Akadēmiskais centrs
Nozare – vadībzinātne, apakšnozare – sabiedrības vadība.
Recenzenti: Dr.habil.oec. prof. Valērijs Praude (LU); Dr.oec. prof. Anastasija Vilciņa (LLU), Dr. oec. prof. Ligita Šimanskiene (Klaipēdas Universitāte, Lietuva).
Pētījuma novitāte
Pirmo reizi Latvijā veikts pētījums par arodbiedrību stratēģiskās vadīšanas tēmu un atklātas stratēģiskās vadīšanas problēmas un pilnveides iespējas. Pētījumā analizēti arodbiedrību darbību ietekmējošie iekšējie un ārējie faktori, funkcijas un pamatotas stratēģiskās vadīšanas iespējas arodbiedrībās. Arodbiedrību vadīšanas izpētē stratēģiskās problemātikas dimensija ir paplašināta no stratēģiskās plānošanas līdz stratēģiskajai vadīšanai.
Autore izstrādājusi Latvijas arodbiedrību stratēģiskās vadīšanas modeli un tā praktiskās izmantošanas procesu, kurā pamatoti stratēģiskās vadīšanas posmi un soļi. Turklāt stratēģiskās vadīšanas procesa ietvaros izstrādāta stratēģijas īstenošanas novērtēšanas metodika, kurā formulēti konkrēti kritēriji, apakškritēriji, rādītāji un to novērtēšanas norises ietvars.
Pētījuma galvenā būtība
Pētījums ietver arodbiedrību kā NVO un sociālā partnera raksturojumu - pētītas arodbiedrību kā organizāciju īpatnības: arodbiedrību struktūra un funkcijas. Autores rekomendētais funkciju iedalījums ir: pakalpojumu funkcija; pārstāvības funkcija; regulējošā funkcija un publiskās pārvaldes funkcija.
Izvērtēta arodbiedrību iekšējā un ārējā vide, kā arī arodbiedrību darbības efektivitātes būtība, veidi un vērtēšanas kritēriji. Pētījumā noskaidrots, ka arodbiedrību kā organizāciju iekšējā vide ietver visus, arī cita veida organizācijām raksturīgos, elementus. Atšķirību no cita veida organizācijām nosaka biedri kā iekšējās vides elements: biedru līdzdalības līmenis ietekmē vairāku arodbiedrību funkciju izpildi un arodbiedrību darbību kopumā.
Arodbiedrību darbības efektivitātes nodrošināšana ietver plašu darbību kompleksu, kas paredz biedru līdzdalības līmeņa un lojalitātes paaugstināšanu, nopietnu sociālo partneru attieksmi un pozitīvus sociālā dialoga rezultātus visos līmeņos. Pētījums liecina, ka Latvijas arodbiedrībās pastāv zems biedru iesaistīšanās līmenis lēmumu pieņemšanā un neefektīva arodbiedrību priekšsēdētāju un biedru savstarpējā komunikācija.
Veikta stratēģiskās vadīšanas teorētiskā analīze - analizēta stratēģiskās vadīšanas pieeju attīstība un stratēģiskās vadīšanas īpatnības arodbiedrībās. Noskaidrota līderības, kā stratēģiskās vadīšanas funkcijas nozīme un īpatnības arodbiedrībās.
Pētījumā raksturota Latvijas arodbiedrību darbība, analizējot šo organizāciju situāciju un stratēģiskās vadīšanas prakse. Secināts, ka arodbiedrību darbību Latvijā ierobežo vairāki ārējās un iekšējās vides faktori. Ārējā vidē šādi faktori ir: likumdošanas ierobežojumi (attiecībā uz tiesībām streikot un uz solidaritātes streiku iespējamību Latvijā); vairāk nekā 20 gadus ilgs neoliberāls valdības politikas kurss, biežas valdību maiņas un likumdošanas izmaiņas attiecībā uz nodokļu politiku un darba tiesībām; uzņēmumu vadītāju negatīvā attieksme pret arodbiedrību izveidi, kas veicina darbinieku bailes veidot arodbiedrības, lai nezaudētu darbu. Iekšējā vidē šādi faktori ir: stratēģiskās vadīšanas trūkums; arodbiedrību vadītāju līderības prasmes un to ietekme uz komunikāciju ar biedriem, biedru aktivitāti un lojalitāti.
Pētījuma nozīme
Arodbiedrības pēdējā desmitgadē ir kļuvušas par nozīmīgu sociālo partneri Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā Latvijā, kur Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sastāvā nodrošina ietekmi uz svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ņemot vērā šo nozīmīgo arodbiedrību lomu, ir veikts pētījums par iespējami efektīvu arodbiedrības vadību, jo sabiedrība ir ieinteresēta, lai Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, izsvērti un veicinātu tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstību.
Lai Latvijas arodbiedrības mūsdienu mainīgās vides apstākļos varētu ne tikai izdzīvot, bet arī pilnveidoties un nostiprināt savu ietekmi uz publiskās pārvaldes procesiem, šajās organizācijās nepieciešams attīstīt stratēģisko vadīšanu. Savukārt, lai to nodrošinātu, pētījumā piedāvātas jaunas stratēģiskās vadīšanas metodes, kuras arodbiedrību vadīšanā līdz šim nav izstrādātas, kā arī nav veikti visaptveroši pētījumi šajā jomā, kas ietvertu tādus būtiskus stratēģiskās vadīšanas aspektus kā stratēģijas novērtēšana un jaunas līderu attieksmes un rīcības veidi.
Pamatojoties uz pētījuma atziņām, Latvijas arodbiedrības var pilnveidot savu darbību, lai nostiprinātu savas pozīcijas uzņēmumu, nozaru un nacionālajā līmenī.