Daira Barānova: Vai tehnoloģijas radīs masveida bezdarbu?

Tehnoloģijas, tai skaitā digitalizācija, līdzīgi kā savulaik elektrība un dzelzceļš, var tikt kvalificēta kā vispārējas nozīmes tehnoloģija, kas tās attīstības sākuma posmā rada neskaidrību un produktivitātes izaugsmes palēnināšanos, bet vēlāk nodrošina jaunuzņēmumu investīciju apmēra pieaugumu, izmaiņas uzņēmumu tirgus struktūrā un kvalificētu darbinieku atalgojuma pieaugumu. Tāpēc politikas veidotājiem jāņem vērā vairāki svarīgi strukturālo izmaiņu faktori - kā motivēt uzņēmumus investēt jaunu produktu attīstībā, kā veicināt patēriņu digitālās ekonomikas apstākļos, kā nodrošināt vienmērīgu ieguvumu sadalījumu no jaunākajām tehnoloģijām, kā mazināt bažas darba tirgū sakarā ar automatizāciju un robotizāciju u.tml. Džeremijs Rifkins grāmatā Jaunās ekonomikas laikmets rakstīja:" Divdesmit pirmajā gadsimtā arvien biežāk fizisku un intelektuālu darbu, sākot ar vienveidīgu roku darbu un beidzot ar augsti profesionālu darbu, veiks "domājošās" mašīnas. Pasaulē "vislētākie" strādnieki nebūs tik lēti kā tehnoloģijas, kas stāsies viņu vietā." Nākotnē Latvijai būs jāsaskaras ar būtiskām darba tirgus strukturālām izmaiņām, ko sekmēs visaptveroša automatizācija. Turklāt tās ietekmi var vērtēt divējādi. No vienas puses, automatizācijas rezultātā samazinās pieprasījums pēc virknes profesiju, kuras būs iespējams aizvietot ar robotiem. No otras puses, tā pieprasa un pieprasīs jaunas prasmes, spējas un kompetences. Tas nozīmē, ka var veidoties plaisa starp cilvēku prasmēm, kuras ir šobrīd un kuras būs nepieciešamas nākotnē. Savukārt šī plaisa var radīt strukturālā bezdarba pieaugumu un nepieciešamību meklēt jaunus instrumentus ekonomiskajā politikā tā mazināšanai. Pašreiz ekonomistu vidū norit intensīvas diskusijas par automatizācijas un robotizācijas ietekmi uz tautsaimniecību. Ir pētījumi, kas rāda, ka jau pašreiz ir redzama reģionālā koncentrācija ar augstu bezdarba īpatsvaru, kas ir radies automatizācijas ietekmē, jo netiek nodrošināta vienmērīga ienākumu pārdale no veiksmīgākajiem uz pārējiem uzņēmumiem. Starptautiskā Valūtas fonda pētījumā Tehnoloģijas un darba nākotne McKinsly ir novērtējis, ka līdz 2030. gadam 375 miljoni strādājošo (14% no pasaules darbaspēka) var saskarties ar risku zaudēt darbu automatizācijas dēļ: ASV - 23% darba vietu, 13% - Meksikā, 9% - Indijā un 16% Ķīnā. Automatizācija un robotizācija nevis pilnībā aizstās pašreizējās darba vietas, bet gan drīzāk tikai konkrētus darba uzdevumus. Tāpēc automatizācijai nevajadzētu radīt plašu bezdarbu, to pierāda līdzīgi notikumi arī vēsturē, piemēram, ASV tekstilrūpniecības attīstība. Taču noteikti automatizācijas rezultātā būs ieguvēji un zaudētāji, jo, mazinoties tirgum attiecībā uz specifiskām prasmēm, samazinās šo darbinieku atalgojuma līmenis. Automatizācijas risks kopumā ir lielāks zemas kvalifikācijas un sliktāk atalgotajiem darbiniekiem - ir konstatēta tieša korelācija starp automatizācijas riska samazināšanos un iegūto izglītību, un stundas samaksas likmi. Vairāk automatizācijas riskam ir pakļauti gados jauni cilvēki, jo vēl nav paspējuši apgūt specifiskas prasmes, tad seko gados vecāki darbinieki, kā arī darbinieki, kas nodarbināti sezonālos vai īstermiņa darbos. Tāpēc politikas veidotāju potenciālie mērķi varētu būt nodrošināt informāciju darbiniekiem, samazināt barjeras jaunu darbinieku ienākšanai darba tirgū, iesaistīt sociālos partnerus, īpašu uzmanību pievērst zemas kvalifikācijas darbinieku apmācībai un pārkvalifikācijai. Šajā sakarā politikas veidotājiem jāspēj izprast tendences, kas ietekmē pieprasījumu, un palīdzēt darbiniekiem pārkvalificēties un pārorientēties uz jaunajām darba vietām. Jādomā par darbinieku mobilitāti, jo ir tieša saikne starp pieaugošo nevienlīdzību un darbinieku ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī mūžizglītības pieejamību un zināšanu standartizēšanu. Jautājumi, par kuriem jāsāk domāt jau šodien, ir - kā tehnoloģijas mainīs veidu, kā tiek darīts darbs, kas cietīs visvairāk no automatizācijas un kā pielāgot pieaugušo izglītības sistēmu un programmas digitālajai ekonomikai? No darba tirgus viedokļa jau šodien ir svarīgi pētīt: kuras profesijas var pazust, kuras profesijas zaudēs savu lomu, kuras būs nepieciešamas nākotnē? Publicēts Dienas Biznesā 5.februārī.