Akadēmiskais centrs
Šo profesiju pārstāvji līdztekus profesionālajam darbam bieži vien darbojas arī citos amatos citās iestādēs, atrodas nepārtrauktā sevis pilnveidošanas procesā, jo pārstāv nozari, kurā katru gadu ir izmaiņas likumdošanas un valsts politikā.
Ne vienmēr padomdevēji un konsultanti strādā uzņēmumā, tie bieži vien tiek izmantoti kā ārpakalpojuma sniedzēji. Saņemot ārpakalpojumu, mums kā pakalpojuma saņēmējam ir svarīgi novērtēt ne tikai pakalpojuma kvalitāti, bet arī saprast tā lietderību un nepieciešamību. Vai vienmēr mēs spējam šo kvalitāti novērtēt?
Svarīgi saņemt ne tikai kvalitatīvu pakalpojumu, piemēram, profesionāls grāmatvedis nodrošina kvalitatīvu finanšu pārskata sagatavošanu. Uzņēmuma vadība ir atbildīga par finanšu pārskatā sniegto informāciju un tās atbilstību un patiesu atspoguļošanu. Tāpēc profesionālam grāmatvedim ir pienākums uzturēt un aizsargāt finanšu pārskatu kvalitāti tieši no tā avota, no kura tiek iegūti dati un aprēķināti rezultāti.
Grāmatvedim ir svarīga loma uzņēmuma un biznesa attīstības virzīšanā, ne tikai sniedzot kvalitatīvus pārskatus uzņēmuma vadībai, bet arī palīdzot tos novērtēt un komentēt iegūtos rezultātus. Tāpat kā grāmatvedim, arī revidentam, nodokļu konsultantam mūsdienās ir pieaugusi loma uzņēmuma attīstības veicināšanā, jo šo profesiju pārstāvji ir atbildīgi par sagatavoto pārskatu kvalitātes pārbaudi un kļūdu identificēšanu laikus. Jo pareizi sagatavots pārskats ir kvalitatīvs un bez kļūdām. Katram no šiem speciālistiem ir atšķirīga loma un pienākumi, bet visus vieno mērķis strādāt uzņēmuma labā, līdztekus darbojoties arī uzņēmējdarbībā, sniedzot pakalpojumu — konsultāciju. Kvalitātes aspekts nav aktuāls tikai pārskatiem, bet arī konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem. Nodokļu konsultācijas un revīzija mūsdienās ir kļuvusi par teicamu saimnieciskās darbības atbalstu konsultācijas un revīzijas pakalpojuma saņēmējiem. Bet vai vienmēr šī pakalpojuma sniedzēju ieteikumi ir korekti? Šis jautājums kļūst aktuāls, kad nodokļu vai revīzijas darba grupa sāk pētīt nepareizas vai kļūdainas atbildes iemeslu. Cik bieži darba grupa nonāk pie cēloņa atklāšanas? Bieži vien problēmas risinājums nav sarežģīts un to ir iespējams ieviest, lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, tādā veidā arī veicinot pakalpojuma sniedzēja pievienotās vērtības cenu. Ir svarīgi zināt jaunākās tendences ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ko konsultanti, pakalpojuma sniedzēji var izmantot, lai uzlabotu revīzijas procesa kvalitāti finanšu pārskata revīzijas procesā, sniegtās konsultācijas kvalitāti un ieguldījumu klienta uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, kā arī lai kopumā uzlabotu darbu pie finanšu pārskata sagatavošanas un pārbaudīšanas. Viena no šobrīd populārākajām un aktuālākajām metodēm ir cēloņa-sak-nes analīzes metode (angļu valodā — Root cause analysis). Cēloņa-saknes analīzes metode ir klasiska problēmu pētīšanas metode, kas plašāk tiek lietota kā strukturizēta problēmu risināšana. Cēloņa-saknes analīzes metode tiek plaši izmantota vairumtirdzniecības, ražošanas, būvniecības uzņēmumos. Šī metode ir kļuvusi populāra un tiek lietota lielās starptautiskās biznesa konsultāciju firmās, kā arī finanšu nozares uzņēmumos — bankās, apdrošināšanas firmās, kā arī finanšu, nodokļu konsultāciju, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju firmās, jo tā palīdz atklāt ne tikai sistēmiskus iekšējās sistēmas trūkumus un izaugsmes šķēršļus, bet arī cilvēciskos faktorus un to ietekmi. Ļauj veiksmīgi identificēt cēloni, atrodot tā iemeslu jeb pamatproblēmu. Turklāt, vērtējot nesenās izmaiņas
Latvijas likumdošanā un papildu kvalitātes pārraudzības ieviešanas prasības revīzijas praksēm, aktuāls kļūst jautājums, kā uzlabot praktizējošu revīzijas firmu darba kvalitāti. Piemēram, revīzijas procesa un līdz ar to arī sniegtā pakalpojuma kvalitāti iespējams uzlabot, lietojot strukturizētu problēmas identificēšanas vai notikuma cēloņu atklāšanas metodi. Tādā veidā ir iespējams izvairīties no atkārtotām kļūdu un problēmu rašanās iespējām turpmāk. Izmantojot šādu pārvaldības modeli, tiek meklēts efektīvs veids, kā novērst līdzīgas situācijas nākotnē. Ar cēloņa-saknes analīzes metodi revīzijas procesā ir iespējams identificēt būtisku problēmu un atklāt tās cēloni. Tādā veidā tiek nodrošināts risinājums ar tūlītēju un bieži vien ilgstošu ietekmi, uzlabojot revīzijas kvalitāti, darba pieredzi un reputāciju. Kā lietot šo efektīvo metodi praksē? Cēloņa-saknes analīzes metode iedalāma vairākos posmos, zinātniskajā literatūrā tā pārsvarā tiek iedalīta no pieciem līdz septiņiem soļiem (sk. 1. attēlu).
Problēmas pastāv jebkurā biznesā, svarīgi ir apzināties tos notikumus, kas ir saistīti ar būtiskiem riskiem, kurus nepieciešams risināt steidzamā kārtā. Izveidojot darba komandu, sākumā ir jābūt pārliecībai, ka konkrētai problēmai ir risinājums. Veidojot darba komandu, ir jānovērtē darba vide, sistēma, procedūras, kas tika veiktas, un darbinieki pakalpojuma sniedzēja praksē. Jānovērtē darbinieki kas bija iesaistīti, kādas lomas (uzdevumus) viņi veica un kas vēl ir informēts par notikumu. Jānosaka, kuri tiks intervēti un kam jābūt «izmeklēšanas komandā». Jāizvēlas tie, kas ir tieši iesaistīti, viņi piedalās kā komandas locekļi, jo vislabāk pārzina notikumu. Tomēr ir jāpārliecinās, lai «izmeklēšanas komandā» neiekļautu personas ar neatrisinātu interešu konfliktu. Tiek noteiktas procedūras, kas radīja problēmu. Ja tās ir bijušas konkrētu cilvēku darbības, tad ir svarīgs informācijas avots. Kāda procedūra tika veikta? Vai tā bija formāla vai neformāla? Vai tika ievērota procedūra (metodoloģija)? Vai tā bija precīza un pilnīga? Novērtējot darba vidi, jāņem vērā turpmāk minētie jautājumi. Kāda bija darba vide revīzijas/pakalpojuma sniegšanas laikā? Vai tika izdarīts spiediens uz grafiku? Vai klients sadarbojās? Vai darba komandai bija konsekvence? Vai komanda katrā posmā tika atbalstīta? Apkopojot pieejamos pierādījumus, ir jānosaka iespējamie cēloņi. Tos iespējams atrast, uzdodot jautājumus, kāpēc tā notika. Šādi var tikt identificēti vairāki cēloņi, kas jāanalizē tālāk, meklējot pamatcēloni. Šis ir darbs komandā, kur katrs izsaka savu versiju, kāpēc konkrētā situācija ir radusies, kā tā attīstījās. Tiek analizētas arī sekas. Koncentrējoties uz pamatcēloņiem, tiek rasts labākais risinājums to atklāšanai un problēmas novēršanai. Pamatcēloņa analīzē labs rīks ir lēmuma koka metodes lietošana (sk. 2. attēlu).
Nonākot pie cēloņa, piemēram, konsultantu darba grupai nebija izskaidrots darba uzdevums. «Izmeklēšanas komandai» tiek uzdots jautājums: vai konsultantu darba komanda saprata izvirzītās darba uzdevuma prasības? Uz jautājumu ir divi atbilžu varianti»: «jā» un «nē». Atbildot uz konkrēto jautājumu, iespējams izvērtēt, kur veidojusies problēma (komentējot katru nākamo bloku). Tad secīgi katrs no šiem blokiem ir jāanalizē tālāk: «jā» vai «nē».
Piemēram, atbildot uz jautājumu «Vai konsultantu darba komanda saprata izvirzītās darba uzdevuma prasības?» — «Nē». Nākamais jautājums: «Vai darbiniekam bija veiktas apmācības?» — atbilžu varianti: «Jā»/«Nē». Ja tika veiktas, tad kādas, un, ja netiek identificēta problēma, pāriet pie nākamā jautājuma. Atbildot ar Nē» — secīgi jāuzdod jautājums «Kāpēc?», līdz tiek identificēts problēmas pamatcēlonis.
Atklājot cēloni, ir svarīgi īstenot koriģējošās un preventīvās darbības un laikus paziņot par veiktajām izmaiņām. Ja nepieciešams, ir jāpapildina vai jāizlabo darbību vadlīnijas. Ieviešot uzlabojumus un jaunus risinājumus, ir nepieciešams novērtēt arī efektivitāti, līdz ar to ir jānovērtē koriģējošās darbības rezultāti, jo var rasties situācijas, kad uzlabojumi nedarbojas efektīvi vai nav pilnīgi un ir nepieciešami papildinājumi vai jāizmanto cita pieeja, ja problēma netiek atrisināta un koriģējošais pasākums nav efektīvs. Veiksmīgs risinājums ir pārskatīt pamatcēloņus atkārtoti. Tāpēc nepieciešams sagatavot ziņojumu, kurā iespēja arī veikt problēmu cēloņu un izstrādāto risinājumu uzskaiti. Atklājot un atrisinot problēmu cēloņus, ir iespējams atjaunot un uzlabot pakalpojuma sniegšanas procedūru (procesu). Jo tādā veidā tiek atklāts risks, iespējams pārveidot procesu, lai tas nerastos atkārtoti. Piemēram, darba grupā tika nosūtīts pie klienta nepieredzējis asistents, kurš savas kompetences ietvaros bija sniedzis konsultāciju, vēl neizgājis apmācību kursu. Ieviešot jaunas vai papildu procedūras, nepieciešams novērtēt, vai tās ir jāievieš arī citās jomās, un, protams, jāveic atkārtotas pārbaudes un kontroles, lai pārliecinātos, ka process darbojas sekmīgi.
Secināms, ka cēloņa-saknes analīzes metode ievieš izmaiņas ne tikai revīzijas, dažādu konsultāciju metodoloģijā, bet var būtiski uzlabot revīzijas, nodokļu konsultācijas pakalpojuma kvalitāti pakalpojuma sniedzēja praksē, jo ļauj identificēt darba grupas sadarbības veidā iespējamos problēmu riskus un tos risināt. Kā arī sniedz papildu iespēju uzlabot finanšu pārskata sagatavošanas procedūru, izstrādājot to kvalitatīvi, laikus identificējot kļūdas. Cēloņa-saknes analīzes metode ir nozīmīgs risinājums jauno palīgu apmācībā pieredzējušu speciālistu vadībā, jo diskusijas veidā ļauj veiksmīgi atklāt problēmu un to risināt, tā uzlabojot grāmatvežu, nodokļu konsultantu, revidentu darba kvalitāti, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai sagatavotu un pārbaudītu pārskatus un laikus identificētu kļūdas. Publicēts žurnālā "Bilance" marts, 2018.gads.
Grāmatvedim ir svarīga loma uzņēmuma un biznesa attīstības virzīšanā, ne tikai sniedzot kvalitatīvus pārskatus uzņēmuma vadībai, bet arī palīdzot tos novērtēt un komentēt iegūtos rezultātus. Tāpat kā grāmatvedim, arī revidentam, nodokļu konsultantam mūsdienās ir pieaugusi loma uzņēmuma attīstības veicināšanā, jo šo profesiju pārstāvji ir atbildīgi par sagatavoto pārskatu kvalitātes pārbaudi un kļūdu identificēšanu laikus. Jo pareizi sagatavots pārskats ir kvalitatīvs un bez kļūdām. Katram no šiem speciālistiem ir atšķirīga loma un pienākumi, bet visus vieno mērķis strādāt uzņēmuma labā, līdztekus darbojoties arī uzņēmējdarbībā, sniedzot pakalpojumu — konsultāciju. Kvalitātes aspekts nav aktuāls tikai pārskatiem, bet arī konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem. Nodokļu konsultācijas un revīzija mūsdienās ir kļuvusi par teicamu saimnieciskās darbības atbalstu konsultācijas un revīzijas pakalpojuma saņēmējiem. Bet vai vienmēr šī pakalpojuma sniedzēju ieteikumi ir korekti? Šis jautājums kļūst aktuāls, kad nodokļu vai revīzijas darba grupa sāk pētīt nepareizas vai kļūdainas atbildes iemeslu. Cik bieži darba grupa nonāk pie cēloņa atklāšanas? Bieži vien problēmas risinājums nav sarežģīts un to ir iespējams ieviest, lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, tādā veidā arī veicinot pakalpojuma sniedzēja pievienotās vērtības cenu. Ir svarīgi zināt jaunākās tendences ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ko konsultanti, pakalpojuma sniedzēji var izmantot, lai uzlabotu revīzijas procesa kvalitāti finanšu pārskata revīzijas procesā, sniegtās konsultācijas kvalitāti un ieguldījumu klienta uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, kā arī lai kopumā uzlabotu darbu pie finanšu pārskata sagatavošanas un pārbaudīšanas. Viena no šobrīd populārākajām un aktuālākajām metodēm ir cēloņa-sak-nes analīzes metode (angļu valodā — Root cause analysis). Cēloņa-saknes analīzes metode ir klasiska problēmu pētīšanas metode, kas plašāk tiek lietota kā strukturizēta problēmu risināšana. Cēloņa-saknes analīzes metode tiek plaši izmantota vairumtirdzniecības, ražošanas, būvniecības uzņēmumos. Šī metode ir kļuvusi populāra un tiek lietota lielās starptautiskās biznesa konsultāciju firmās, kā arī finanšu nozares uzņēmumos — bankās, apdrošināšanas firmās, kā arī finanšu, nodokļu konsultāciju, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju firmās, jo tā palīdz atklāt ne tikai sistēmiskus iekšējās sistēmas trūkumus un izaugsmes šķēršļus, bet arī cilvēciskos faktorus un to ietekmi. Ļauj veiksmīgi identificēt cēloni, atrodot tā iemeslu jeb pamatproblēmu. Turklāt, vērtējot nesenās izmaiņas
Latvijas likumdošanā un papildu kvalitātes pārraudzības ieviešanas prasības revīzijas praksēm, aktuāls kļūst jautājums, kā uzlabot praktizējošu revīzijas firmu darba kvalitāti. Piemēram, revīzijas procesa un līdz ar to arī sniegtā pakalpojuma kvalitāti iespējams uzlabot, lietojot strukturizētu problēmas identificēšanas vai notikuma cēloņu atklāšanas metodi. Tādā veidā ir iespējams izvairīties no atkārtotām kļūdu un problēmu rašanās iespējām turpmāk. Izmantojot šādu pārvaldības modeli, tiek meklēts efektīvs veids, kā novērst līdzīgas situācijas nākotnē. Ar cēloņa-saknes analīzes metodi revīzijas procesā ir iespējams identificēt būtisku problēmu un atklāt tās cēloni. Tādā veidā tiek nodrošināts risinājums ar tūlītēju un bieži vien ilgstošu ietekmi, uzlabojot revīzijas kvalitāti, darba pieredzi un reputāciju. Kā lietot šo efektīvo metodi praksē? Cēloņa-saknes analīzes metode iedalāma vairākos posmos, zinātniskajā literatūrā tā pārsvarā tiek iedalīta no pieciem līdz septiņiem soļiem (sk. 1. attēlu).
Problēmas pastāv jebkurā biznesā, svarīgi ir apzināties tos notikumus, kas ir saistīti ar būtiskiem riskiem, kurus nepieciešams risināt steidzamā kārtā. Izveidojot darba komandu, sākumā ir jābūt pārliecībai, ka konkrētai problēmai ir risinājums. Veidojot darba komandu, ir jānovērtē darba vide, sistēma, procedūras, kas tika veiktas, un darbinieki pakalpojuma sniedzēja praksē. Jānovērtē darbinieki kas bija iesaistīti, kādas lomas (uzdevumus) viņi veica un kas vēl ir informēts par notikumu. Jānosaka, kuri tiks intervēti un kam jābūt «izmeklēšanas komandā». Jāizvēlas tie, kas ir tieši iesaistīti, viņi piedalās kā komandas locekļi, jo vislabāk pārzina notikumu. Tomēr ir jāpārliecinās, lai «izmeklēšanas komandā» neiekļautu personas ar neatrisinātu interešu konfliktu. Tiek noteiktas procedūras, kas radīja problēmu. Ja tās ir bijušas konkrētu cilvēku darbības, tad ir svarīgs informācijas avots. Kāda procedūra tika veikta? Vai tā bija formāla vai neformāla? Vai tika ievērota procedūra (metodoloģija)? Vai tā bija precīza un pilnīga? Novērtējot darba vidi, jāņem vērā turpmāk minētie jautājumi. Kāda bija darba vide revīzijas/pakalpojuma sniegšanas laikā? Vai tika izdarīts spiediens uz grafiku? Vai klients sadarbojās? Vai darba komandai bija konsekvence? Vai komanda katrā posmā tika atbalstīta? Apkopojot pieejamos pierādījumus, ir jānosaka iespējamie cēloņi. Tos iespējams atrast, uzdodot jautājumus, kāpēc tā notika. Šādi var tikt identificēti vairāki cēloņi, kas jāanalizē tālāk, meklējot pamatcēloni. Šis ir darbs komandā, kur katrs izsaka savu versiju, kāpēc konkrētā situācija ir radusies, kā tā attīstījās. Tiek analizētas arī sekas. Koncentrējoties uz pamatcēloņiem, tiek rasts labākais risinājums to atklāšanai un problēmas novēršanai. Pamatcēloņa analīzē labs rīks ir lēmuma koka metodes lietošana (sk. 2. attēlu).
Nonākot pie cēloņa, piemēram, konsultantu darba grupai nebija izskaidrots darba uzdevums. «Izmeklēšanas komandai» tiek uzdots jautājums: vai konsultantu darba komanda saprata izvirzītās darba uzdevuma prasības? Uz jautājumu ir divi atbilžu varianti»: «jā» un «nē». Atbildot uz konkrēto jautājumu, iespējams izvērtēt, kur veidojusies problēma (komentējot katru nākamo bloku). Tad secīgi katrs no šiem blokiem ir jāanalizē tālāk: «jā» vai «nē».
Piemēram, atbildot uz jautājumu «Vai konsultantu darba komanda saprata izvirzītās darba uzdevuma prasības?» — «Nē». Nākamais jautājums: «Vai darbiniekam bija veiktas apmācības?» — atbilžu varianti: «Jā»/«Nē». Ja tika veiktas, tad kādas, un, ja netiek identificēta problēma, pāriet pie nākamā jautājuma. Atbildot ar Nē» — secīgi jāuzdod jautājums «Kāpēc?», līdz tiek identificēts problēmas pamatcēlonis. Atklājot cēloni, ir svarīgi īstenot koriģējošās un preventīvās darbības un laikus paziņot par veiktajām izmaiņām. Ja nepieciešams, ir jāpapildina vai jāizlabo darbību vadlīnijas. Ieviešot uzlabojumus un jaunus risinājumus, ir nepieciešams novērtēt arī efektivitāti, līdz ar to ir jānovērtē koriģējošās darbības rezultāti, jo var rasties situācijas, kad uzlabojumi nedarbojas efektīvi vai nav pilnīgi un ir nepieciešami papildinājumi vai jāizmanto cita pieeja, ja problēma netiek atrisināta un koriģējošais pasākums nav efektīvs. Veiksmīgs risinājums ir pārskatīt pamatcēloņus atkārtoti. Tāpēc nepieciešams sagatavot ziņojumu, kurā iespēja arī veikt problēmu cēloņu un izstrādāto risinājumu uzskaiti. Atklājot un atrisinot problēmu cēloņus, ir iespējams atjaunot un uzlabot pakalpojuma sniegšanas procedūru (procesu). Jo tādā veidā tiek atklāts risks, iespējams pārveidot procesu, lai tas nerastos atkārtoti. Piemēram, darba grupā tika nosūtīts pie klienta nepieredzējis asistents, kurš savas kompetences ietvaros bija sniedzis konsultāciju, vēl neizgājis apmācību kursu. Ieviešot jaunas vai papildu procedūras, nepieciešams novērtēt, vai tās ir jāievieš arī citās jomās, un, protams, jāveic atkārtotas pārbaudes un kontroles, lai pārliecinātos, ka process darbojas sekmīgi.
Secināms, ka cēloņa-saknes analīzes metode ievieš izmaiņas ne tikai revīzijas, dažādu konsultāciju metodoloģijā, bet var būtiski uzlabot revīzijas, nodokļu konsultācijas pakalpojuma kvalitāti pakalpojuma sniedzēja praksē, jo ļauj identificēt darba grupas sadarbības veidā iespējamos problēmu riskus un tos risināt. Kā arī sniedz papildu iespēju uzlabot finanšu pārskata sagatavošanas procedūru, izstrādājot to kvalitatīvi, laikus identificējot kļūdas. Cēloņa-saknes analīzes metode ir nozīmīgs risinājums jauno palīgu apmācībā pieredzējušu speciālistu vadībā, jo diskusijas veidā ļauj veiksmīgi atklāt problēmu un to risināt, tā uzlabojot grāmatvežu, nodokļu konsultantu, revidentu darba kvalitāti, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai sagatavotu un pārbaudītu pārskatus un laikus identificētu kļūdas. Publicēts žurnālā "Bilance" marts, 2018.gads.
