Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne: Produktivitātes celšana - Latvijas ekonomikas vienīgā iespēja

Sandra Jēkabsone un Irina Skribāne LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore

Latvijas ekonomika pēdējos gados acīmredzami stagnē, investīciju dinamika ir mērena, bet izaugsmes tempi - vāji. Un tas, neraugoties uz to, ka krīzes laikā tika novērsta izteiktā ekonomikas nesabalansētība, kas bija izveidojusies straujās izaugsmes periodā jeb tā saucamajos «treknajos gados». Korekcijas pozitīvi ietekmējušas izmaksu konkurētspēju, un pašlaik makroekonomiskās stabilitātes ziņā esam «paraugvalsts». Protams, makroekonomiskā stabilitāte ir nozīmīgs valsts izaugsmes priekšnosacījums, tomēr tas nav pietiekams, lai nodrošinātu straujākus izaugsmes tempus. Stabilas izaugsmes pamatā ir konkurētspējas stiprināšana, kam jābūt balstītai uz esošo resursu efektīvāku izmatošanu, t.i. uz produktivitātes palielināšanu.

Konkurētspējas rādītāju dinamika liecina, ka Latvijas ekonomikas modelis nav mainījies, un tas joprojām balstās uz darbaspēka zemo izmaksu konkurētspējas priekšrocībām. Ņemot vērā ierobežoto resursu pieejamību un pieaugošo konkurenci pasaules tirgos, ir svarīgi, lai nākotnē Latvija ekonomisko izaugsmi balstītu produktivitātes pieaugumā. Tāpēc tuvākajā nākotnē liela nozīme būs mūsu uzņēmēju spējai pārstrukturēt ražošanu - ražot preces ar augstāku pievienoto vērtību un ģenerēt augstākus ienākumus. Kopš 2010. gada Latvijas tautsaimniecības produktivitāte, ko raksturo IKP apjoms uz vienu nodarbināto, ir bijusi 40-45% līmenī no vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja. Latvijas produktivitātes pieauguma temps pēdējos gados vairāk nekā piecas reizes pārsniedz ES vidējo, diemžēl vienlaikus vidēji par 6,4% gadā jeb trīsreiz straujāk nekā vidēji ES augušas mūsu darbaspēka izmaksas, un tas kopumā negatīvi ietekmē mūsu ražotāju konkurētspēju.  Tā kā atvērta darba tirgus apstākļos darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams, pastāv liels risks, ka Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Tāpēc svarīgi ir panākt, ka tuvāko trīs gadu laikā mūsu produktivitātes līmenis sasniedz vismaz pusi no ES vidējā rādītāja. Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā, kas nav pietiekams, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākumu stabilu konverģenci ar augsti attīstītām valstīm.  Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 30.06.2017.

Dalīties