Akadēmiskais centrsTēma – „ Inovāciju vadības ietekmes rādītāji starporganizāciju piegādes ķēdēs”.
Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – uzņēmējdarbības vadība.
Darba zinātniskais vadītājs: profesore Dr.math. Māra Gulbe
Recenzenti:
profesore Dr.oec. Biruta Sloka; Latvijas Universitāte
profesore Dr.oec. Elīna Gaile-Sarkane, Rīgas Tehniskā Universitāte
as.profesore Dr.oec. Tatjana Vasiļjeva, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19.
Mūsdienās piegādes ķēžu vadība saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Tirgus konkurences palielināšanās, jaunās pamattehnoloģijas un mainīgās tirgus struktūras enerģijas tirgū, tostarp pašreizējais enerģijas pārvades process rada pastāvīgu nepieciešamību pēc jaunā un inovācijām attiecībā uz piegādes ķēžu vadības pieejām elektroenerģijas ražošanas nozarē. Šī pētījuma mērķis ir inovāciju vadības ietekmes faktoru izpēte starporganizāciju piegādes ķēdēs. Izmantoti gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie pētījumi.
Šī pētījuma novitāti var formulēt šādi:
- Inovāciju vadības ietekmes faktori ir apvienoti starporganizāciju piegādes ķēžu vadības pieejā.
- Piegādes ķēžu gatavība ir norādīta kā inovāciju ieviešanas induktīvais latentais mainīgais. Piegādes ķēžu gatavība veicina inovācijas starporganizāciju piegādes ķēdēs, kā rezultātā uzlabojas piegādes ķēžu veiktspēja.
- Salīdzinošajā pētījuma dizainā ir apvienotas divas integrētās piegādes ķēžu vadības inovāciju pamattehnoloģijas, svītru kods un RFID tehnoloģijas.
- Piegādes ķēžu inovācijas ir izpētītas starporganizāciju piegādes ķēdēs atšķirībā no vairuma iepriekšējo pētījumu, kuros galvenokārt pētītas izmaiņas vienas organizācijas ietvaros vai slēgtos piegādes ķēžu vadības tīklos.
- Pamatojoties uz jaunāko zinātnisko literatūru, autors ir izstrādājis mērījuma skalu inovāciju vadības ietekmes faktoru un to ietekmes uz piegādes veiktspēju novērtēšanai, ieskaitot piegādes ķēžu efektivitāti un rentabilitāti.
- Autors formulē empīriskos secinājumus attiecībā uz inovāciju vadības ietekmes faktoriem piegādes ķēdēs, kas ir ļoti būtiski arī Vācijas elektroenerģijas ražošanas nozares speciālistiem, kuriem praksē jāīsteno inovāciju ieviešana.
Pētījuma rezultāti liecina, ka inovāciju izmantošanu starporganizāciju piegādes ķēdēs nosaka organizāciju iezīmes, vides raksturlielumi, tehnoloģiskā atbilstība un produktu konteksts. Piegādes ķēžu gatavība ir skaidri noteikta kā inovāciju ieviešanas induktīvais mainīgais. Atzinumi atklāj arī būtisku pozitīvu saistību starp inovāciju ieviešanu starporganizāciju piegādes ķēdēs un piegādes ķēžu veiktspēju. Līdz ar to var secināt, ka jauns inovāciju vadības ietekmes faktoru nostādne piegādes ķēdēs varētu palīdzēt uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz inovāciju projektiem un tālāko piegādes ķēžu integrāciju.