Svetlana Saksonava LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore

Mūsdienās bieži dzirdam piesaucam jēdzienu «sabiedrības vidusslānis», īpaši runājot par dažādu valstu ekonomisko attīstības un sabiedrības labklājības līmeni. Vidējo ienākumu slāņa jēdziens ir salīdzinoši jauns - radies līdz ar patērētāju sabiedrības veidošanos. Attīstoties kapitālismam un tehniskajam progresam, būtiski pieauga darba efektivitāte - samazinājās darba laiks un pieauga ienākumi. Tādējādi cilvēkiem parādījās gan brīvais laiks, gan nauda. Tas būtiski izmainīja patēriņa struktūru un kvalitāti, veicinot vidējo ienākumu slāņa veidošanos.

Kopumā vidusslānis ir ļoti specifisks fenomens arī mūsdienās - tajā ietilpst visdažādāko profesiju cilvēki. Protams, patēriņa standarti katrā valstī ievērojami atšķiras, bet kopumā vidējo ienākumu slāni veido cilvēki, kuru patēriņa standarts ir zemāks nekā elitārajam līmenim, bet augstāks nekā izdzīvošanas standarts. Vēlamo patēriņa standarta līmeni var sasniegt dažādi. Viens variants ir «kvalitatīvi» - daudz pelnīt, lai varētu atļauties tērēt atbilstoši vidēja slāņa standartam. Otrs -«kvazikvalitatīvi» - daudz tērēt, bet nevis paša nopelnīto, bet aizņemto naudu. Šīs pieejas pamatā ir ideja -iztērēt tagad, nopelnīt vēlāk. Turklāt šajā gadījuma nav runa par kredītu ņemšanu kā tādu, bet gan par nepamatotu naudas aizņemšanos, kad cilvēka ienākumi neatbilst viņa tēriņu līmenim. Bet, jo pieejamāki ir kredīti, jo vieglāk tos ņem! To spilgti parāda arī Latvijas situācija. Runājot par Latviju, pašlaik iedzīvotāju patēriņa standarts - prasības pret ienākumiem un dzīves kvalitāti -veidojas atbilstoši augstajam vidējam Eiropas Savienības patēriņa standartam. Tāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri saprotot, ka šeit viņi nevar nopelnīt, cik vēlas, slīkst parādos vai labākās dzīves meklējumos dodas uz valstīm, kurās ir augstāks labklājības līmenis. Agrāk vai vēlāk, bet tas rezultējas nopietnās valsts problēmās. Migrācija, iedzīvotāju dzīves vērtību «atšķaidīšana», atbildības trūkums - saistību nepildīšana, neuzticēšanās valstij - nodokļu nemaksāšana. Minētie aspekti ir tikai daļa no visu problēmu klāsta. Tas nozīme, ka valstij ir nopietni jādomā un jāstrādā, lai tās vidusslānis būtu «kvalitatīvs», nevis «kvazikvalitatīvs». Tikai strādājot efektīvi, var notikt attīstība un labklājības pieaugums. Tas nozīmē, ka jāstimulē inovāciju, intensīvo tehnoloģiju un modernu darba organizēšanas metožu izmantošana uzņēmumos. Visas veiksmīgas valstis gan Āzijā, gan Eiropā ir veikušas pārdomātas un ievērojamas investīcijas izglītībā, jo «kvalitatīvu» vidējo slāni var veidot tikai izglītoti augsti pieprasītu profesiju cilvēki.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 1.09.2017.

Dalīties