Promocijas darbs “Klientorientētas pieejas nozīme valsts pārvaldes attīstībā: jaunatnes gadījuma izpēte”

Nozare – vadībzinātne. Apakšnozare – sabiedrības vadība. Darba zinātniskā vadītāja: Profesore Dr.oec. Tatjana Muravska (Latvijas Universitāte). Recenzenti - Tatjana Volkova, Dr.oec., Profesore, Banku Augstskola, Latvija, Anastasija Vilciņa, Dr.oec., Profesore, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija, Kęstutis Kriščiūnas, Habil. dr., Profesors, Rektors Emeritus, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte, Lietuva.  Par promocijas darbu: Zinātniskā darba novitāte. Promocijas darbs ietver šādas galvenās zinātniskās un praktiskās novitātes:

1. Definēta klientorientēta attīstības plānošana un klasificētas lomas valsts pārvaldes klienta attiecībās ar valsts pārvaldi un to ietekme valsts pārvaldes attīstības modeļos.
2. Pilnveidota valsts pārvaldes klienta un publiskā pakalpojuma definīcija, pamatojoties uz zinātniskās literatūras un normatīvo dokumentu analīzi.
3. Identificēti jauniešu nodomi dalībai valsts pārvaldes attīstībā, kā arī noteikti motivējošie un demotivējošie faktori jauniešu iesaistīšanās veicināšanai valsts pārvaldes attīstībā un veikta to statistiskā analīze.
4. Izstrādāts jauns valsts pārvaldes pētījuma koncepts, metodoloģija un politikas klientatbilstības indekss valsts politikas veidotāju gaidu un attiecīgās politikas klientu nodomu atbilstības novērtējumam.
5. Izstrādāti ieteikumi klientorientētas attīstības plānošanai valsts pārvaldē.

Zinātniskā darba galvenā būtība Promocijas darbā tiek pētīts un analizēts valsts pārvaldes klienta koncepts un tā ietekme valsts pārvaldes attīstībā. Padziļināti analizēta un novērtēta pētījuma gadījuma izpētes mērķa grupas – jauniešu kā valsts jaunatnes politikas klientu – loma valsts pārvaldes attīstībā Latvijā. Promocijas darba empīriskā pētījuma ietvaros autors ir veicis kvantitatīvu pētījumu, novērtējot Latvijas jaunatnes politiku no tās klientu – jauniešu – nodomus dalībai valsts pārvaldes attīstības kontekstā, t.i., cik lielā mērā jaunatnes politikā ietvertās politikas veidotāju gaidas saskan ar jauniešu nodomiem par savu dalību valsts pārvaldes attīstībā nākotnē. Uz pētījuma pamata autors ir izstrādājis jaunu valsts pārvaldes attīstību raksturojošu rādītāju – politikas klientatbilstības indeksu (PKA indekss). Zinātniskā darba svarīgums un nozīme sabiedrībai Promocijas darba saturs un rezultāti, tai skaitā, valsts pārvaldes klienta koncepta teorētiskā analīze, jauniešu kā valsts pārvaldes klientu zinātniskā, praktiskā un normatīvā analīze, empīriskā pētījuma rezultāti un darba rezultātā piedāvātais valsts politikas klientatbilstības indekss un tā novērtēšanas metodoloģija, kā arī darba secinājumi un priekšlikumi, ir izmantojami valsts pārvaldes attīstības vadības, īpaši stratēģiskās plānošanas un politikas veidošanas, pilnveidošanai, īstenojot klientorientētu pieeju. Tas, savukārt, veicina sabiedrības pilsoniskās līdzdalības iespēju paplašināšanos un sabiedrības vajadzībām atbilstošu kopīgu valsts pārvaldes attīstības plānošanu. Kopumā ar šo darbu autors vēlas veicināt klienta lomas un klientu apkalpošanas nozīmes palielināšanos valsts pārvaldē, t.i., īstenot klientorientētu pieeju kā nozīmīgu valsts attīstības plānošanas elementu valsts pārvaldē, kā arī zinātnes un valsts pārvaldes sadarbības paplašināšanos. Svarīgākie zinātniskā darba, pētījuma aspekti Kā svarīgākos zinātniskā darba un tā ietvaros veikto pētījumu aspektus autors vēlas uzsvērt veikto padziļināto teorētisko un normatīvo analīzi par klienta konceptu un tā ģenēzi valsts pārvaldē, kas ļāva definēt klientorientētas attīstības plānošanu valsts pārvaldē, kā arī  klasificēt valsts pārvaldes klienta dažādās lomas attiecībās ar valsts pārvaldi. Tāpat svarīgi minēt, ka zinātniskās literatūras un normatīvo dokumentu analīzes rezultātā, autors piedāvā pilnveidot valsts pārvaldes klienta un publiskā pakalpojuma definīcijas, kas ļaus mērķtiecīgāk un abpusēji (starp valsts pārvaldi un tās klienti) skaidrāk pielietot klientorientētu pieeju attīstības plānošanā valsts pārvaldē. Vienlaikus, svarīgu ieguldījumu valsts pārvaldes attīstības plānošanā, īpaši jaunatnes politikas jomā, sniedz promocijas darba empīriskais pētījums un tā rezultāti, jo pētījumi par politikas veidotāju gaidu un jauniešu nodomu korelāciju attiecībā uz jaunāko paaudžu iesaistīšanos valsts pārvaldes attīstībā līdz šim nav veikti. Empīriskais pētījums, kurā tiek aprobēts autora piedāvātais PKA indekss, sniedz kvantitatīvu vērtējumu par jaunatnes politikas veidotāju gaidu atbilstību tās klientu mērķa grupas, jauniešu, nodomiem, identificējot vājākās un stiprākās vietas jaunatnes politikas attīstības plānošanā. Tas, savukārt, ļauj veikt politikas veidošanas korekcijas un pilnveidot jaunatnes politikas attīstību atbilstoši tās klientu mērķa grupas (sabiedrības attiecīgās daļas) vajadzībām.