Akadēmiskais centrs
2016. gadā Latvija pēc Korupcijas uztveres indeksa ieņēma 44. vietu starp 176 pasaules valstīm. Pētījumā The Cost of Non-Europe in the area of Organized Crime and Corruption eksperti secinājuši, ka korupcija ir iemesls, kāpēc Latvija katru gadu zaudē no 13,16% līdz 19,24% IKP. Kā minēts Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumā par Latviju, korupcija joprojām ir mūsu valsts problēma, jo īpaši publiskajos iepirkumos, būvniecības un veselības aprūpes nozarēs.
Latvijā samērā izplatīta ir tā sauktā administratīvā korupcija, kas attiecas uz esošo likumu un noteikumu tīšu neatbilstošu pielietošanu, ko parasti praktizē augsta līmeņa valsts ierēdņi, lai radītu priekšrocības dažiem indivīdiem, grupējumiem vai uzņēmumiem apmaiņā pret kukuļiem. Latvijā joprojām ir aktuāla arī tā sauktā valsts nozagšana, kad indivīdi, grupējumi vai uzņēmumi veic darbības, lai ietekmētu sev labvēlīgu lēmumu vai noteikumu pieņemšanu, izmantojot nelikumīgu un necaurskatāmu privāto labumu nodrošināšanu valsts amatpersonām. Zema sociālā kapitāla līmeņa un salīdzinoši augstas korupcijas iemesli ir meklējami vēsturiskajā mantojumā un ekonomikas pašreizējā stāvoklī. Valsts nozagšanas gadījumi joprojām ir bieži sastopami, jo privātie un valsts uzņēmumu vadītāji veido ciešas attiecības ar politiskajām partijām, panākot savu interešu īstenošanu uz valsts interešu rēķina.
Lai samazinātu korupciju valstī, ir jāatbrīvojas no padomju mantojuma, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātību un caurskatāmību visos valsts pārvaldes līmeņos, ko nevarēs panākt, ja šo principu neievēros visas amatpersonas, arī visaugstākā līmeņa. Jānostiprina KNAB pozīcijas korupcijas apkarošanā, jāstiprina tiesu sistēmas neatkarība, nevalstisko organizāciju tiesības, vārda un preses brīvība, kā arī tirgus liberalizācija un konkurence. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 21.04.2017.
Latvijā samērā izplatīta ir tā sauktā administratīvā korupcija, kas attiecas uz esošo likumu un noteikumu tīšu neatbilstošu pielietošanu, ko parasti praktizē augsta līmeņa valsts ierēdņi, lai radītu priekšrocības dažiem indivīdiem, grupējumiem vai uzņēmumiem apmaiņā pret kukuļiem. Latvijā joprojām ir aktuāla arī tā sauktā valsts nozagšana, kad indivīdi, grupējumi vai uzņēmumi veic darbības, lai ietekmētu sev labvēlīgu lēmumu vai noteikumu pieņemšanu, izmantojot nelikumīgu un necaurskatāmu privāto labumu nodrošināšanu valsts amatpersonām. Zema sociālā kapitāla līmeņa un salīdzinoši augstas korupcijas iemesli ir meklējami vēsturiskajā mantojumā un ekonomikas pašreizējā stāvoklī. Valsts nozagšanas gadījumi joprojām ir bieži sastopami, jo privātie un valsts uzņēmumu vadītāji veido ciešas attiecības ar politiskajām partijām, panākot savu interešu īstenošanu uz valsts interešu rēķina.
Lai samazinātu korupciju valstī, ir jāatbrīvojas no padomju mantojuma, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātību un caurskatāmību visos valsts pārvaldes līmeņos, ko nevarēs panākt, ja šo principu neievēros visas amatpersonas, arī visaugstākā līmeņa. Jānostiprina KNAB pozīcijas korupcijas apkarošanā, jāstiprina tiesu sistēmas neatkarība, nevalstisko organizāciju tiesības, vārda un preses brīvība, kā arī tirgus liberalizācija un konkurence. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 21.04.2017.
