Akadēmiskais centrs
Lai arī darba tirgū pieprasītākie ir grāmatveži ar pieredzi, lielākais bezdarbnieku skaits ir vecumā virs 40 gadiem. Kopumā ir vērojams, ka pieaug Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto bezdarbnieku grāmatvežu skaits, bet visvairāk to ir vecumā virs 50 gadiem – 527 –, savukārt, piemēram, vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem – 155.
Zināšanas un ētika
Latvijā specializētas bakalaura grāmatvežu izglītības programmas realizē Latvijas Universitāte (LU), Ekonomikas un kultūras augstskola un Banku augstskola (BA). Maģistra līmeņa programma grāmatvedībā ir tikai LU. Tāpat grāmatvedību var apgūt Grāmatvedības un finanšu koledžā un dažādās profesionālās pilnveides programmās, kuras finansē Eiropas Savienība (ES), piemēram, Jauniešu garantija un Atbalsts bezdarbnieku izglītībai. Atbilstoši starptautiskai praksei, lai kļūtu par profesionālu grāmatvedi, ir jāapgūst zināšanas un prasmes vismaz bakalaura līmenī. Pie tam, ja grāmatvedis vēlas savu karjeru veidot kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, tam nepieciešams vēl profesionālas organizācijas izsniegts profesionāla grāmatveža sertifikāts. LR Grāmatvežu asociācija (LGRA) jau kopš 2000. gada īsteno grāmatvežu profesionālās pilnveides izglītības programmas, kur pēc sertifikācijas eksāmenu sekmīgas nokārtošanas grāmatvedis saņem starptautiski atzītu profesionāla grāmatveža sertifikātu, kura darbības laiks ir pieci gadi. To ir ieguvuši 510 grāmatvežu, mācības šobrīd turpina 35. «Grāmatvežu profesijas stūrakmens ir fundamentālās zināšanas, nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās un profesionālās ētikas ievērošana,» uzsver LRGA valdes priekšsēdētājs Andrejs Ponomarjovs.
Vēlas mācīties
Grāmatvedību LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē ir iespējams apgūt trijās studiju programmās. LU piedāvā profesionālo bakalaura studiju programmu Grāmatvedība, analīze un audits un bakalaura studiju programmu Ekonomika virzienā Grāmatvedība, bet augstākajā līmenī – profesionālajā maģistra studiju programmu Grāmatvedība un audits. Pašlaik tajās bakalaura un maģistra līmenī grāmatvedību kopā studē 265 studenti, no tiem 240 profesionālajās studiju programmās (tostarp 60 maģistrantu), bet 25 – akadēmiskajā programmā. «Īpaši pieprasītas ir profesionālās studiju programmas, jo līdztekus fundamentālām un akadēmiskām zināšanām tiek nodrošināts nopietns praktisko priekšmetu un prakses īpatsvars. Studiju pēdējā gadā ir pētnieciskā prakse uzskaites, finanšu analīzes vai audita situāciju izpēte diplomdarba izstrādes ietvaros,» informē LU profesionālās bakalaura studiju programmas Grāmatvedība, analīze un audits direktore Ruta Šneidere. Studēt grāmatvedību izvēlas ne tikai vidusskolu, bet arī koledžu absolventi, maģistra līmenī – jau strādājoši speciālisti.
Nav tantīšu profesija
Katru gadu Banku augstskolu (BA) absolvē vairāk nekā 20 jauniešu, kuri ir ieguvuši grāmatveža kvalifikāciju. Pilna laika studijas ilgst 2,5 gadus, bet nepilna laika – trīs gadus. BA sagatavo grāmatveža profesijas ceturtā līmeņa kvalifikācijas standartam atbilstošus speciālistus, kuri pārzina uzņēmumu finanses un spēj kvalitatīvi veikt grāmatveža pienākumus gan Latvijas, gan starptautiskajos uzņēmumos, kā arī attīstīt savu uzņēmējdarbību grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas jomā. Tie ir augsti kvalificēti grāmatveži ar padziļinātām zināšanām finanšu analīzē, uzsver BA programmas Grāmatvedība un finanses direktore Anda Ziemele. «Pārsvarā ierindas grāmatveži izglītību ir guvuši padomju laikā, mācoties fizmatos. Daudzi iegūst papildzināšanas mūsu augstskolā. Problēma ir ar jauniešiem pēc vidusskolas beigšanas, šī profesija nav no pieprasītākajām. Ja es pati tagad sēdētu vidusskolas skolā un man kāds nāktu un teiktu – ej un mācies par grāmatvedi, – tak, nemūžam! Jau no padomju laikiem ir izveidojies priekšstats, ka tā ir tāda tantīšu profesija, jo, kas tad sēdēja kolhozu kantoros? Taču pasaulē lielākā daļa grāmatvežu ir tieši vīrieši,» viņa stāsta. Šāda situācija Latvijā ir izveidojusies vēsturiski, ir jānomainās vismaz divām paaudzēm, lai kaut kas šajā ziņā mainītos, spriež A. Ziemele. Šobrīd lielākais grāmatvedības studentu skaits BA ir tieši nepilna laika studijās. Daudzi programmas absolventi turpina studēt BA, padziļināti apgūstot finanses. BA grāmatvedības studiju programma ir salīdzinoši jauna, pēc tās apmācības notiek vēl tikai četrus gadus. «Mācībspēki BA ir dažādi. Ir pasniedzēji, kuri strādā kādā no grāmatvedības uzņēmumiem vai auditoru kompānijām, ir arī vieslektori. Tāpat BA sadarbojas ar VID, Latvijas Grāmatvedības asociāciju un Finanšu ministriju. Labākos studentus cenšamies aizvest uz starptautiskām nozares konferencēm, lai viņi redz, ka grāmatvedis nav sausiņš, ka šajā profesijā notiek daudz un dažādas interesantas lietas,» stāsta A. Ziemele.
Pazemina prestižu
Desmit gadu laikā mācību uzņēmums SIA Buts ir sagatavojis vairāk nekā 1350 grāmatvežu. Pēdējos gados to skaits ir krasi samazinājies, jo profesionālās tālākizglītības programma Grāmatvedis vairs nav iekļauta NVA bezdarbnieku apmācības projektu programmu sarakstā, stāsta SIA Buts direktora vietnieks Mārtiņš Segliņš. «Taču ir dažādas citas programmas profesionālajā pilnveidē, piemēram, Grāmatvedība – kvalifikācijas paaugstināšana, tāpat ir pieejamas dažas programmas neformālajā izglītībā, piemēram, Grāmatvedības datorprogrammu apguve,» viņš saka.
SIA Primum valdes priekšsēdētājs Raivo Pede uzskata, ka šādu NVA organizēto apmācību beidzēji tomēr nav konkurētspējīgi darba tirgū. «Tie ir neracionāli izšķiesti līdzekļi, šādas programmas nevar būt efektīvas nepietiekošo mācību stundu skaita dēļ. Turklāt šādi neprofesionāli grāmatveži bojā profesijas prestižu.» Grāmatvežus Jauniešu garantijas programmas ietvaros sagatavo septiņas profesionālās izglītības iestādes – Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža, Smiltenes tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, kā arī Valmieras un Ventspils tehnikums. Programmā 2014. gadā grāmatveža kvalifikāciju ieguva 57 jaunieši, bet 2015. gadā – 77. Šobrīd mācības turpina 140 jauniešu, kuri uzņemti 2016. gadā, un 25 jaunieši, kuri uzņemti 2017. gadā. Taču, tā kā apmācības ilgst 1,5 gadus, bet Jauniešu garantijas programma noslēgsies 2018. gadā, nākamajā – vasaras – uzņemšanā šī profesija vairs nebūs Jauniešu garantijas piedāvātajā profesiju lokā. Šobrīd vēl nav zināms, vai projekts tiks pagarināts, par to lems Eiropas Komisija. Padomnieka statuss Latvijā grāmatvežu izglītības programmu kvalitāte ir apmierinoša, bet varētu būt labāka, vērtē R. Pede. Grāmatvežu aprindās visaugstāk kotējoties Riga Business School un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) sagatavotie finanšu speciālisti, kas strādā nozarē, taču šīs augstskolas grāmatvežus neskolo. R. Pede uzteic augstskolas, kuras mācību programmā izmanto praktiskus piemērus (case studies), mācās risināt konkrētas problēmsituācijas, nevis tikai apgūst sausu teoriju. «Tā kā grāmatvedības nozarē normatīvie akti nepārtraukti mainās, kamēr students pabeidz augstskolu, noteikumi pat vairākkārtīgi ir izmainījušies un apgūtā informācija novecojusi. Grāmatvedība jau sen vairs nav konveijera datu apstrāde, tāpēc grāmatvedim ir jāspēj patstāvīgi analizēt un nepārtraukti jāseko līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un likumos. Pasaulē grāmatveža profesija ir būtiski mainījusies, arī Latvijā strauji ienāk tehnoloģijas – daudzas grāmatvedības sistēmas ir tiešsaistē ar banku,» klāsta R. Pede. Profesija pavisam neizzudīs, taču grāmatvežu skaits ar laiku samazināsies. «Grāmatveži kļūst par uzņēmēju padomdevējiem finanšu jautājumos, tāpēc viņiem nepārtraukti ir jāmācās un jāattīstās. Neviena augstskola neizskolo grāmatvedi, labākajā gadījumā – tie ir labi grāmatvežu palīgi, kuriem karjera jāsāk līdzīgi kā kalēja palīgiem smēdē,» viņš saka. Savukārt SIA FinServices vadītāja Ludmila Srivkina atzīst, ka labus grāmatvežus nebūt nav tik viegli atrast. «Pēc augstskolas pabeigšanas vajadzētu nostrādāt kā minimums vienu gadu, jo galvenais kritērijs šajā profesijā ir pieredze. Ja vajadzētu izvēlēties starp padomju laika grāmatvedi un jaunieti, kas tikko ieguvis izglītību, noteikti izvēlētos speciālistu ar pieredzi,» rezumē L. Srivkina. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.03.2017.
SIA Primum valdes priekšsēdētājs Raivo Pede uzskata, ka šādu NVA organizēto apmācību beidzēji tomēr nav konkurētspējīgi darba tirgū. «Tie ir neracionāli izšķiesti līdzekļi, šādas programmas nevar būt efektīvas nepietiekošo mācību stundu skaita dēļ. Turklāt šādi neprofesionāli grāmatveži bojā profesijas prestižu.» Grāmatvežus Jauniešu garantijas programmas ietvaros sagatavo septiņas profesionālās izglītības iestādes – Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledža, Smiltenes tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, kā arī Valmieras un Ventspils tehnikums. Programmā 2014. gadā grāmatveža kvalifikāciju ieguva 57 jaunieši, bet 2015. gadā – 77. Šobrīd mācības turpina 140 jauniešu, kuri uzņemti 2016. gadā, un 25 jaunieši, kuri uzņemti 2017. gadā. Taču, tā kā apmācības ilgst 1,5 gadus, bet Jauniešu garantijas programma noslēgsies 2018. gadā, nākamajā – vasaras – uzņemšanā šī profesija vairs nebūs Jauniešu garantijas piedāvātajā profesiju lokā. Šobrīd vēl nav zināms, vai projekts tiks pagarināts, par to lems Eiropas Komisija. Padomnieka statuss Latvijā grāmatvežu izglītības programmu kvalitāte ir apmierinoša, bet varētu būt labāka, vērtē R. Pede. Grāmatvežu aprindās visaugstāk kotējoties Riga Business School un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) sagatavotie finanšu speciālisti, kas strādā nozarē, taču šīs augstskolas grāmatvežus neskolo. R. Pede uzteic augstskolas, kuras mācību programmā izmanto praktiskus piemērus (case studies), mācās risināt konkrētas problēmsituācijas, nevis tikai apgūst sausu teoriju. «Tā kā grāmatvedības nozarē normatīvie akti nepārtraukti mainās, kamēr students pabeidz augstskolu, noteikumi pat vairākkārtīgi ir izmainījušies un apgūtā informācija novecojusi. Grāmatvedība jau sen vairs nav konveijera datu apstrāde, tāpēc grāmatvedim ir jāspēj patstāvīgi analizēt un nepārtraukti jāseko līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un likumos. Pasaulē grāmatveža profesija ir būtiski mainījusies, arī Latvijā strauji ienāk tehnoloģijas – daudzas grāmatvedības sistēmas ir tiešsaistē ar banku,» klāsta R. Pede. Profesija pavisam neizzudīs, taču grāmatvežu skaits ar laiku samazināsies. «Grāmatveži kļūst par uzņēmēju padomdevējiem finanšu jautājumos, tāpēc viņiem nepārtraukti ir jāmācās un jāattīstās. Neviena augstskola neizskolo grāmatvedi, labākajā gadījumā – tie ir labi grāmatvežu palīgi, kuriem karjera jāsāk līdzīgi kā kalēja palīgiem smēdē,» viņš saka. Savukārt SIA FinServices vadītāja Ludmila Srivkina atzīst, ka labus grāmatvežus nebūt nav tik viegli atrast. «Pēc augstskolas pabeigšanas vajadzētu nostrādāt kā minimums vienu gadu, jo galvenais kritērijs šajā profesijā ir pieredze. Ja vajadzētu izvēlēties starp padomju laika grāmatvedi un jaunieti, kas tikko ieguvis izglītību, noteikti izvēlētos speciālistu ar pieredzi,» rezumē L. Srivkina. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.03.2017.
