Akadēmiskais centrs
Nav noslēpums, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē potenciālā darba ņēmēja izvēli, ir atalgojums. Ne mazāk svarīgs ir jautājums par darba devēja piedāvātajām sociālajām garantijām īstermiņā un ilgtermiņā. Latvijā pašlaik vairāk nekā ceturtā daļa (26,6%) iedzīvotāju bruto atalgojumā ik mēnesi saņem līdz 500 eiro. Tikmēr starp tiem, kuri ik mēnesi saņem no 1001 līdz 1500 eiro, ir tikai 13,4 % Latvijas iedzīvotāju jeb uz pusi mazāk.
Apskatot jaunākos Valsts ieņēmumu dienesta publicētos datus par darba ņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos, secināms, ka datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītajās darbībās strādājošajiem vidējie mēneša ienākumi ir 1647 eiro (kas ir ceturtais augstākais vidējais ienākums starp 87 darbības veidiem). IKT nozarē strādājošie saņem vienu no augstākajiem atalgojumiem ne vien lokāla, bet arī globāla mēroga darba tirgū, turklāt tas ir stabils un perspektīvs darbs, par kura trūkumu labiem speciālistiem nekad nebūs jāsatraucas. IKT ir arī joma, kurā strādājošajiem nav jāsaskaras ar tik plaši apspriesto sociālā nodrošinājuma trūkuma problēmu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas.
IKT nav tikai stabili augoša nozare pati par sevi, digitalizācija pārņem arī citas nozares, piemēram, finanses, loģistiku, ražošanu, tūrismu. Darba tirgū jau šobrīd deviņās no desmit piedāvātajām vakancēm pieprasa digitālās prasmes. Tas uzskatāmi ilustrē, kā IKT ienāk arī tādās sfērās, ko tradicionāli ar digitālo prasmju nepieciešamību neesam raduši saistīt.
Pēdējie Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa dati rāda, ka Latvijā ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis – digitālās prasmes apmierinošā līmenī piemīt vien 50% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā ir viens no zemākajiem IKT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% ES. Tas liek domāt par to, ka laicīga jaunatnes sagatavošana darba tirgus pieprasījumam, manuprāt, ir vēl viens nepietiekama sociālā nodrošinājuma problēmas risinājums, ar ko būtu jāsāk.
Eiropas Komisija vērtē, ka tieši datu ekonomika būs tā, kas tuvākajos gados radīs ievērojamu daudzumu jaunu darbavietu, kā arī jaunas profesijas. Piemēram, Lielbritānijā prognozē pieprasījuma pēc lielo datu speciālistiem pieaugumu, papildus radot ap 69 tūkstošiem jaunu darba vietu. IKT nozares dinamisko attīstību uzskatāmi parāda arī ES datu ekonomikas kopējā vērtība, kas 2015. gadā bija 272 miljardi eiro (tas ir par 5,6% vairāk nekā 2014. gadā). Pieaug arī IKT uzņēmumu skaits, kas arī izskaidro pieaugošo pieprasījumu pēc nozares speciālistiem. Diemžēl pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz prasmīgu speciālistu īpatsvaru darba tirgū.
Paraugoties uz šiem skaitļiem, jāatzīst, ka arī mūsu valsts ekonomiku un labklājību turpmāk arvien lielākā mērā ietekmēs darba tirgum profesionāli sagatavoti jaunieši. Ir svarīgi digitālās prasmes noteikt kā iegūstamās pamata prasmes jebkuram vispārizglītojošās izglītības saņēmējam, tas nepieciešams tieši straujā tehnoloģiskā progresa dēļ. Ir būtiski apgūt eksaktās zinātnes – matemātiku un fiziku, programmēšanu un citus priekšmetus, kas attīsta algoritmisko domāšanu. Man ir prieks, ka jau trešo gadu skolās tiek mācīta datorika, jau no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un radot priekšstatu par IKT nozari.
IKT nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati. Globālie sociālekonomiskie procesi ļauj domāt, ka arī turpmāk IKT nozare savu pienesumu eksportā tikai kāpinās. Ja ar esošajiem darbaspēka resursiem mēs spējam katru gadu kāpināt eksporta apjomus, varam tikai iztēloties, cik daudz nozare varētu paveikt, ja IKT speciālistu skaits Latvijā dubultotos, – augtu ne tikai nozares eksporta apjoms, bet arī visas valsts globālā konkurētspēja, jo IKT risinājumi arvien vairāk ienāk katrā tautsaimniecības jomā.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 21.03.2017.
