Gundars Bērziņš, Jānis Priede: Garantēti ienākumi nevienlīdzības mazināšanai

Šī ideja nav jauna - tā parādījās jau 18. gadsimtā un laika gaitā tika pilnveidota ar vairākiem mēģinājumiem to arī realizēt dzīvē. No nesenākiem piemēriem noteikti jāmin, ka 70-tajos gados ar pamata ienākumu eksperimentēja ASV un Kanādā, kā arī daļējs pamata ienākums jau no 1982.gada eksistē Aļaskā. Pie nesenajiem eksperimentiem jāmin arī Namībija, Indija un Brazīlija. Pēc 2008. gada vispasaules finanšu krīzes lielākā daļa valstu ieguldīja milzīgus līdzekļus finanšu tirgos, lai glābtu savas ekonomikas. Diemžēl pārāk maz tika darīts, lai apkarotu nabadzību. Tieši šajā laikā nelielā Namībijas ciematā Otjivero-Omitara baznīca, nevalstiskās organizācijas un arodbiedrības uzsāka pilotprojektu - Pamata ienākumu granti. Jāatgādina, ka Namībijā ir viena no lielākajām ienākumu nevienlīdzībām pasaulē. Ideja bija ļoti vienkārša - katrs ciemata iedzīvotājs saņems garantētu mēneša pamata ienākumu neatkarīgi no citiem ienākumiem un nodarbinātības statusa. Otjivero-Omitara ciemats pilotprojektam tika izvēlēts, jo tas atspoguļo tipisku Namībijas ciematu, kurā valda nevienlīdzība, AIDS, alkoholisma problēmas un augsti noziedzības radītāji.  Šī pilotprojekta rezultātā ciemata skolas ziņoja par lielāku skolu apmeklējumu, kā arī to, ka bērni bija paēdušāki un uzmanīgāki nodarbībās. Policijas ziņojumi uzrādīja, ka pēc grantu sistēmas ieviešanas izdarīto noziegumu skaits strauji samazinājās par 36,5%. Grantu ieviešanas rezultātā ievērojami samazinājās arī nabadzības rādītāji - no 86% uz 68% (no 97% līdz 43%, ja tiek ņemta vērā migrācija). Samazinājās arī bezdarba rādītāji - no 60% līdz 45%, kā arī par 29% palielinājās vidējie ienākumi, neskaitot pamata ienākumu grantus. Šis pilotprojekts visai pasaulei parādīja, ka efektīvā veidā ir iespējams apkarot nabadzību ne tikai tās ekonomiskajā nozīmē, bet arī izraut cilvēkus ārā no nabadzības cikla, palīdzot tiem atrast darbu, uzsākt savu biznesu, kā arī apmeklēt skolu. Šo un citu panākumu rezultātā Skotijā ir uzsāktas diskusijas par šī modeļa ieviešanu. Somija ir gājusi vēl tālāk un uzsākusi kārtējo eksperimentu ar pamata ienākumu. Kāpēc pamata ienākuma koncepcija pēdējā laikā kļūst aktuāla? Racionālais pamatojums ir meklējams darba tirgū, kur arvien pieaug automatizācija un robotizācija, nosakot riskus virknei profesiju. Avoti norāda, ka nākotnē vienas no apdraudētākajām jomām būs lauksaimniecība, celtniecība, ēdināšana, transporta un pasta pakalpojumi, kuras automatizācija skars ļoti būtiski. Viens no būtiskākajiem pamata ienākuma pozitīvajiem efektiem ir tas, ka iedzīvotājiem tiek garantēti ienākumi, kas nodrošina pamata vajadzības, līdz ar to tiek apkarota nabadzība un iedzīvotāji ar lielāku drošības pamatu var pievērsties citām, daudz produktīvākām un radošākām lietām, piemēram, uzņēmējdarbībai un pētniecībai. Turklāt pamata ienākums atgriežas valsts budžetā caur patēriņu un nodokļiem. Arī no administrēšanas viedokļa šāda sistēma ir vienkāršāka un lētāka, nav nepieciešams noteikt individuālos transfērus katram iedzīvotājam.  Taču viss nav tik vienkārši. Ja viss būtu tik labi, tad šī sistēma noteikti jau sen darbotos visā pasaulē. Kas tad ir biežāk minētie argumenti pret pamata ienākumu, kas līdz šim ir kavējis šīs koncepcijas īstenošanu? Viens no pretargumentiem ir tas, ka garantēti ienākumi var mazināt iedzīvotāju motivāciju strādāt, kā arī daļa iedzīvotāju šo naudu varētu iztērēt alkoholam un narkotikām, kas noteikti neveicina ekonomisko attīstību. Tomēr līdz šim veiktie eksperimenti, ieskaitot iepriekš minēto Namībijas piemēru, norāda uz pretējo. Kā vēl viens pretarguments tiek minēta sistēmas dārdzība un tas, ka diskusijas par sistēmu un pamata ienākuma apmēriem varētu būt nebeidzamas, nonākt pie kopsaucēja varētu būt pat neiespējami.  Šķiet, ka pašlaik sabiedrības vēl nav gatavas tik radikālām izmaiņām labklājības sistēmā, piemēram, Šveicē 2013. gadā pat tika savākti paraksti, lai pamata ienākuma koncepcija tiktu iestrādāta Federālajā konstitūcijā, taču referendumā šo iniciatīvu noraidīja, jo 76,9% sabiedrības balsoja pret. Arī Vācijas parlaments 2013. gada diskusijās secināja, ka pamata ienākums nav īstenojams vairāku iemeslu dēļ, kur būtiskākais bija bažas par demotivāciju strādāt, kā arī neprognozējama ietekme uz nacionālo ekonomiku, augstas esošo nodokļu, sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas reorganizācijas izmaksas, potenciāli augsta imigrācija, ēnu ekonomikas pieaugums un sistēmas dārdzība. Taču, laikam ejot un darba tirgum mainoties, šķiet, ka pie pamata ienākuma koncepcijas būs spiestas atgriezties daudzas valstis, ieskaitot Latviju.  Diskusijas par sistēmu un pamata ienākuma apmēriem varētu būt nebeidzamas, nonākt pie kopsaucēja varētu būt pat neiespējami.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.01.2018.