Akadēmiskais centrs
Tomēr Latvijā joprojām grāmatveža profesionālās darbības regulējums ir nepilnīgs. Grāmatveža profesija (izņemot zvērinātu revidentu) nav iekļauta reglamentējamo profesiju sarakstā. Līdz ar to par grāmatvedi var strādāt bez jebkāda izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apliecinājuma, arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem nav noteiktas prasības profesionālai kvalifikācijai, kā arī nav nepieciešama licence šāda veida uzņēmējdarbības veikšanai. Šāda situācija negatīvi ietekmē visas tautsaimniecības attīstību. Ļaujot sniegt nekvalitatīvus pakalpojumus, Latvija kā valsts zaudē iespēju piesaistīt ārvalstu investorus, bet budžets zaudē nodokļu ieņēmumus.
ES dalībvalstīs un citās ekonomiski attīstītās pasaules valstīs grāmatvežu profesija ir stingri reglamentēta -lai strādātu par grāmatvedi, jāapgūst zināšanas vismaz bakalaura līmenī. Savukārt, sniedzot ārpakalpojumus grāmatvedības jomā, papildus nepieciešams kvalifikāciju apliecinošs dokuments - sertifikāts. Piemēram, Beļģijā grāmatvežiem sertifikātus atbilstoši kvalifikācijas prasībām piešķir Nacionālā ekspertu grāmatvežu kolēģija, Francijā - Grāmatvežu ekspertu asociācija. Latvijā pašreiz grāmatvežu sertifikācija ir brīvprātīga, nevis valsts regulēta.
Lai nodokļu reforma izdotos un valsts budžeta maciņā ienāktu plānotie nodokļu ieņēmumi, un sakārtotos grāmatvedības pakalpojumu tirgus, ir pēdējais brīdis uzsākt grāmatvežu profesionālo reglamentāciju, nosakot minimālās kvalifikācijas pamatprasības grāmatvedim, kas sagatavo nodokļu deklarācijas un finanšu pārskatus - vismaz bakalaura grāds ekonomikā, vadības zinībās vai tās apakšnozarēs, bet grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem - profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai licence. Mūsu augstskolas un profesionālās biedrības tam ir gatavas. Grāmatvežu asociācijai un Latvijas nodokļu konsultantu asociācijai jau ir ilggadēja pieredze grāmatvežu un nodokļu konsultantu sertifikācijā, ir tikai viens sīkums - trūkst atbalsta no valsts, kas noteiktu skaidrus kritērijus profesionālajai kvalifikācijai. Valsts izaugsme un sekmīga attīstība nav iedomājama bez profesionāliem grāmatvežiem, tāpēc līdz ar nodokļu reformu ir jāsakārto arī šis jautājums. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 17.05.2017.
ES dalībvalstīs un citās ekonomiski attīstītās pasaules valstīs grāmatvežu profesija ir stingri reglamentēta -lai strādātu par grāmatvedi, jāapgūst zināšanas vismaz bakalaura līmenī. Savukārt, sniedzot ārpakalpojumus grāmatvedības jomā, papildus nepieciešams kvalifikāciju apliecinošs dokuments - sertifikāts. Piemēram, Beļģijā grāmatvežiem sertifikātus atbilstoši kvalifikācijas prasībām piešķir Nacionālā ekspertu grāmatvežu kolēģija, Francijā - Grāmatvežu ekspertu asociācija. Latvijā pašreiz grāmatvežu sertifikācija ir brīvprātīga, nevis valsts regulēta.
Lai nodokļu reforma izdotos un valsts budžeta maciņā ienāktu plānotie nodokļu ieņēmumi, un sakārtotos grāmatvedības pakalpojumu tirgus, ir pēdējais brīdis uzsākt grāmatvežu profesionālo reglamentāciju, nosakot minimālās kvalifikācijas pamatprasības grāmatvedim, kas sagatavo nodokļu deklarācijas un finanšu pārskatus - vismaz bakalaura grāds ekonomikā, vadības zinībās vai tās apakšnozarēs, bet grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem - profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai licence. Mūsu augstskolas un profesionālās biedrības tam ir gatavas. Grāmatvežu asociācijai un Latvijas nodokļu konsultantu asociācijai jau ir ilggadēja pieredze grāmatvežu un nodokļu konsultantu sertifikācijā, ir tikai viens sīkums - trūkst atbalsta no valsts, kas noteiktu skaidrus kritērijus profesionālajai kvalifikācijai. Valsts izaugsme un sekmīga attīstība nav iedomājama bez profesionāliem grāmatvežiem, tāpēc līdz ar nodokļu reformu ir jāsakārto arī šis jautājums. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 17.05.2017.