Akadēmiskais centrs
Gan Honkonga, gan Singapūra ir salīdzinoši jauni finanšu centri, un to panākumu atslēga ir apzināts lēmums par tādiem kļūt. Sākotnējs tās attīstījās kā nozīmīgi tirdzniecības centri: Singapūra -Dienvidaustrumu Āzijai, bet Honkonga - Dienvidu Ķīnai un aizjūras ķīniešu kopienai. Abas tika izveidotas pateicoties imigrācijai no Ķīnas.
Pozitīvā neiejaukšanās
Kad no 1840. līdz 1860. gadam vadošās Ķīnas tirdzniecības kompānijas sāka koncentrēties Honkonga, tās kļuva par pamatu Honkongas kā starptautiska finanšu centra veidošanai. 20. gadsimta otrajā pusē iestājās Honkongas «zvaigžņu stunda», kad Otrā pasaules kara laikā daudzi veiksmīgi biznesa cilvēki no Šanhajas (Ķīnas lielākā finanšu centra) bēga uz provinci. Politiskā nestabilitāte Ķīnā, ar to saistītā kapitāla izvešana kļuva par spēcīgu stimulu Honkongas attīstībai. Pašlaik Honkonga ir devītais pasaulē un otrais lielākais Āzijā tranzīta un loģistikas centrs. Ārvalstu tiešo investīciju piesaistē Honkonga 2015. gadā ieņēma otru vietu pasaulē, apdzenot pat kontinentālo Ķīnu.
Tomēr šai spožajai medaļai ir arī otra puse, ja raugāmies no darba ņēmējā viedokļa -Honkonga ir visgarākā darba nedēļa pasaulē, vidēji darbinieki 2015. gadā darbā pavadīja - 50,11 stundas nedēļā, salīdzinot ar visīsāko darba nedēļu Parīzē - 30,84 stundas. Bet par to ierindas bankas speciālists Honkonga 2015. gadā saņēma 61 151 dolāri, kas ir daudz vairāk nekā Londonā (29 587 USD), bet vēl tālu līdz Ženēvas līmenim (121 684 USD).
Analizējot galvenos faktorus, kas veicinājuši Honkongas attīstību, noteikti jāmin kontinentālās Ķīnas tuvums, kas darbojas kā magnēts starptautiskiem uzņēmumiem, kas ir ieinteresēti ieiet milzīgajā tirgū. Pateicoties valdības «pozitīvās neiejaukšanās» politikai, Honkonga tika izveidots liberāls tirgus režīms, pārdomāta fiskālā un monetārā politika. Kopumā ir radīta draudzīga nodokļu politika - vienkāršā nodokļu sistēma un zemas nodokļu likmes, liberāla un draudzīga valdības politika attiecībā uz nerezidentiem.
Pragmātiska politika Kad 1959. gadā Singapūra tika iecelta sava valdība (Anglijas aizbildnībā), tā izvēlējās realizēt pragmatisku tirgus orientētu programmu. Tomēr, kad federācija ar Malaiziju neizdevās un 1965. gadā Singapūra kļuva neatkarīga, tā vairs nevarēja paļauties uz «neredzamo roku» un pati aktīvi iesaistījās valsts nākotnes noteikšanā. Līdz 1971. gadam Singapūra kalpoja kā galvenā britu jūras bāze Āustrumāzijā. Pēc britu aiziešanas, lai diversificētu ekonomikas attīstību, kā arī lai samazinātu bezdarbu un celtu iedzīvotāju labklājību, valdība pieņēma lēmumu veicināt ražošanu. Tas tika panākts, piesaistot ārvalstu investīcijas, radot ārvalstu investoriem pievilcīgu biznesa vidi. Mūsdienās Singapūra ir Āzijas centrs pasaules preču tirdzniecībai, tā ir mājvieta pasaules lielākajām preču tirdzniecības kompānijām, kas rada vairāk nekā 1 triljonu dolāru lielu ikgadējo apgrozījumu. Tāpat Singapūra jau daudzus gadus ieņem trešo vietu valūtas tirgū, pēc Londonas un Ņujorkas. Šeit darbojas vairāk nekā 500 finanšu iestādes, kas nodrošina 25-35% no preču tirdzniecības finansēšanas Āzijā. Singapūras attīstības galvenais veiksmes faktors slēpjas faktā, ka tā ir Āzijas tirdzniecības un loģistikas centrs. Pateicoties valdības aktīvai ārvalstu investoru piesaistes politikai, ir izveidota ērta un droša uzņēmējdarbības vide. Kopumā tās veiksmes atslēga ir ekonomiskas sektors ar augstu pievienotu vērtību (elektronika, farmācija un biotehnoloģijas, naftas ķīmijas rūpniecība). Savukārt angļu un ķīniešu valodas zināšanas nodrošina efektīvu darbu gan ar Ķīnu un Rietumiem, gan ar Indiju. Latvija var mācīties Jāsecina, ka neraugoties uz Honkongas un Singapūras šķietamo līdzību, katra ir izvēlējusies savu attīstības scenāriju, abiem izrādoties ļoti veiksmīgiem. Hongkonga - valdības «pozitīvās neiejaukšanās» politiku, jeb kā to nosauca Miltons Frīdmans «laissezfaire», bet Singapūra valdība realizē aktīvu politiku. Katra finanšu centra stāsts ir unikāls, tomēr centru specializācija parasti veidojas, pateicoties valdības izveidotam pievilcīgam tiesiskajam un nodokļu režīmam. Arī Latvijas specializācija balstās uz vēsturiskām saiknēm ar kaimiņvalstīm. Kopējā vēsture palīdz mums labāk saprast klientu vajadzības no bijušā PSRS bloka valstīm, ko grūtāk izdarīt finanšu iestādēm, piemēram, Londonā vai Luksemburgā. Gan Singapūra, gan Honkonga veiksmīgi izmantoja savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Arī Latvijā var izmantot savu tirdzniecības un loģistikas centra potenciālu, kā arī būt laba alternatīva kapitāla bēgšanai no Krievijas un NVS valstīm. Arī Latvijai ir nepieciešama politiskā griba redzēt Rīgu kā finanšu centru, kā nozīmīgu pasaules mēroga spēlētāju, radot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, īpaši strādājot pie ārvalstu investoru piesaistes un piedāvājot to, ko nepiedāvā citi, vai arī to pašu piedāvājot labākā kvalitātē. Latvijas pozīcija šajā jautājumā pašlaik, labākā gadījumā, ir konservatīva, bet ar to nepietiek, jo valstu starpā pastāv sīva konkurence par iespēju pārvaldīt ārvalstu kapitālu. Tāpēc mums jāatceras teiciens - «ja tu neesi pie galda, tad tu esi uz galda». Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 17.03.2017.
Pragmātiska politika Kad 1959. gadā Singapūra tika iecelta sava valdība (Anglijas aizbildnībā), tā izvēlējās realizēt pragmatisku tirgus orientētu programmu. Tomēr, kad federācija ar Malaiziju neizdevās un 1965. gadā Singapūra kļuva neatkarīga, tā vairs nevarēja paļauties uz «neredzamo roku» un pati aktīvi iesaistījās valsts nākotnes noteikšanā. Līdz 1971. gadam Singapūra kalpoja kā galvenā britu jūras bāze Āustrumāzijā. Pēc britu aiziešanas, lai diversificētu ekonomikas attīstību, kā arī lai samazinātu bezdarbu un celtu iedzīvotāju labklājību, valdība pieņēma lēmumu veicināt ražošanu. Tas tika panākts, piesaistot ārvalstu investīcijas, radot ārvalstu investoriem pievilcīgu biznesa vidi. Mūsdienās Singapūra ir Āzijas centrs pasaules preču tirdzniecībai, tā ir mājvieta pasaules lielākajām preču tirdzniecības kompānijām, kas rada vairāk nekā 1 triljonu dolāru lielu ikgadējo apgrozījumu. Tāpat Singapūra jau daudzus gadus ieņem trešo vietu valūtas tirgū, pēc Londonas un Ņujorkas. Šeit darbojas vairāk nekā 500 finanšu iestādes, kas nodrošina 25-35% no preču tirdzniecības finansēšanas Āzijā. Singapūras attīstības galvenais veiksmes faktors slēpjas faktā, ka tā ir Āzijas tirdzniecības un loģistikas centrs. Pateicoties valdības aktīvai ārvalstu investoru piesaistes politikai, ir izveidota ērta un droša uzņēmējdarbības vide. Kopumā tās veiksmes atslēga ir ekonomiskas sektors ar augstu pievienotu vērtību (elektronika, farmācija un biotehnoloģijas, naftas ķīmijas rūpniecība). Savukārt angļu un ķīniešu valodas zināšanas nodrošina efektīvu darbu gan ar Ķīnu un Rietumiem, gan ar Indiju. Latvija var mācīties Jāsecina, ka neraugoties uz Honkongas un Singapūras šķietamo līdzību, katra ir izvēlējusies savu attīstības scenāriju, abiem izrādoties ļoti veiksmīgiem. Hongkonga - valdības «pozitīvās neiejaukšanās» politiku, jeb kā to nosauca Miltons Frīdmans «laissezfaire», bet Singapūra valdība realizē aktīvu politiku. Katra finanšu centra stāsts ir unikāls, tomēr centru specializācija parasti veidojas, pateicoties valdības izveidotam pievilcīgam tiesiskajam un nodokļu režīmam. Arī Latvijas specializācija balstās uz vēsturiskām saiknēm ar kaimiņvalstīm. Kopējā vēsture palīdz mums labāk saprast klientu vajadzības no bijušā PSRS bloka valstīm, ko grūtāk izdarīt finanšu iestādēm, piemēram, Londonā vai Luksemburgā. Gan Singapūra, gan Honkonga veiksmīgi izmantoja savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Arī Latvijā var izmantot savu tirdzniecības un loģistikas centra potenciālu, kā arī būt laba alternatīva kapitāla bēgšanai no Krievijas un NVS valstīm. Arī Latvijai ir nepieciešama politiskā griba redzēt Rīgu kā finanšu centru, kā nozīmīgu pasaules mēroga spēlētāju, radot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, īpaši strādājot pie ārvalstu investoru piesaistes un piedāvājot to, ko nepiedāvā citi, vai arī to pašu piedāvājot labākā kvalitātē. Latvijas pozīcija šajā jautājumā pašlaik, labākā gadījumā, ir konservatīva, bet ar to nepietiek, jo valstu starpā pastāv sīva konkurence par iespēju pārvaldīt ārvalstu kapitālu. Tāpēc mums jāatceras teiciens - «ja tu neesi pie galda, tad tu esi uz galda». Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 17.03.2017.
