Akadēmiskais centrs
Būtu naivi cerēt, ka Rīga tuvākajā laikā varētu ieņemt Londonas vietu, bet spēku pārdale ir sākusies, un mūsu galvaspilsētai ir iespēja pretendēt uz savu «pīrāga » gabalu. Cik lielā gabalā mēs varēsim iekosties, būs arī atkarīgs gan no mūsu piedāvājuma, gan no tā, ko piedāvās citi centri Eiropā. Bet, kas tik īpašs piemīt Dublinai, kas ļāvis Īrijai salīdzinoši īsā laikā panākt gan nodarbinātības, gan ekonomikas izaugsmi? 1980. gadu beigās Īrijas banku sektorā pārsvarā darbojās tikai vietējās bankas, bet 2014. gadā kopējais ārvalstu investīciju apjoms finanšu sektorā sasniedza 2,7 triljonu USD, kas ir līdzvērtīgs aptuveni 15 Īrijas NKR Īrijas/Dublinas brīnumainā izaugsme parasti tiek skaidrota ar diviem faktoriem. Pirmkārt, labvēlīga nodokļu politika. Otrkārt, valdības lēmums 1987.gadā izveidot Dublinā starptautisko finanšu pakalpojumu centru.
Lai noturētu un stiprinātu savas pozīcijas, Īrijas valdība ik pa pieciem gadiem izstrādā speciālu stratēģiju - Īrijas starptautisko finanšu pakalpojumu nozares stratēģiju. Tajā ir teikts, ka valdība atbalsta starptautiskās finanšu pakalpojumu nozares (IFSC) attīstību, kas ir avots nodarbinātības pieaugumam nākotnē. Jaunajā attīstības stratēģijā 1F52020 paredzēts palielināt tiešo nodarbināto skaitu starptautiskajā finanšu sektorā no pašreizējiem 35 000 vismaz līdz 45 000 darbiniekiem 2020. gadā. Kopumā Īrijā ir izteikta politiskā griba un ambīcijas būt par pasaules mēroga finanšu centru un nozīmīgu globālo spēlētāju. Turklāt Īrijai ir arī atbilstošs rīcības plāns. Bet kā ir ar Latviju un Rīgu? Šogad Latvijas Finanšu sektora attīstības plāna 2017,-2019.gadam projektā pirmo reizi ir minēta Latvijas kā reģionālā finanšu pakalpojumu centra pozīcijas nostiprināšana. Pirmais solis ir sperts, un ļoti gribētos cerēt, ka šī apņemšanās nepaliks tikai uz papīra un tiks veikti arī reāli pasākumi, lai mērķi sasniegtu, īpaši ņemot vērā, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis mainīt situāciju.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 02.05.2017.
