Kristīne Bērziņa un Ilze Medne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un docente

Tūrisma nozares ieguldījums Latvijas ekonomikā ir nozīmīgs. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde sistemātiski ievāc un apkopo desmitiem dažādu tūrismu raksturojošu rādītāju. Tomēr, strādājot ar Latvijas tūrisma statistikas datiem pētniecībā, paveras cita aina. Pieejamie datu apkopojumi ne tikai neatspoguļo visu ievākto datu kopumu, bet tie bieži vien nav salīdzināmi garākā laika posmā metodikas izmaiņu dēļ.

Pieejamo datu nesalīdzināmība garākā laika posmā neļauj pētīt dažādu tūrisma procesu attīstības tendences un veidot pamatotas nākotnes prognozes. Apkopotie dati rada grūtības novērtēt atsevišķu tūrisma sektoru pienesumu kopējā tūrisma eksportā. Minētās problēmas atspoguļojas arī pēdējā laika ekspertu izteikumos par tādu Latvijas tūrisma eksporta produktu kā veselības/ medicīnas tūrisma pakalpojumu un konferenču un pasākumu jeb t.s. MICE tūrisma pienesuma novērtēšanas neiespējamību iztrūkstošo datu dēļ. Tas var traucēt iegūt nepieciešamo valsts atbalstu šo sektoru attīstīšanai un produktu virzīšanai starptautiskajā tirgū. Sūdzības par grūtībām iegūt paplašinātu datu apkopojumu izskan ari no tūrisma uzņēmējiem, kuri paši ir šo statistikas datu avoti, - par apkopotas informācijas iegūšanu bieži vien nākas maksāt.  Lai pilnveidotu ne tikai tūrisma, bet arī citu Latvijas ekonomikas sektoru datubāzu saturu, ieteicams izmantot Kanādas ilggadējo pieredzi, kur statistikas datu kvalitāti raksturo ar terminu «statistikas datu lietošanas fitness», kuru veido sešas dimensijas: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums, pieejamība, interpretējamība un saskaņotība. Statistikas informācijas atbilstība, kas, mūsuprāt, ir viena no šobrīd aktuālākajām dimensijām, nozīmē pakāpi, kādā tiek nodrošinātas klientu vajadzības pēc informācijas apjoma un struktūras, turklāt ne tikai apmierinot pašreizējās, bet arī prognozējot nākotnes vajadzības.  Lai nodrošinātu objektīvu informāciju tūrisma sektoros, kas mūsu valstī ir atzīti par prioritāriem, piemēram, veselības un MICE tūrisms, ir nepieciešams valstiskā līmenī noteikt, kuras institūcijas ir atbildīgas par datu ieguvi un apkopošanu. CSP būtu lietderīgi piedāvāt informācijas lietotājiem - pētniekiem un uzņēmējiem - tālākai apstrādei un analīzei derīgus datu apjomus, neveicot to nevajadzīgu grupēšanu. Tādējādi tiks sekmēts statistikas datu plašāks lietojums ne tikai akadēmiskajā, bet arī uzņēmējdarbības vidē, piemēram, lai veidotu uz detalizētu situācijas analīzi balstītu Latvijas tūrisma attīstības stratēģiju, kā arī pamatotu mārketinga aktivitātes.  Publicēts "Dienas Biznesā" 28.09.2017.

Dalīties