

Ir valstis, piemēram, Igaunija, kas stingri pieturas pie ikgadēji sabalansēta budžeta. Savukārt citas valstis plāno savu budžetu ekonomiskā cikla ietvaros, pieļaujot budžeta deficītu recesijas laikā, kas tiek kompensēts ar budžeta pārpalikumu uzplaukuma periodos. Šāda pieeja nodrošina valdībai lielākas iespējas regulēt ekonomisko aktivitāti, tajā skaitā cenu un nodarbinātības līmeni. Lai gan ekonomikas teorijā nav pierādīts, ka budžeta deficīts ierobežo ekonomikas izaugsmi, tomēr pēc pēdējās globālās recesijas daudzas valstis ir ieviesušas stingrākus ierobežojumus attiecībā uz valdības fiskālo politiku, kā arī pieļaujamo budžeta deficīta apjomu.

Līdz krīzei realizētajai fiskālajai politikai Latvijā pietrūka ilgtermiņa skatījuma, tā bija procikliska, jo tika iztērēti visi ienākumi, kas gūti straujas ekonomiskās izaugsmes gados, neveidojot uzkrājumus grūtākiem laikiem. Kopš 2013. gada Latvijā ir spēkā Fiskālās disciplīnas likums (FDL), kas nosaka ilgtspējīgas fiskālās politikas principus, lai vispārējais valdības parāda apjoms nerada nesamērīgu slogu valsts ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā. FDL arī paredz, ka valdībai ir jārealizē pretcikliska fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm. Tas nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes periodos valstij ir jārealizē ierobežojoša fiskālā politika, lai nepieļautu budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Savukārt lejupslīdes fāzē ir jārealizē stimulējoša fiskālā politika, jo recesijas laikā ieņēmumi no nodokļiem automātiski krītas, savukārt budžeta izdevumi pieaug. Tāpat ir izstrādāts likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam, kurā ir noteiktas gan valdības prioritātes, piemēram, valsts aizsardzības spēju palielināšana, iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, gan arī maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citām valsts iestādēm. Līdz ar to Latvijā no likumdošanas viedokļa ir radīti visi nepieciešamie nosacījumi fiskālās politikas regulēšanai. Neraugoties uz to, katru gadu budžeta pieņemšana raisa plašas diskusijas, jo neizbēgami saduras dažādu sabiedrības grupu atšķirīgās intereses. Bieži vien arī publiski pieejamā informācija par budžeta izstrādes procesu nav pietiekama, lai nodrošinātu sabiedrības izpratni par to, kā budžets tiek veidots. Tāpēc būtiski, lai fiskālās politikas prioritātes būtu skaidri definētas un valdība pie tām pieturētos, nevis mēģinātu izpatikt visiem, sadrumstalojot jau tā nelielos līdzekļus un radot neizpratni par to, kam tiek tērēta nodokļos samaksātā nauda. Tāpat svarīgi ir veidot budžeta rezerves, kas palīdz mazināt ekonomisko svārstību radītās sekas un ir nozīmīgs instruments dažādu risku samazināšanā.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.09.2017.

Dalīties