Akadēmiskais centrs
Uzņēmuma ienesīgums var tikt noteikts, izmantojot gan absolūto rādītāju (peļņu), gan relatīvos rādītājus (rentabilitāti). Uzņēmuma rentabilitāti novērtē, izmantojot rentabilitātes rādītāju sistēmu:
■ aktīvu rentabilitāte;
■ apgrozāmo līdzekļu rentabilitāte;
■ ieguldījumu (investīciju) rentabilitāte;
■ pašu kapitāla rentabilitāte;
■ produkta (preces) realizācijas rentabilitāte (ROM — Return on Margin);
■ pārdošanas rentabilitāte (ROS — Return on Sales).
Šajā rakstā apskatītas galvenās finanšu metodes uzņēmuma ienesīguma palielināšanai un novērtēta to ietekme uz saimnieciskās darbības galarezultātu — peļņu, pievēršot uzmanību tādiem svarīgākiem ienesīgumu raksturojošiem rentabilitātes rādītājiem kā ROM un ROS.
Lai uzņēmuma darbība būtu rentabla un tā pozīcija tirgū stabila un ilgtspējīga, ir nepieciešams pārvaldīt:
■ produktu (preču) pārdošanas cenas. Tām jābūt konkurētspējīgām un jāatbilst pircēju maksājumu iespējām. Lai palielinātu rentabilitāti, var izmantot pārdošanas cenu palielināšanas metodi, kas attiecīgi palielinās pārdošanas ieņēmumus (neto apgrozījumu) un peļņu;
■ produktu (preču) pārdošanas apjomus, kas tieši saistīts ar pieprasījuma līmeni tirgū. Ražošanas un pārdošanas produkcijas apjomiem jāatbilst pieprasījumam pēc šā produkta: nav jēgas ražot daudz vairāk, nekā tirgus prasa (izņemot situāciju par apzināto lēmumu pieņemšanu par krājumu veidošanu). Lai palielinātu rentabilitāti, palielina ražošanas apjomus un meklē jaunus pārdošanas kanālus, tādējādi palielinot apgrozījumu;
■ produktu pilnu pašizmaksu. Ja kopējo izmaksu apjoms pārsniedz ieņēmumus no produktu pārdošanas, uzņēmums cietis zaudējumus. Lai palielinātu rentabilitāti, samazina pašizmaksu pie tādiem pašiem vai augošiem ieņēmumiem no pārdošanas. Ienesīguma novērtējums: peļņa, ROM un ROS Ienesīguma novērtējums paredz absolūto un relatīvo rādītāju analīzi.
Absolūtais rādītājs ir peļņa. Relatīvie rādītāji mūsu gadījumā — ROM un ROS.
Izmantosim informāciju no grāmatvedības pārskatiem SIA «ABC» par 20xx. g. (1. tabula).
Pilna pašizmaksa tiek noteikta kā uzņēmuma nosacīti pastāvīgo un nosacīti mainīgo izdevumu summa (skatīt 2. un 3. tabulu). Kā redzams tabulā, absolūtais ienesīguma rādītājs — peļņa pirms nodokļiem ir 10 933,13 tūkst. n.v.
Pēc absolūtā ienesīguma rādītāja noteikšanas analizējam relatīvos rādītājus — rentabilitātes rādītājus, t.i., uzņēmuma ekonomiskās efektivitātes rādītājus.
Produkta pārdošanas (realizācijas) rentabilitāte (ROM, Return on Margin) — peļņas (zaudējumu) no realizācijas un pašizmaksas attiecība.
Mūsu piemērā ROM = 10 933,13 / 44 746,67 x 100% = 24,43%.
Svarīgi atcerēties, ka, jo augstāks ir produktu pārdošanas rentabilitātes rādītājs, jo efektīvāka ir produktu ražošana un pārdošana, un tādējādi lielāka ir uzņēmuma konkurētspēja. Lai palielinātu šo skaitli, ir nepieciešams samazināt ražošanas un produktu pārdošanas izmaksas (pašizmaksu), palielināt pārdošanas apjomus. Pārdošanas rentabilitāte (ROS, Return on sales) — peļņas vai zaudējumu no realizācijas un neto apgrozījuma attiecība. Tātad ROS = 10 933,13 / 55 680 x 100% = 19,64%.
Analizētā uzņēmuma rentabilitātes (arī konkurētspējas) rādītāji ir diezgan augsti, jo uzskata, ka minimālā pieņemamā rentabilitāte ir 5%. Pašizmaksas struktūras novērtējums Izmaksu struktūra ietver visas izmaksas, kas uzņēmumam radušās, ražojot (iegādājoties) šo produktu un to realizējot. Tās ir sagrupētas divās lielās grupās: nosacīti pastāvīgās un nosacīti mainīgās izmaksas.
Nosacīti pastāvīgās izmaksas (skatīt 2. tabulu) nav atkarīgas vai ir maz atkarīgas no produktu ražošanas vai tirdzniecības gadījumā preču iegādes apjoma (piemēram, iekārtu amortizācijas izmaksas, telpu noma, algas darbiniekiem, kas nav saistīti ar ražošanu un nesaņem gabaldarba algas, biroja, kancelejas, telefona, internetā izmantošanas izmaksas, kredīta procentu izmaksas, konsultatīvās izmaksas utt). Nosacīti mainīgās izmaksas (skatīt 3. tabulu) ir tieši atkarīgas no produktu ražošanas vai preču iegādes apjoma, tas ir, tās vai nu palielināsies, palielinoties ražošanas (iegādes) apjomam, vai samazināsies ar ražošanas (iegādes) samazinājumu (piemēram, izejvielu un materiālu izmaksas, gabaldarba darbinieku algas utt.). 2. tabulā redzams, ka nosacīti pastāvīgo izmaksu apjoms SIA «ABC» 20xx. gadā ir 8425,07 tūkst. n.v. Turpmāk neatkarīgi no produktu ražošanas vai pārdošanas apjoma izmaiņām tas paliks tajā pašā līmenī, jo uzskatām, ka izmaiņas apjomā notiek normālas darbības diapazonā.
3. tabulā redzams, ka nosacīti mainīgo izmaksu apjoms SIA «ABC» par 20xx. gadu ir 36 321,6 tūkst. n.v. Turpmāk, mainoties produktu ražošanas vai pārdošanas apjomam, mainīsies arī nosacīti mainīgo izmaksu apjoms.
Nosacīti pastāvīgo (8425,07 tūkst, n.v.) un nosacīti mainīgo izdevumu kopsumma (36 321,60 tūkst, n.v.) veido pilnas pašizmaksas summu (44 746,67 tūkst, n.v., skatīt 1. tabulu).
Šis apjoms (44 746,67 tūkst, n.v.) nosaka arī SIA «ABC» bezpeļņas jeb bezzaudējumu pārdošanas apjomu. Pārdodot par šo summu, uzņēmums nesaņem peļņu vai zaudējumus (ar nosacījumu, ka nav pārējo ieņēmumu un izdevumu), un, tikai pārdodot vairāk par šo summu, uzņēmums sāks gūt peļņu.
Ienesīguma palielināšanas metodes
Galvenie faktori, kurus uzņēmums var ietekmēt, strādājot pie ienesīguma pieauguma, ir:
■ pārdošanas apjoma (neto apgrozījuma) pieaugums, pārdodot vairāk produktu vienību;
■ pārdošanas apjoma (neto apgrozījuma) pieaugums uz vienības pārdošanas cenas pieauguma rēķina;
■ izmaksu samazināšana, t.i., pašizmaksas samazināšana. Izskatīsim, kā ietekmē peļņu, ROM
un ROS šo metožu izmantošana. 1. VARIANTS
Palielināsim pārdošanas apjomu par 5% ar nosacījumu, ka šāds daudzums ir pieprasīts pārdošanas tirgū un darbinieku skaits tiek uzturēts pašreizējā līmenī.
Neto apgrozījums = 55 680,0 x 1,05 = 58 464,0 tūkst. n.v.
Nosacīti pastāvīgās izmaksas = 8425,07 tūkst. n.v. — paliek bez izmaiņām
Nosacīti mainīgās izmaksas = 36 321,6 x 1,05 = 38 137,68 tūkst. n.v.
Secinājums. Kopējā pašizmaksa: 8425,07 + 38 137,68 = 46 562,75 tūkst. n.v.
Peļņa no pārdošanas = 58 464,0 -46 562,75 = 11 901,25 tūkst. n.v.
Tātad, pieaugot pārdošanas apjomam par 5% pie nemainīgām pārdoto produktu cenām, uzņēmums saņēma papildu peļņu 11 901,25 - 10 933,13 = 968,12 tūkst. n.v.
Pieaugošā pārdošanas apjoma bez cenu izmaiņām gadījumā ir jāņem vērā nianses. Nav garantijas, ka uzņēmums spēs realizēt palielinātu produktu (preču) apjomu — iespējams, šāds daudzums tirgū nav vajadzīgs. Un tad uzņēmums, kurš jau ir iztērējis naudu, lai ražotu vai iegādātos vairāk produktu, kurus turklāt nevarēs pārdot, būs spiests segt papildu noliktavas vai uzglabāšanas izdevumus. Un, ja produkti ātri bojājas, uzņēmumam radīsies zaudējumi sakarā ar mēģinājumu tādā veidā palielināt neto apgrozījumu. Lai izvairītos no šādām situācijām, ir rūpīgi jāanalizē tirgus un potenciālie pircēji.
Jāpatur prātā, ka jebkura uzņēmuma rentabilitāti ietekmē nerealizētās produkcijas atlikumu pieaugums. Krājumi, kas netiks realizēti, noved pie nepilnīgo ieņēmumu saņemšanas rezultāta, tādēļ nav izdevies gūt peļņu no jau izlietotajiem līdzekļiem, ražojot vai iegādājoties preci. Tātad, lai paaugstinātu ienesīgumu un rentabilitāti, uzņēmumam ir jāsamazina nerealizēto produktu krājumi.
2. VARIANTS
Palielināsim pārdošanas apjomu (neto apgrozījumu) par 5% uz vienību pārdošanas cenu pieauguma rēķina. Neto apgrozījums palielināsies līdz 55 680,0 x 1,05 = 58 464 tūkst. n.v. Vienlaikus nosacīti pastāvīgās un nosacīti mainīgās izmaksas saglabāsies tajā pašā līmenī.
Secinājums. Pašizmaksas apjoms nemainās. Šajā gadījumā uzņēmums gūst peļņu 58 464,0 - (8 425,07 + 36 321,6) = 13 717,33 tūkst. n.v. Papildu peļņa būs = 13 717,33- 10 933,13 = 2784,2 tūkst. n.v.
Par apgrozījuma pieaugumu šajā variantā: pie pārējiem nemainīgiem nosacījumiem (kvalitāte, dizains utt.), pieaugot cenai, pircēji var atteikties iegādāties preces. Šī situācija var saasināties, ja konkurenti piedāvā zemākas cenas. Visbeidzot pievērsīsimies visizplatītākajam rentabilitātes palielināšanas veidam — samazinot pašizmaksu. Lai samazinātu izmaksas, kas veido pašizmaksu, uzņēmumi bieži izstrādā programmas konkrētu pasākumu ieviešanai. Izpētīsim SIA «ABC» izmaksu pozīciju struktūru un noteiksim katra izdevumu veida īpatsvaru (4. tabula).
Pašizmaksas struktūrā vislielākais īpatsvars ir diviem izdevumu posteņiem — «Materiālu, izejvielu izmaksas» un « Gabaldarba personāla darba algas un sociālās izmaksas». Tāpēc būtu racionāli sākt mazināt tieši šīs izmaksas.
Visizplatītākie veidi, kā var samazināt izmaksas postenī «Gabaldarba personāla darba algas un sociālās izmaksas», ir:
■ samazināt darbinieku skaitu (piemēram, automatizējot dažus procesus);
■ samazināt algu līmeni. Bet tas var izraisīt augsti kvalificētu speciālistu aiziešanu. Tāpēc parasti tiek izmantotas dažādas motivācijas un progresīvās darba samaksas sistēmas, lai darbinieki par tādu pašu algu veiktu lielāku darba apjomu. 3. VARIANTS
Samazinām galveno ražošanas darbinieku atalgojuma izmaksas par 5%, veicot dažu procesu automatizāciju.
Samazināšanas gadījumā šā posteņa izmaksas būs vienādas ar 24 717,6 x 0,95 = 23 481,72 tūkst. n.v. Tajā pašā laikā automatizācijas nodrošināšanai vajadzēs iegādāties jaunu aprīkojumu, kas palielinās posteni «Amortizācijas atskaitījumi» par 10% (nosacīti) — 25,9 x 1,1 = 28,49 tūkst. n.v.
Secinājums. Pašizmaksa, ņemot vērā korekcijas (atalgojuma samazinājums un amortizācijas atskaitījumu pieaugums), šajā gadījumā ir: 43 513,58 tūkst. n.v.
Peļņa: 55 680,0 - 43 513,58 = 12 166,42 tūkst. n.v.
Papildu peļņa: 12 166,42 -10 933,13 = 1 233,29 tūkst. n.v. 4. VARIANTS
Svarīgākais izmaksu samazināšanas virziens ir materiālu un izejvielu izmaksu ekonomija.
To var panākt, izmantojot šādus paņēmienus:
■ jaunu tehnoloģiju ieviešana;
■ bezatkritumu tehnoloģiju lietošana vai ražošanas atkritumu izmantošana;
■ lētāku materiālu un izejvielu iegāde. Lētāka preču vai materiālu iegāde
ir visizplatītākais materiālu izmaksu samazināšanas veids. Šajā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību izejvielu kvalitātei: ar šādu izmaksu samazinājumu var tikt apdraudēta galaprodukta kvalitāte, rezultātā tas var izraisīt pieprasījuma kritumu un līdz ar to neto apgrozījuma samazinājumu;
■ preču, materiālu un izejvielu piegādātāju maiņa;
■ atlaižu sistēmas izmantošana, iegādājoties materiālus vai preces no pastāvīgiem piegādātājiem;
■ materiālu un izejvielu iepirkuma cenas samazināšana, tieši noslēdzot līgumus ar ražotājiem, neizmantojot starpnieku pakalpojumus vai samazinot to skaitu;
■ preču un materiālu iegāde lielās partijās. Šajā gadījumā var gan saņemt atlaidi no piegādātāja, gan transporta izmaksas. Bet tad uzņēmumam vajadzētu būt brīviem naudas līdzekļiem lielu partiju iegādei un šo krājumu uzglabāšanai. Kā tika minēts, krājumu apjoma pieaugums ir jāapsver īpaši rūpīgi;
■ dažu materiālu patstāvīga ražošana. Taču patstāvīga ražošana ne vienmēr ir rentabla, un bieži ir dārgāk ražot pašiem, nevis pirkt gatavo produkciju no piegādātāja. Pieņemsim, izmantojot dažādus paņēmienus, uzņēmums ieekonomēs 5%
uz materiālu izmaksām. Secinājums. Pašizmaksa, ņemot vērā korekcijas, šajā gadījumā ir:
44 746,87 - 11 604,00 + 11 023,8 = 44 166,67 tūkst. n.v.
Uzņēmuma peļņa: 55 680,0 -44 166,67 = 11 513,33 tūkst. n.v.
Papildu peļņa: 11 513,33 -10 933,13 = 580,2 tūkst. n.v.
Papildus mainīgo izmaksu samazināšanas metodēm pastāvīgo izmaksu samazināšana tiek uzskatīta par ne mazāk efektīvu: tās izmaksas nav tieši saistītas ar produktu ražošanu, un to samazināšana nevar ietekmēt ražošanas procesu un/vai produktu kvalitāti.
Tika izskatītas visbiežāk izmantojamās ROM un ROS rentabilitātes rādītāju palielināšanas metodes.
Tagad apkoposim, kā piedāvātās metodes ietekmēs produktu vai preču pārdošanas ROM un ROS rādītājus (5. tabula).
Jebkuru izskatīto variantu ieviešanas rezultātā rādītāji uzlabojas. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbība kļūs efektīvāka un pats uzņēmums būs konkurētspējīgāks.
Rekomendācijas
Rentabilitātes palielināšanas problēmu vajag risināt sistēmiski, izmantojot visas izskatītās pieejas, ne tikai lai palielinātu peļņu, bet, iespējams, lai mazinātu mazumtirdzniecības cenu.
Visefektīvākā metode ir pašizmaksas samazināšana, jo nav garantijas, ka pircēji pirks preces par augstāku cenu vai iegādāsies lielākos apjomos.
Īstenojot pašizmaksas samazināšanas metodes, jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti, no kuriem galvenais ir tas, ka produktu kvalitāti nevar samazināt, samazinot tā ražošanas vai iegādes izmaksas.
Atkarībā no izvirzītā mērķa attiecīgo metožu izmantošana ļaus sasniegt maksimālo efektu: palielināt rentabilitātes rādītājus ROM un ROS, kā arī uz tā fona samazināt preces vienības pārdošanas cenu un tādējādi nodrošināt sava uzņēmuma lielāku konkurētspēju, piesaistīt vairāk potenciālo pircēju. Publicēts žurnālā "Bilance" 09.05.2018.
■ aktīvu rentabilitāte;
■ apgrozāmo līdzekļu rentabilitāte;
■ ieguldījumu (investīciju) rentabilitāte;
■ pašu kapitāla rentabilitāte;
■ produkta (preces) realizācijas rentabilitāte (ROM — Return on Margin);
■ pārdošanas rentabilitāte (ROS — Return on Sales).
Šajā rakstā apskatītas galvenās finanšu metodes uzņēmuma ienesīguma palielināšanai un novērtēta to ietekme uz saimnieciskās darbības galarezultātu — peļņu, pievēršot uzmanību tādiem svarīgākiem ienesīgumu raksturojošiem rentabilitātes rādītājiem kā ROM un ROS.
Lai uzņēmuma darbība būtu rentabla un tā pozīcija tirgū stabila un ilgtspējīga, ir nepieciešams pārvaldīt:
■ produktu (preču) pārdošanas cenas. Tām jābūt konkurētspējīgām un jāatbilst pircēju maksājumu iespējām. Lai palielinātu rentabilitāti, var izmantot pārdošanas cenu palielināšanas metodi, kas attiecīgi palielinās pārdošanas ieņēmumus (neto apgrozījumu) un peļņu;
■ produktu (preču) pārdošanas apjomus, kas tieši saistīts ar pieprasījuma līmeni tirgū. Ražošanas un pārdošanas produkcijas apjomiem jāatbilst pieprasījumam pēc šā produkta: nav jēgas ražot daudz vairāk, nekā tirgus prasa (izņemot situāciju par apzināto lēmumu pieņemšanu par krājumu veidošanu). Lai palielinātu rentabilitāti, palielina ražošanas apjomus un meklē jaunus pārdošanas kanālus, tādējādi palielinot apgrozījumu;
■ produktu pilnu pašizmaksu. Ja kopējo izmaksu apjoms pārsniedz ieņēmumus no produktu pārdošanas, uzņēmums cietis zaudējumus. Lai palielinātu rentabilitāti, samazina pašizmaksu pie tādiem pašiem vai augošiem ieņēmumiem no pārdošanas. Ienesīguma novērtējums: peļņa, ROM un ROS Ienesīguma novērtējums paredz absolūto un relatīvo rādītāju analīzi.
Absolūtais rādītājs ir peļņa. Relatīvie rādītāji mūsu gadījumā — ROM un ROS.
Izmantosim informāciju no grāmatvedības pārskatiem SIA «ABC» par 20xx. g. (1. tabula).
Pilna pašizmaksa tiek noteikta kā uzņēmuma nosacīti pastāvīgo un nosacīti mainīgo izdevumu summa (skatīt 2. un 3. tabulu). Kā redzams tabulā, absolūtais ienesīguma rādītājs — peļņa pirms nodokļiem ir 10 933,13 tūkst. n.v.
Pēc absolūtā ienesīguma rādītāja noteikšanas analizējam relatīvos rādītājus — rentabilitātes rādītājus, t.i., uzņēmuma ekonomiskās efektivitātes rādītājus.
Produkta pārdošanas (realizācijas) rentabilitāte (ROM, Return on Margin) — peļņas (zaudējumu) no realizācijas un pašizmaksas attiecība.
Mūsu piemērā ROM = 10 933,13 / 44 746,67 x 100% = 24,43%. Svarīgi atcerēties, ka, jo augstāks ir produktu pārdošanas rentabilitātes rādītājs, jo efektīvāka ir produktu ražošana un pārdošana, un tādējādi lielāka ir uzņēmuma konkurētspēja. Lai palielinātu šo skaitli, ir nepieciešams samazināt ražošanas un produktu pārdošanas izmaksas (pašizmaksu), palielināt pārdošanas apjomus. Pārdošanas rentabilitāte (ROS, Return on sales) — peļņas vai zaudējumu no realizācijas un neto apgrozījuma attiecība. Tātad ROS = 10 933,13 / 55 680 x 100% = 19,64%.
Analizētā uzņēmuma rentabilitātes (arī konkurētspējas) rādītāji ir diezgan augsti, jo uzskata, ka minimālā pieņemamā rentabilitāte ir 5%. Pašizmaksas struktūras novērtējums Izmaksu struktūra ietver visas izmaksas, kas uzņēmumam radušās, ražojot (iegādājoties) šo produktu un to realizējot. Tās ir sagrupētas divās lielās grupās: nosacīti pastāvīgās un nosacīti mainīgās izmaksas.
Nosacīti pastāvīgās izmaksas (skatīt 2. tabulu) nav atkarīgas vai ir maz atkarīgas no produktu ražošanas vai tirdzniecības gadījumā preču iegādes apjoma (piemēram, iekārtu amortizācijas izmaksas, telpu noma, algas darbiniekiem, kas nav saistīti ar ražošanu un nesaņem gabaldarba algas, biroja, kancelejas, telefona, internetā izmantošanas izmaksas, kredīta procentu izmaksas, konsultatīvās izmaksas utt). Nosacīti mainīgās izmaksas (skatīt 3. tabulu) ir tieši atkarīgas no produktu ražošanas vai preču iegādes apjoma, tas ir, tās vai nu palielināsies, palielinoties ražošanas (iegādes) apjomam, vai samazināsies ar ražošanas (iegādes) samazinājumu (piemēram, izejvielu un materiālu izmaksas, gabaldarba darbinieku algas utt.). 2. tabulā redzams, ka nosacīti pastāvīgo izmaksu apjoms SIA «ABC» 20xx. gadā ir 8425,07 tūkst. n.v. Turpmāk neatkarīgi no produktu ražošanas vai pārdošanas apjoma izmaiņām tas paliks tajā pašā līmenī, jo uzskatām, ka izmaiņas apjomā notiek normālas darbības diapazonā.
3. tabulā redzams, ka nosacīti mainīgo izmaksu apjoms SIA «ABC» par 20xx. gadu ir 36 321,6 tūkst. n.v. Turpmāk, mainoties produktu ražošanas vai pārdošanas apjomam, mainīsies arī nosacīti mainīgo izmaksu apjoms.
Nosacīti pastāvīgo (8425,07 tūkst, n.v.) un nosacīti mainīgo izdevumu kopsumma (36 321,60 tūkst, n.v.) veido pilnas pašizmaksas summu (44 746,67 tūkst, n.v., skatīt 1. tabulu).
Šis apjoms (44 746,67 tūkst, n.v.) nosaka arī SIA «ABC» bezpeļņas jeb bezzaudējumu pārdošanas apjomu. Pārdodot par šo summu, uzņēmums nesaņem peļņu vai zaudējumus (ar nosacījumu, ka nav pārējo ieņēmumu un izdevumu), un, tikai pārdodot vairāk par šo summu, uzņēmums sāks gūt peļņu.
Ienesīguma palielināšanas metodes
Galvenie faktori, kurus uzņēmums var ietekmēt, strādājot pie ienesīguma pieauguma, ir: ■ pārdošanas apjoma (neto apgrozījuma) pieaugums, pārdodot vairāk produktu vienību;
■ pārdošanas apjoma (neto apgrozījuma) pieaugums uz vienības pārdošanas cenas pieauguma rēķina;
■ izmaksu samazināšana, t.i., pašizmaksas samazināšana. Izskatīsim, kā ietekmē peļņu, ROM
un ROS šo metožu izmantošana. 1. VARIANTS
Palielināsim pārdošanas apjomu par 5% ar nosacījumu, ka šāds daudzums ir pieprasīts pārdošanas tirgū un darbinieku skaits tiek uzturēts pašreizējā līmenī.
Neto apgrozījums = 55 680,0 x 1,05 = 58 464,0 tūkst. n.v.
Nosacīti pastāvīgās izmaksas = 8425,07 tūkst. n.v. — paliek bez izmaiņām
Nosacīti mainīgās izmaksas = 36 321,6 x 1,05 = 38 137,68 tūkst. n.v.
Secinājums. Kopējā pašizmaksa: 8425,07 + 38 137,68 = 46 562,75 tūkst. n.v.
Peļņa no pārdošanas = 58 464,0 -46 562,75 = 11 901,25 tūkst. n.v.
Tātad, pieaugot pārdošanas apjomam par 5% pie nemainīgām pārdoto produktu cenām, uzņēmums saņēma papildu peļņu 11 901,25 - 10 933,13 = 968,12 tūkst. n.v.
Pieaugošā pārdošanas apjoma bez cenu izmaiņām gadījumā ir jāņem vērā nianses. Nav garantijas, ka uzņēmums spēs realizēt palielinātu produktu (preču) apjomu — iespējams, šāds daudzums tirgū nav vajadzīgs. Un tad uzņēmums, kurš jau ir iztērējis naudu, lai ražotu vai iegādātos vairāk produktu, kurus turklāt nevarēs pārdot, būs spiests segt papildu noliktavas vai uzglabāšanas izdevumus. Un, ja produkti ātri bojājas, uzņēmumam radīsies zaudējumi sakarā ar mēģinājumu tādā veidā palielināt neto apgrozījumu. Lai izvairītos no šādām situācijām, ir rūpīgi jāanalizē tirgus un potenciālie pircēji.
Jāpatur prātā, ka jebkura uzņēmuma rentabilitāti ietekmē nerealizētās produkcijas atlikumu pieaugums. Krājumi, kas netiks realizēti, noved pie nepilnīgo ieņēmumu saņemšanas rezultāta, tādēļ nav izdevies gūt peļņu no jau izlietotajiem līdzekļiem, ražojot vai iegādājoties preci. Tātad, lai paaugstinātu ienesīgumu un rentabilitāti, uzņēmumam ir jāsamazina nerealizēto produktu krājumi.
2. VARIANTS
Palielināsim pārdošanas apjomu (neto apgrozījumu) par 5% uz vienību pārdošanas cenu pieauguma rēķina. Neto apgrozījums palielināsies līdz 55 680,0 x 1,05 = 58 464 tūkst. n.v. Vienlaikus nosacīti pastāvīgās un nosacīti mainīgās izmaksas saglabāsies tajā pašā līmenī.
Secinājums. Pašizmaksas apjoms nemainās. Šajā gadījumā uzņēmums gūst peļņu 58 464,0 - (8 425,07 + 36 321,6) = 13 717,33 tūkst. n.v. Papildu peļņa būs = 13 717,33- 10 933,13 = 2784,2 tūkst. n.v.
Par apgrozījuma pieaugumu šajā variantā: pie pārējiem nemainīgiem nosacījumiem (kvalitāte, dizains utt.), pieaugot cenai, pircēji var atteikties iegādāties preces. Šī situācija var saasināties, ja konkurenti piedāvā zemākas cenas. Visbeidzot pievērsīsimies visizplatītākajam rentabilitātes palielināšanas veidam — samazinot pašizmaksu. Lai samazinātu izmaksas, kas veido pašizmaksu, uzņēmumi bieži izstrādā programmas konkrētu pasākumu ieviešanai. Izpētīsim SIA «ABC» izmaksu pozīciju struktūru un noteiksim katra izdevumu veida īpatsvaru (4. tabula).
Pašizmaksas struktūrā vislielākais īpatsvars ir diviem izdevumu posteņiem — «Materiālu, izejvielu izmaksas» un « Gabaldarba personāla darba algas un sociālās izmaksas». Tāpēc būtu racionāli sākt mazināt tieši šīs izmaksas.
Visizplatītākie veidi, kā var samazināt izmaksas postenī «Gabaldarba personāla darba algas un sociālās izmaksas», ir:
■ samazināt darbinieku skaitu (piemēram, automatizējot dažus procesus);
■ samazināt algu līmeni. Bet tas var izraisīt augsti kvalificētu speciālistu aiziešanu. Tāpēc parasti tiek izmantotas dažādas motivācijas un progresīvās darba samaksas sistēmas, lai darbinieki par tādu pašu algu veiktu lielāku darba apjomu. 3. VARIANTS
Samazinām galveno ražošanas darbinieku atalgojuma izmaksas par 5%, veicot dažu procesu automatizāciju.
Samazināšanas gadījumā šā posteņa izmaksas būs vienādas ar 24 717,6 x 0,95 = 23 481,72 tūkst. n.v. Tajā pašā laikā automatizācijas nodrošināšanai vajadzēs iegādāties jaunu aprīkojumu, kas palielinās posteni «Amortizācijas atskaitījumi» par 10% (nosacīti) — 25,9 x 1,1 = 28,49 tūkst. n.v.
Secinājums. Pašizmaksa, ņemot vērā korekcijas (atalgojuma samazinājums un amortizācijas atskaitījumu pieaugums), šajā gadījumā ir: 43 513,58 tūkst. n.v.
Peļņa: 55 680,0 - 43 513,58 = 12 166,42 tūkst. n.v.
Papildu peļņa: 12 166,42 -10 933,13 = 1 233,29 tūkst. n.v. 4. VARIANTS
Svarīgākais izmaksu samazināšanas virziens ir materiālu un izejvielu izmaksu ekonomija.
To var panākt, izmantojot šādus paņēmienus:
■ jaunu tehnoloģiju ieviešana;
■ bezatkritumu tehnoloģiju lietošana vai ražošanas atkritumu izmantošana;
■ lētāku materiālu un izejvielu iegāde. Lētāka preču vai materiālu iegāde
ir visizplatītākais materiālu izmaksu samazināšanas veids. Šajā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību izejvielu kvalitātei: ar šādu izmaksu samazinājumu var tikt apdraudēta galaprodukta kvalitāte, rezultātā tas var izraisīt pieprasījuma kritumu un līdz ar to neto apgrozījuma samazinājumu;
■ preču, materiālu un izejvielu piegādātāju maiņa;
■ atlaižu sistēmas izmantošana, iegādājoties materiālus vai preces no pastāvīgiem piegādātājiem;
■ materiālu un izejvielu iepirkuma cenas samazināšana, tieši noslēdzot līgumus ar ražotājiem, neizmantojot starpnieku pakalpojumus vai samazinot to skaitu;
■ preču un materiālu iegāde lielās partijās. Šajā gadījumā var gan saņemt atlaidi no piegādātāja, gan transporta izmaksas. Bet tad uzņēmumam vajadzētu būt brīviem naudas līdzekļiem lielu partiju iegādei un šo krājumu uzglabāšanai. Kā tika minēts, krājumu apjoma pieaugums ir jāapsver īpaši rūpīgi;
■ dažu materiālu patstāvīga ražošana. Taču patstāvīga ražošana ne vienmēr ir rentabla, un bieži ir dārgāk ražot pašiem, nevis pirkt gatavo produkciju no piegādātāja. Pieņemsim, izmantojot dažādus paņēmienus, uzņēmums ieekonomēs 5%
uz materiālu izmaksām. Secinājums. Pašizmaksa, ņemot vērā korekcijas, šajā gadījumā ir:
44 746,87 - 11 604,00 + 11 023,8 = 44 166,67 tūkst. n.v.
Uzņēmuma peļņa: 55 680,0 -44 166,67 = 11 513,33 tūkst. n.v.
Papildu peļņa: 11 513,33 -10 933,13 = 580,2 tūkst. n.v.
Papildus mainīgo izmaksu samazināšanas metodēm pastāvīgo izmaksu samazināšana tiek uzskatīta par ne mazāk efektīvu: tās izmaksas nav tieši saistītas ar produktu ražošanu, un to samazināšana nevar ietekmēt ražošanas procesu un/vai produktu kvalitāti.
Tika izskatītas visbiežāk izmantojamās ROM un ROS rentabilitātes rādītāju palielināšanas metodes.
Tagad apkoposim, kā piedāvātās metodes ietekmēs produktu vai preču pārdošanas ROM un ROS rādītājus (5. tabula).
Jebkuru izskatīto variantu ieviešanas rezultātā rādītāji uzlabojas. Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbība kļūs efektīvāka un pats uzņēmums būs konkurētspējīgāks.
Rekomendācijas
Rentabilitātes palielināšanas problēmu vajag risināt sistēmiski, izmantojot visas izskatītās pieejas, ne tikai lai palielinātu peļņu, bet, iespējams, lai mazinātu mazumtirdzniecības cenu.
Visefektīvākā metode ir pašizmaksas samazināšana, jo nav garantijas, ka pircēji pirks preces par augstāku cenu vai iegādāsies lielākos apjomos.
Īstenojot pašizmaksas samazināšanas metodes, jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti, no kuriem galvenais ir tas, ka produktu kvalitāti nevar samazināt, samazinot tā ražošanas vai iegādes izmaksas.
Atkarībā no izvirzītā mērķa attiecīgo metožu izmantošana ļaus sasniegt maksimālo efektu: palielināt rentabilitātes rādītājus ROM un ROS, kā arī uz tā fona samazināt preces vienības pārdošanas cenu un tādējādi nodrošināt sava uzņēmuma lielāku konkurētspēju, piesaistīt vairāk potenciālo pircēju. Publicēts žurnālā "Bilance" 09.05.2018.
