LU BVEF pasniedzēja Olga Stariņeca

Cilvēkresursu atlase ir viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem arī valsts pārvaldē. Tas sevī ietver gan nepieciešamo speciālistu trūkumu, gan arī cilvēkresursu augsto rotāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes kā darba devēja zemo reputāciju. Tiesa gan, pēdējos gados cilvēkresursu atlase valsts pārvaldē ir aktīvi attīstījusies, tomēr joprojām ir lielas iespējas uzlabot šo procesu. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka valsts iestādēm pašlaik nav pietiekami daudz resursu un stratēģiskās pieejas cilvēkresursu atlasei, kas rada papildu izaicinājumus un arī izmaksas.

Lielākā daļa valsts pārvaldē nodarbināto ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, daļa no viņiem ir tā dēvētās Y paaudzes pārstāvji – cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gadam. Daļa no valsts pārvaldē nodarbinātajiem studē Latvijas augstskolās, un viņu aptauja parāda, ka vairākums no valsts pārvaldes programmās studējošajiem drīzāk vai nešaubīgi mainītu darbu un pārietu strādāt uz privātā sektora organizācijām tuvāko trīs gadu laikā. Tipiskie Y paaudzes pārstāvji vēlas strādāt dinamiskā un radošā darba vidē, kurā var attīstīt savas profesionālās kompetences, bet valsts pārvalde ne vienmēr var to piedāvāt. Savukārt Y paaudzes pārstāvju sliktās atsauksmes par darbu valsts pārvaldē veido negatīvus priekšstatus vienaudžu lokā, kas padara valsts iestādi par neiekārojamu darba devēju. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši neierodas uz darba pārrunām valsts pārvaldē, neko nepaziņojot. 
Y paaudzei internets ir informācijas iegūšanas pamatkanāls, tajā skaitā arī par potenciālo darba devēju. Tur tiek meklētas gan organizācijas vērtības, misija un vīzija, gan informācija par darba devēja piedāvājumiem darbiniekiem. Tāpat iestāžu darba sludinājumu kvalitātes uzlabošana būtiski palīdzētu darba meklētājiem novērtēt savu atbilstību amatam. Šādi un līdzīgi nesakārtoti it kā sīkumi var ne tikai palielināt cilvēkresursu atlases izmaksas un jauna darbinieka atrašanas laiku, bet arī negatīvi ietekmēt valsts pārvaldes kā darba devēja tēlu, it īpaši Y paaudzes pārstāvju vidū, kuri profesionalitāti sagaida arī no darba devējiem. Tāpēc valsts pārvaldei būtu daudz vairāk jāstrādā pie jaunāko paaudžu (šobrīd Y un pēc tam X) pārstāvju izpētes, lai spētu pielāgoties izmaiņām un būt pievilcīgiem darba devējiem. Tas ļautu tai piesaistīt jaunus un profesionālus darbiniekus, kas savukārt nodrošinātu gan valsts pārvaldes kvalitātes un darba ražīguma celšanu, gan samazinātu ar cilvēkresursu atlasi saistītās izmaksas.  Publicēts laikrakstā Dienas Bizness 28.04.2017.

Dalīties