LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors Jānis Priede

Ekonomiskā situācija Latvijā pakāpeniski uzlabojas, par ko liecina kaut vai stabils privātā patēriņa pieaugums. Protams, mēs vēl nevaram runāt par pirmskrīzes periodu, kad 2007. gadā privātais patēriņš auga pat par 10%, pašlaik šie tempi ir krietni pieticīgāki: 2014. gadā - 1,4%, 2015. gadā - 2,5%, 2016. gadā - 3,3%, 2017. gadā - 4,4%. Bet fakts paliek fakts - augam!

OECD lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 5,2%, 4,2% nākamgad un 3,7% 2019. gadā. Kā būtisku straujās ekonomiskās augsmes prognozes iemeslu OECD min spēcīgu iekšējo patēriņu. Tas saistīts, protams, ar lielāku ekonomisko aktivitāti un pieaugošo spiedienu uz algām. Un lielākas algas veicinās lielāku patēriņu. Patēriņš, protams, ne velti ir tik būtiska IKP sastāvdaļa, jo runa ir ne tikai par naudas tērēšanu un augošu vajadzību apmierināšanu, bet arī ražošanas un pakalpojumu apjoma pieaugumu, kas saistīts ar šo augošo pieprasījumu. Ekonomisko attīstību nosaka daudzi faktori, un daži no tiem ir izteikti psiholoģiski, piemēram, nākotnes attīstības gaidas. Ja ziņās aizvien vairāk runā par to, ka Latvijas ekonomika nākotnē attīstīsies strauji, nevilšus daudziem var rasties papildu drošības sajūta un vēlme dzīvot labāk, tātad sākt tērēt. Taču ar augošo patēriņu nāk zināmi izaicinājumi, it īpaši sabiedrībām ar salīdzinoši zemu finanšu pratības līmeni. Piemēram, Latvijas Bankas un Latvijas Faktu nesen publiskotajā pētījumā atklājas, ka Latvijā 54% iedzīvotāju plāno savu budžetu viena mēneša ietvaros, turklāt 12% ir tādi, kas dzīvo no dienas dienā. Arī uzkrājumu apjoms šajā pētījumā atspoguļo zināmas problēmas, piemēram, 48% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu! Un 17% iedzīvotāju ienākumu avota zaudēšanas gadījumā uzkrājumu pietiku tikai vienam mēnesim. Protams, katram pētījumam ir savi ierobežojumi, taču skaitļi norāda uz to, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju zināmā mērā ir pakļauta aizņemšanās nepieciešamībai. Latvijas Universitātes nesen veiktais pētījums par distances kredītu ņēmēju ekonomiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem atklāj mazliet vairāk informācijas par iedzīvotāju finanšu pratību kopumā, kā arī tieši distances kredītu ņēmēju uzvedību tirgū. Viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka uzkrājumu veidošanas problēmas nav pilnībā atkarīgas no ienākumiem. Kā būtiskākos faktorus, kas traucē krāt, iedzīvotāji norāda: vieglu kredītu pieejamību (iespēju viegli aizņemties), neuzticību naudas sistēmas stabilitātei, aktuālās vajadzības (apģērbs, elektropreces, ceļojumi), neskaidrību par nākotni... Un ar krietni mazāku nozīmi kā nākamie tika norādīti nepietiekami vai zemi ienākumi. Tātad tas ir apkārtējās vides, attieksmes un paradumu jautājums.  Runājot par aizņemšanās iespējām, tādu Latvijā netrūkst. Te būtu jāpiemin strauji augošais nebanku sektors. Ja komercbankas pēckrīzes periodā kļuva piesardzīgākas, izsniedzot kredītus, tad nebanku sektors šajā periodā tieši saskatīja savu iespēju. Ja vēl 2013. gadā kopējais nebanku aizdevēju kredītportfelis bija 350 miljoni eiro, tad jau 2016. gada nogalē tas pārsniedza 520 miljonus. No nebanku sektora izteikti populāri kļūst distances kredīti jeb tā saucamie ātrie kredīti, kas kopējā nebanku sektora kredītportfelī 2016. gadā sastāda vairāk nekā 200 miljonus eiro. Pētījums atklāj distances kredītu popularitātes pieauguma iemeslus, kā biežāk minētie ir: ātra un ērta noformēšana (71,7%), nav jāskaidro, kādiem nolūkiem nauda tiek ņemta (52,3%), nav jākārto dažādas formalitātes (52%), iespēja aizņemties nelielas naudas summas (51,4%) un citi iemesli. Distances kredītu pieaugošā popularitāte Latvijā noteikti nesagādā problēmas tiem iedzīvotājiem, kas to var atļauties, un no ekonomikas viedokļa tas vērtējams pozitīvi. Taču pētījums uzrādīja, ka daļa iedzīvotāju joprojām ar grūtībām vai lielām grūtībām spēj plānot savu budžetu, lai norēķinātos par savām saistībām - attiecīgi 27,3% un 11,3% iedzīvotāju. Kā galvenos iemeslus, kāpēc iedzīvotājiem, atmaksājot nebanku kredītu, bija radušās problēmas to atmaksāt noteiktajā termiņā, min: ienākumu samazināšanos (50,3%), citus neplānotus tēriņus (49,5%), uzkrājumu neesamību (38,8%), sliktu naudas plānošanu (29%) un citus iemeslus. Un, protams, mēs atkal nonākam pie uzkrājumu jautājuma. Pētījums apliecināja, ka uzkrājumu neesamība palielina aizņemšanās varbūtību. Patēriņš ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kā arī būtiska tā ir katram indivīdam, jo spēja iegādāties nepieciešamās preces un pakalpojumus liecina par dzīves kvalitāti. Arī pārlieku liela aizraušanās ar uzkrājumu veidošanu nav veselīga ne indivīdam, ne ekonomikai. Lai vai kā, ir jāatceras, ka galējības nekad nav labākais risinājums - patēriņam un uzkrājumiem ir jābūt sabalansētiem.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 15.03.2018.

Dalīties