Akadēmiskais centrs
Tāpēc šobrīd esam lielas izvēles priekšā, izvēles, kas ļoti atgādina 2009. gada situāciju, kad Latvijai bija jāizšķiras starp iekšējo un ārējo devalvāciju. Toreiz tika pieņemts lēmums par iekšējo devalvāciju. Visi savilkām jostas un ļāvāmies ievērojamai fiskālai disciplīnai, kas Latviju noveda pie straujākās ekonomiskās lejupslīdes Eiropas Savienībā – par 17%. Visa sabiedrība uzņēmās tās smagumu un uz saviem pleciem iznesa algu kritumu, darba zaudēšanu, cilvēku emigrāciju, ģimeņu izjukšanu un neskaitāmus citus nepatīkamus notikumus. Situāciju toreiz pasliktināja fakts, ka arī pārējā pasaule piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi, bet Latvijas ekonomika ilgu laiku bija pārkarsusi.
Tagad situācija ir atšķirīga, visa pasaule, bet jo īpaši ES, piedzīvo ekonomisko augšupeju – tiek prognozēts stabils IKP pieaugums 1,7% apmērā, ASV – pat 2,3% apmērā. Kā šajā brīdī rīkoties Latvijai?
Pastāv vairākas ekonomikas aksiomas, un viena no galvenajām – skaidri definēti spēles noteikumi uzlabo valsts ekonomisko situāciju, jo rada stabilitāti, bet stabilitāte samazina risku, savukārt mazs risks ir līdzvērtīgs mazām izmaksām. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka nodokļu sistēmai jābūt stabilai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tāpēc mums pēc iespējas ātrāk jāizlemj – nodokļu reformai būt vai nebūt?! Ja būs, tad šogad, ja nebūs – tad nebūs nākamos deviņus gadus.
Ekonomikā neskaidrība ir vienlīdzīga ar neierobežotu risku, tāpēc valdības uzdevums ir šo neskaidrību mazināt, jo tas dos labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Mūsu reģionā neskaidrību jau rada trauslā ģeopolitiskā situācija, kuru mēs tieši ietekmēt nevaram, bet sadarbībā ar NATO varam pārvērst kontrolējamā riskā. Savukārt nodokļu politika ir tieša valdības un parlamenta atbildība, kas ir pilnībā kontrolējams process ar izmērāmu rezultātu.
Latvijai ir nepieciešams maksimāli kāpināt savu attīstību uz kopējā ekonomikas attīstības fona. Šādā situācijā ir nepieciešams nenokavēt startu, sākt skriet, turklāt skriet ātrāk par citiem. Ņemot vērā neskaidrību ar nodokļu reformu, var teikt, ka starts jau ir nokavēts, bet vēl varam piedalīties kopējā ES skrējienā. Pretējā gadījumā mēs izlaidīsim kārtējo attīstības posmu un būsim atpalikuši par vēl vienu ekonomisko ciklu. Jaunā nodokļu reformas piedāvājums kopumā ir orientēts uz attīstību, savukārt nodokļu ieņēmumu jautājums jārisina uz ēnu ekonomikas samazinājuma rēķina (reversais PVN).
Mums jāizvēlas, vai atkal piekopsim kārtējo jostas savilkšanas vai ekonomikas stimulēšanas politiku, atkārtojot 2009. gada kļūdu vai to labojot. Labvēlīgākajā scenārijā mēs varam sasniegt 4,5% IKP pieaugumu un algu pieaugumu, kas divu gadu laikā izlīdzinās Latvijas budžeta deficīta īstermiņa problēmu, tomēr jau pilnīgi citā ekonomiskā situācijā. Aicinu nebaidīties un izmanot iespēju investēt Latvijas attīstībā! Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.04.2017.
Tagad situācija ir atšķirīga, visa pasaule, bet jo īpaši ES, piedzīvo ekonomisko augšupeju – tiek prognozēts stabils IKP pieaugums 1,7% apmērā, ASV – pat 2,3% apmērā. Kā šajā brīdī rīkoties Latvijai?
Pastāv vairākas ekonomikas aksiomas, un viena no galvenajām – skaidri definēti spēles noteikumi uzlabo valsts ekonomisko situāciju, jo rada stabilitāti, bet stabilitāte samazina risku, savukārt mazs risks ir līdzvērtīgs mazām izmaksām. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka nodokļu sistēmai jābūt stabilai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tāpēc mums pēc iespējas ātrāk jāizlemj – nodokļu reformai būt vai nebūt?! Ja būs, tad šogad, ja nebūs – tad nebūs nākamos deviņus gadus.
Ekonomikā neskaidrība ir vienlīdzīga ar neierobežotu risku, tāpēc valdības uzdevums ir šo neskaidrību mazināt, jo tas dos labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Mūsu reģionā neskaidrību jau rada trauslā ģeopolitiskā situācija, kuru mēs tieši ietekmēt nevaram, bet sadarbībā ar NATO varam pārvērst kontrolējamā riskā. Savukārt nodokļu politika ir tieša valdības un parlamenta atbildība, kas ir pilnībā kontrolējams process ar izmērāmu rezultātu.
Latvijai ir nepieciešams maksimāli kāpināt savu attīstību uz kopējā ekonomikas attīstības fona. Šādā situācijā ir nepieciešams nenokavēt startu, sākt skriet, turklāt skriet ātrāk par citiem. Ņemot vērā neskaidrību ar nodokļu reformu, var teikt, ka starts jau ir nokavēts, bet vēl varam piedalīties kopējā ES skrējienā. Pretējā gadījumā mēs izlaidīsim kārtējo attīstības posmu un būsim atpalikuši par vēl vienu ekonomisko ciklu. Jaunā nodokļu reformas piedāvājums kopumā ir orientēts uz attīstību, savukārt nodokļu ieņēmumu jautājums jārisina uz ēnu ekonomikas samazinājuma rēķina (reversais PVN).
Mums jāizvēlas, vai atkal piekopsim kārtējo jostas savilkšanas vai ekonomikas stimulēšanas politiku, atkārtojot 2009. gada kļūdu vai to labojot. Labvēlīgākajā scenārijā mēs varam sasniegt 4,5% IKP pieaugumu un algu pieaugumu, kas divu gadu laikā izlīdzinās Latvijas budžeta deficīta īstermiņa problēmu, tomēr jau pilnīgi citā ekonomiskā situācijā. Aicinu nebaidīties un izmanot iespēju investēt Latvijas attīstībā! Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 13.04.2017.
