Lauž šķēpus par LU vadības grožiem

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību.

I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecībastelpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Vērtējums pretrunīgs 

Indriķis Muižnieks savu veikumu iepriekšējos četros gados vērtē atzinīgi.

«2015. gadā dotie solījumi ir izpildīti, par ko arī ir gandarījums. Pieaudzis LU studentu un darbinieku skaits, samazinājies darbinieku vidējais vecums. LU struktūrā iekļāvušies seši zinātniskie institūti, pieaugusi zinātnisko institūtu loma universitātes dzīvē. Vairāk nekā 60% LUzinātnieku publicēto žurnālu rakstu ir Q1 un Q2 ranga izdevumos. Esam sekmīgākā Latvijas zinātniskā institūcija Horizon2020 programmā. LU izveidotas Latvijā unikālas Bonusa un Efektīvās sadarbības programmas, kuras sekmē zinātniskā darba kvalitāti un sadarbību ar uzņēmējiem,» klāsta LU rektors. Administrācija nedzīvo atrauti no pārējā universitātes personāla, finansējums ir cieši piesaistīts reālajiem panākumiem un ienākumiem, viņš norāda. Būtiski pieauguši arī saimnieciskās darbības ienākumi. Turklāt visiem LU darbiniekiem tagad tiekot nodrošināta veselības apdrošināšana. Šajos četros gados veiksmīgi attīstījies LU Akadēmiskais centrs, kurā efektīvi darbojas Dabas un Zinātņu mājas.

LU rektora amata kandidāts G. Bērziņš atzinīgi vērtē I. Muižnieka rūpes par institūtiem un zinātni, tomēr uzskata, ka pilnībā novārtā ir atstātas fakultātes un studiju jautājumi, kā arī starptautiskā sadarbība. «LU nevaram izvēlēties attīstīt tikai kādu vienu virzienu, jāaug un jāpilnveidojas visos. Tāpat kā vecākiem, arī LU vadībai visi savi bērni jāmīl un jāatbalsta vienlīdz, jābūt taisnīgiem. To nav iespējams realizēt, jo LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā,» spriež rektora amata kandidāts. Viņaprāt, augstskolai trūkst skaidras stratēģijas un redzējuma par zinātnes, studiju attīstību nākamajam periodam, tajā pašā laikā tai ir ļoti detalizēti izstrādāta nekustamā īpašuma attīstības un Torņakalna būvniecības plāns nākamajiem periodiem. «Ar šādu pieeju nevaram cerēt sasniegt mērķi kļūt par TOP 500 pasaulē, šādi pat nevaram nodrošināt to, ka esam Nr.1 Latvijā vai Baltijā. Un nevajag attaisnoties, ka pie vainas ir tikai valsts nepietiekamais finansējums. LU vadības uzdevums ir iestāties par LU interesēm gan nacionālā, gan Eiropas mērogā, un ne tikai spēt gudri un taisnīgi izlietot piešķirto, bet pats galvenais – nopelnīt, piesaistīt līdzekļus un iespējas, jo tērēt māk visi,» pauž G. Bērziņš, kurš ir AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs. Darbs LU gan dekāna statusā, gan nākotnē, iespējams, LU rektora amatā, ir un būs viņa prioritāte Nr.1. «Par īpaši augstu novērtējumu un labo praksi tiek uzskatīta akadēmiskās vides pārstāvju darbība nacionāli nozīmīgu uzņēmumu padomēs. Tā nav uzņēmuma valde, tā nodrošina uzraugošās funkcijas un neveic operatīvo darbu. Tāpēc šie amati ir ne tikai pilnībā savienojami, bet vēl vairāk – pat vēlami, jo gan rektora, gan padomes uzdevums ir veidot sadarbību starp nozari un akadēmisko vidi,» spriež G. Bērziņš.

Fokuss uz reitingiem

I. Muižnieka galvenās LU attīstības prioritātes nākamajiem četriem gadiem ir virzība uz izcilību. «Svarīgi ir panākt, lai zinātnieki ir augsti citēti, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā. Tāpat svarīgi ir novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, tāpēc tiks attīstītas vairāku jomu kopīgas studijas,» viņš teic. Vēl viņš sola veidot kopīgas studiju programmas un zinātniskos projektus ar ārvalstu augstskolām. «Prioritātes ir arī zinātnē balstīta attīstība, kas ietver jaunu pētījumu virzienu attīstību, kā arī universitātes atvērtība sabiedrībai, kas ietver darbinieku un studentu aktīvu dalību starptautiskos sadarbības tīklos un projektos, un paplašinātu LU projektu, pakalpojumu servisa piedāvājumu sabiedrībai, uzņēmējiem u.c,» norāda I. Muižnieks. Kā vēl vienu prioritāti viņš min iekļaujošo izaugsmi, kur svarīgākie darbi ir aktivitātes skolās, sagatavošanās kursi reflektantiem, kursi pasniedzējiem, mūžizglītības programmas kurss, kā arī nodrošināt to, lai universitātes filiālēs un reģionos varētu veikt nozīmīgus pētījumus, pakalpojumus un dažādus kopīgus projektus. «Kopā ar LU saimi esmu gatavs turpināt sākto attīstības ceļu, sekmējot personāla izaugsmi, attīstīt zinātnē balstītas studijas, internacionalizāciju, veicināt vēl lielāku sadarbību ar sabiedrību un uzņēmējiem, vairot LU starptautisko atpazīstamību, lai Latvijas Universitāte ierindotos 500 pasaules labāko universitāšu skaitā,» klāsta I. Muižnieks.

Savukārt G. Bērziņš uzskata, ka augstskola ir jāvada labāk un efektīvāk, jo ne tuvu netiekot izmantots cilvēku potenciāls. «LU nākamajā simtgadē ir jābūt nevis vienai no labākajām Latvijā un Baltijā, bet vislabākajai. Tādai, kurā cilvēki ar lepnumu strādā un studē, kas ir garants Latvijas valsts un nācijas pastāvēšanai nevis saukļu līmenī kā padomju laikos, bet realitātē,» uzsver rektora kandidāts, kurš mērķē aizvest LU līdz pasaules TOP 500. «Tāpēc piedāvāju būt ambicioziem un atklāt savu varēšanu. Nav vērts tērēt sevi ārišķībās un izmainīties sīknaudā, ir jāiet dziļumā, tāpēc cilvēki un ideāli ir un vienmēr būs universālas vērtības augstākajā izglītībā,» ir pārliecināts G. Bērziņš. Kā rektora amata kandidāts viņš ir ticies ar teju visām fakultātēm, institūtiem, studentiem, absolventiem un arodbiedrību, un viņu ir satriecis jautājumu un izaicinājumu apjoms, ar ko ikdienā nākas saskarties gan zinātniekiem, gan pasniedzējiem, gan studentiem, lai produktīvi paveiktu savu darbu. «Lai arī infrastruktūras attīstība, kas jau tika aizsākta bijušā LU rektora prof. Mārča Auziņa laikā un turpināta esošā rektora laikā, ir ļoti nozīmīgs attīstības virziens, pēdējos gados augstskola ir pārāk aizrāvusies ar formu un ārējās fasādes spodrināšanu. Pilnībā novārtā ir atstāta izglītības būtība – cilvēki – studenti, mācībspēki, pētnieki. Turklāt LU ir zaudējusi savas pozīcijas universitāšu reitingos un turpina zaudēt ne tikai cilvēkus, bet arī vienotību, kas vienmēr ir bijusi LU spēks un ļāvusi risināt ikvienu jautājumu ar cieņu, atklāti un godprātīgi,» rezumē G. Bērziņš.

Sola mazināt birokrātisko slogu

Kļūstot par LU rektoru, G. Bērziņš ir iecerējis tikšanos ar visām fakultātēm, institūtiem un struktūrvienībām, lai veiktu tūlītēju LU pārvaldības sakārtošanu visos līmeņos. «Ir jāatgriežas pie LU un pasaulē aprobēta pārvaldes modeļa, kurā ir jau mums zināmie – studiju, zinātņu un arī attīstības prorektori, kuriem tieši pakļauti viņu atbildībā esošo jomu departamenti. Manā vadībā LU prorektoru vai citus amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, piemēram, tādu mūžorganizāciju kā Valsts drošības komiteja biedri vai ziņotāji,» klāsta G. Bērziņš. Steidzami būtu jāatjauno sistēma, ka institūti un fakultātes ir LU attīstības mugurkauls, bet administrācija, servisi un infrastruktūra – atbalsta sistēma. Tāpēc nepieciešama servisu stiprināšana un darba veiktspējas palielināšana, kā arī Projektu atbalsta departamenta un Statistikas laboratorijas pētniecības vajadzībām izveide. Jāizveido arī saprotama darbinieku motivācijas sistēma un jāsamazina birokrātiskais slogs pētniecībā un studiju procesā. G. Bērziņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie visām universitātēm raksturīgās demokrātijas – fakultāšu dekānu un institūtu direktoru pilnvaru paplašināšanas, deleģējot tiesības parakstīt darba līgumus un sadarbības projektu līgumus.

Viņš ir iecerējis veikt studiju programmu akreditāciju un kvalitātes pilnveidi, lai ne tikai nodrošinātu LU konkurētspēju, bet arī iedzīvinātu principu – studiju centrā students. Tāpat viņš steigšus sāktu darbu pie atbalsta sistēmas izveides, lai pētnieki spētu ne tikai veiksmīgi pieteikt, bet arī īstenot liela mēroga starptautiskus pētniecības projektus. «Varu sniegt nozīmīgu pienesumu pētniecības sadarbības attīstībā ar nacionāliem un starptautiskiem industrijas uzņēmumiem,» apgalvo G. Bērziņš.

I. Muižnieks atzīst, ka jebkura konkurence ir laba, tā motivē rūpīgāk izvērtēt ikdienas rutīnu, arī tos procesus, kuri it kā notiek bez aizķeršanās. «Man un Gundaram ir līdzīgs redzējums par lielāko daļu darāmo darbu, lai LU attīstītos un virzītos uz izcilību, tomēr mana priekšrocība ir tā, ka, būdams rektors, esmu atrisinājis daudzas problēmas, kuras konkurents ielaida savas darbības laikā LU kanclera amatā no 2011. līdz 2016. gadam,» secina LU rektors.

Publicēts Dienas Biznesā 20.05.2019.