Akadēmiskais centrs
Pašlaik pieejams salīdzinoši neliels skaits pētījumu par CETA potenciālo ietekmi uz ES un Kanādas ekonomiku, bet jau tagad tos ir iespējams sadalīt divās lielās grupās – pozitīvajos un negatīvajos. Pozitīvie izceļ to, ka tirdzniecības rezultātā pieaugs konkurence, kas veicinās cenu samazināšanos un patērētājiem piedāvās plašākas izvēles iespējas. Savukārt oponējošie pētījumi norāda uz ienākumu nevienlīdzības paaugstināšanās riskiem. Neraugoties uz to, kuram viedoklim mēs sliecamies piekrist, ir jāņem vērā, ka visi šie pētījumi ir balstīti pieņēmumos, kas ne vienmēr atspoguļo realitāti un arī nākotni.
Ir arī jāatzīst, ka ES dalībvalstīm tirdzniecības līgumu slēgšanā ir savas priekšrocības un trūkumi. Kā priekšrocība noteikti ir jāmin tas, ka ES noteikti ir spējīga panākt izdevīgākus tirdzniecības līguma nosacījumus, nekā katra ES dalībvalsts atsevišķi, it īpaši «mazās» valstis, pie kurām pieskaitāma, piemēram, arī Latvija. Savukārt pie trūkumiem ir jāmin tas, ka ne visām ES dalībvalstīm starptautiskās tirdzniecības līgumi spēj dot līdzvērtīgu devumu ekonomikā. Tāpēc katras valsts valdības uzdevums, domājot par uzņēmējdarbības vidi, ir radīt uzņēmējiem iespējas, nevis šķēršļus.
Kuras ES dalībvalstis būs lielākās ieguvējas un ko tas dos Latvijai? Iecerēts, ka CETA darbosies kā stimuls gan Eiropas, gan Kanādas ekonomikai. Tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, tādējādi veicinot savstarpējo tirdzniecību un konkurenci. CETA līgums paredz arī priekšrocības pakalpojumu jomā. Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs brīvi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, tādejādi tiks dota iespēja iegūt jaunus pasūtījumus.
Kanāda ir gana nozīmīgs tirdzniecības partneris, kas ES eksportā 2015.gadā veidoja vairāk nekā 35 miljardus eiro precēs (aptuveni 2% no visa preču eksporta ārpus ES) un 17 miljardus eiro pakalpojumos (aptuveni 2% no visa pakalpojumu eksporta ārpus ES), turklāt ar pozitīvu tirdzniecības bilanci abos rādītājos. Līdz ar to ir saprotama ES vēlme stiprināt tirdzniecības saites ar Kanādu un censties kāpināt apgrozījumu. Turklāt tas pašlaik ir ļoti svarīgi, jo atsevišķas lielvalstis sāk piekopt protekcionisma jeb sava iekšējā tirgus aizsardzības politiku. Tātad, ES ir jāmeklē noiets jaunos tirgos vai jāveicina sadarbība ar esošajiem.
Lielākās ieguvējas no CETA neapšaubāmi būs ES lielvalstis, kurām Kanāda jau tagad ir nozīmīgs tirdzniecības partneris. Pašlaik vēl ir neskaidrs Lielbritānijas potenciālais ieguvums, ņemot vērā izstāšanās procesu no ES. Latvijas līdzšinējā tirdzniecība ar Kanādu ir bijusi samērā pieticīga – gadā eksportējam preces 17 miljonu eiro apmērā (aptuveni 0.5% no Latvijas preču eksporta ārpus ES) un pakalpojumus 18 miljonu eiro apmērā (aptuveni 1% Latvijas no pakalpojumu eksporta ārpus ES). Skeptiķi varētu teikt, ka ekonomiskās ietekmes analīze ar to arī beidzas, jo potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku noteikti ir maznozīmīga. Arī pašlaik oficiālie Eiropas Komisijas un Kanādas veiktie pētījumi, izmantojot gana optimistiskus modeļus, paredz pozitīvu, taču samērā nelielu ietekmi uz Latvijas IKP (0.03% līdz 0.76%). Bet nekad lietas nav tik vienkāršas, kā šķiet.
Daudz ir atkarīgs no pašu uzņēmēju aktivitātes, jo CETA samazinās uzņēmējdarbības barjeras, kam vajadzētu veicināt interesi par Kanādas tirgu. Atklāts paliek jautājums par nozarēm, kuras Latvijā varētu būt ieinteresētas un nākotnē arī ieguvējas no šīs sadarbības. Līdz ar to ir vērts paraudzīties uz nozarēm, kurām Kanādas tirgus jau pašlaik ir nozīmīgs. Preču grupā Latvija visvairāk uz Kanādu eksportē dzērienus, kā arī stiklu un tā izstrādājumus, dažādus mehānismus (arī elektriskos) un to detaļas, lidaparātus un to detaļas, optiskās ierīces un mērinstrumentus, kā arī mēbeles (katra preču grupa sastāda aptuveni 6 – 14% no kopējā eksporta uz Kanādu). Savukārt pakalpojumu grupā vislielākais īpatsvars ir transporta un ceļojumu, telekomunikāciju un informācijas pakalpojumiem. Šīs jomas pirmās varētu sajust pozitīvu ietekmi un sadarbības apjomu pieaugumu. Raksts publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 01.03.2017.
Ir arī jāatzīst, ka ES dalībvalstīm tirdzniecības līgumu slēgšanā ir savas priekšrocības un trūkumi. Kā priekšrocība noteikti ir jāmin tas, ka ES noteikti ir spējīga panākt izdevīgākus tirdzniecības līguma nosacījumus, nekā katra ES dalībvalsts atsevišķi, it īpaši «mazās» valstis, pie kurām pieskaitāma, piemēram, arī Latvija. Savukārt pie trūkumiem ir jāmin tas, ka ne visām ES dalībvalstīm starptautiskās tirdzniecības līgumi spēj dot līdzvērtīgu devumu ekonomikā. Tāpēc katras valsts valdības uzdevums, domājot par uzņēmējdarbības vidi, ir radīt uzņēmējiem iespējas, nevis šķēršļus.
Kuras ES dalībvalstis būs lielākās ieguvējas un ko tas dos Latvijai? Iecerēts, ka CETA darbosies kā stimuls gan Eiropas, gan Kanādas ekonomikai. Tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, tādējādi veicinot savstarpējo tirdzniecību un konkurenci. CETA līgums paredz arī priekšrocības pakalpojumu jomā. Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs brīvi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, tādejādi tiks dota iespēja iegūt jaunus pasūtījumus.
Kanāda ir gana nozīmīgs tirdzniecības partneris, kas ES eksportā 2015.gadā veidoja vairāk nekā 35 miljardus eiro precēs (aptuveni 2% no visa preču eksporta ārpus ES) un 17 miljardus eiro pakalpojumos (aptuveni 2% no visa pakalpojumu eksporta ārpus ES), turklāt ar pozitīvu tirdzniecības bilanci abos rādītājos. Līdz ar to ir saprotama ES vēlme stiprināt tirdzniecības saites ar Kanādu un censties kāpināt apgrozījumu. Turklāt tas pašlaik ir ļoti svarīgi, jo atsevišķas lielvalstis sāk piekopt protekcionisma jeb sava iekšējā tirgus aizsardzības politiku. Tātad, ES ir jāmeklē noiets jaunos tirgos vai jāveicina sadarbība ar esošajiem.
Lielākās ieguvējas no CETA neapšaubāmi būs ES lielvalstis, kurām Kanāda jau tagad ir nozīmīgs tirdzniecības partneris. Pašlaik vēl ir neskaidrs Lielbritānijas potenciālais ieguvums, ņemot vērā izstāšanās procesu no ES. Latvijas līdzšinējā tirdzniecība ar Kanādu ir bijusi samērā pieticīga – gadā eksportējam preces 17 miljonu eiro apmērā (aptuveni 0.5% no Latvijas preču eksporta ārpus ES) un pakalpojumus 18 miljonu eiro apmērā (aptuveni 1% Latvijas no pakalpojumu eksporta ārpus ES). Skeptiķi varētu teikt, ka ekonomiskās ietekmes analīze ar to arī beidzas, jo potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku noteikti ir maznozīmīga. Arī pašlaik oficiālie Eiropas Komisijas un Kanādas veiktie pētījumi, izmantojot gana optimistiskus modeļus, paredz pozitīvu, taču samērā nelielu ietekmi uz Latvijas IKP (0.03% līdz 0.76%). Bet nekad lietas nav tik vienkāršas, kā šķiet.
Daudz ir atkarīgs no pašu uzņēmēju aktivitātes, jo CETA samazinās uzņēmējdarbības barjeras, kam vajadzētu veicināt interesi par Kanādas tirgu. Atklāts paliek jautājums par nozarēm, kuras Latvijā varētu būt ieinteresētas un nākotnē arī ieguvējas no šīs sadarbības. Līdz ar to ir vērts paraudzīties uz nozarēm, kurām Kanādas tirgus jau pašlaik ir nozīmīgs. Preču grupā Latvija visvairāk uz Kanādu eksportē dzērienus, kā arī stiklu un tā izstrādājumus, dažādus mehānismus (arī elektriskos) un to detaļas, lidaparātus un to detaļas, optiskās ierīces un mērinstrumentus, kā arī mēbeles (katra preču grupa sastāda aptuveni 6 – 14% no kopējā eksporta uz Kanādu). Savukārt pakalpojumu grupā vislielākais īpatsvars ir transporta un ceļojumu, telekomunikāciju un informācijas pakalpojumiem. Šīs jomas pirmās varētu sajust pozitīvu ietekmi un sadarbības apjomu pieaugumu. Raksts publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 01.03.2017.
 – Kanādas tirdzniecības līgumu CETA. Eiropas Parlaments (EP) šī gada 15.februārī jau to apstiprināja, bet tas ir tikai sākums procesiem, kuru ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un atsevišķu valstu ekonomiku mēs pašlaik vēl nevaram pilnībā paredzēt.){kind=link}