Akadēmiskais centrs
Piedāvātās nodokļu izmaiņas ir jāvērtē nevis kategorijās labas vai sliktas, bet gan – vai tās palīdzēs mums sasniegt valsts stratēģiskos mērķus, piemēram, samazināt ienākumu nevienlīdzību utt. Raksta autora viedoklis izriet no pieņēmuma, ka Latvijas nodokļu sistēmas mērķis ir uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšana un iedzīvotāju labklājības pieaugums.
Tā kā ierobežotā apjoma dēļ rakstā nav iespējams apskatīt pilnīgi visus nodokļus un rosinātās pārmaiņas, piedāvāju apskatīt četrus no priekšlikumiem – nodoklis peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmumā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana un iespējamais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kāpumus, kā arī akcīzes nodokļu pieaugums.
Viens no uzņēmēju priekšlikumiem ir 20% nodoklis peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmumā. Ierosinājums pilnībā atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Igaunija šo ieviesa pirms vairāk nekā 17 gadiem un pašlaik viņu uzņēmumu pašu kapitāls pret aktīviem ir divas reizes lielāks nekā Latvijas uzņēmumiem. Tas liek izdarīt pieņēmumus, ka arī Latvijas uzņēmumu kapitalizācija pēc šāda nodokļa ieviešanas pieaugtu. Otrkārt, uzņēmumiem ar lielāku pašu kapitālu ir lielākas iespējas aizņemties vai piesaistīt investorus. Šeit slēpjas daļa no Igaunijas veiksmes stāsta, kura pamatā ir ar konkrētu mērķi pieņemti lēmumi, jo 1999. gadā, kad Igaunija ieviesa šo nodokli, viņu uzņēmumu kapitalizācija bija tāda pati kā Latvijā.
Arī attiecībā uz IIN katra no Baltijas valstīm ir gājusi savu ceļu, kā rezultātā pašlaik Latvija nav konkurētspējīga salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Mūsu valstī IIN likme ir 23%, bet Igaunijā – 20%, nerunājot jau nemaz par Lietuvu, kurā tā ir tikai 15%. Tāpēc ir atbalstāma prasība samazināt nodokļus darbaspēkam. Protams, medaļai ir divas puses, 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetos, tāpēc tās nav ieinteresētas likmes samazināšanā. Valstij ir jāpieņem stratēģisks lēmums – atjaunot vai graut Latvijas konkurētspēju, neraugoties uz pašvaldību iespējamiem iebildumiem. Vienlaikus pašvaldības, iespējams, būs daudz motivētākas meklēt arī citus ienākuma avotus, piemēram, atbalstīt jaunu ražotņu un uzņēmumu atvēršanu savā teritorijā. Tāpat būtu izvērtējams priekšlikums novirzīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tieši pašvaldību budžetiem, kas varētu kompensēt ieņēmumu kritumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un veicinātu uzņēmumu veidošanos pašvaldībās.
FM nodokļu reformas ietvaros plānojusi vērtēt arī nekustamā īpašuma nodokli, kas esot viskomplicētākais, jo tas dažādās Latvijas pašvaldībās ir krasi atšķirīgs. FM ieskatā «visiem» vienu mehānismu piemērot būs grūti, tāpēc šo jautājumu varētu risināt pašas pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz pat 90%.
Diemžēl nekur nav publiski izskanējis, ka jau tuvākajā laikā NĪN varētu pieaugt vairāk nekā divas reizes, jo tiks mainīta nodokļa aprēķināšanas bāzes. Līdz šim nodoklis tika rēķināts pret 2012. gadu, bet drīzumā tas tiks rēķināts pret 2015. gadu. Visticamāk pašvaldību vēlēšanu gadā iedzīvotāji šo vēl nesajutīs, jo pašvaldības tiem piemēros būtiskus atvieglojumus, savukārt uzņēmumi un, iespējams, vēlāk arī pilnīgi visi, maksās «pēc pilnas programmas». Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmumu vēlēsies pirkt un uzturēt īpašumus, jo tas būs ļoti dārgi. Savukārt tas būtiski ietekmēs gan nekustamo īpašumu tirgu, gan ēku stāvokli kopumā. Turklāt Lietuvā un Igaunijā nekustamā īpašuma nodoklis jau pašlaik ir daudz zemāks, tāpēc investori dos priekšroku tā iegādei kaimiņvalstīs. Akcīzes nodoklis ir viens no tiem nodokļiem, kura palielināšanai valdība ķeras klāt, ja nepieciešams papildināt valsts «maciņu», bet, vai tas varētu sniegt gaidīto efektu? Arī te jāvērtē Baltijas kontekstā, jo Lietuvā tas ir nedaudz zemāks, bet Igaunijā augstāks, tāpēc Latvijas pierobeža pašlaik iegūst no igauņu tūristiem. Savukārt, ja Latvija akcīzes nodokli palielinās, igauņiem vairs nebūs motivācijas braukt pie mums, bet latviešiem parādīsies spēcīga motivācija doties iepirkties uz Lietuvas pierobežu. Protams, ka pamatotas ir arī bažas par kontrabandas pieaugumu no Krievijas un Baltkrievijas.
Jāņem vērā liels skaits ietekmējošo faktoru, un bez nopietnu nodokļu ekspertu piesaistes, situāciju modelēšanas un aprēķiniem reformas ir grūti iedomāties. Piedāvātās nodokļu sistēmas izmaiņas ir solis pareizajā virzienā, jo starp Baltijas valstīm nedrīkst pastāvēt tik nozīmīgas nodokļu sistēmas atšķirības, jo visas trīs valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas. Raksts publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 27.02.2017.
Tā kā ierobežotā apjoma dēļ rakstā nav iespējams apskatīt pilnīgi visus nodokļus un rosinātās pārmaiņas, piedāvāju apskatīt četrus no priekšlikumiem – nodoklis peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmumā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana un iespējamais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kāpumus, kā arī akcīzes nodokļu pieaugums.
Viens no uzņēmēju priekšlikumiem ir 20% nodoklis peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmumā. Ierosinājums pilnībā atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Igaunija šo ieviesa pirms vairāk nekā 17 gadiem un pašlaik viņu uzņēmumu pašu kapitāls pret aktīviem ir divas reizes lielāks nekā Latvijas uzņēmumiem. Tas liek izdarīt pieņēmumus, ka arī Latvijas uzņēmumu kapitalizācija pēc šāda nodokļa ieviešanas pieaugtu. Otrkārt, uzņēmumiem ar lielāku pašu kapitālu ir lielākas iespējas aizņemties vai piesaistīt investorus. Šeit slēpjas daļa no Igaunijas veiksmes stāsta, kura pamatā ir ar konkrētu mērķi pieņemti lēmumi, jo 1999. gadā, kad Igaunija ieviesa šo nodokli, viņu uzņēmumu kapitalizācija bija tāda pati kā Latvijā.
Arī attiecībā uz IIN katra no Baltijas valstīm ir gājusi savu ceļu, kā rezultātā pašlaik Latvija nav konkurētspējīga salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Mūsu valstī IIN likme ir 23%, bet Igaunijā – 20%, nerunājot jau nemaz par Lietuvu, kurā tā ir tikai 15%. Tāpēc ir atbalstāma prasība samazināt nodokļus darbaspēkam. Protams, medaļai ir divas puses, 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetos, tāpēc tās nav ieinteresētas likmes samazināšanā. Valstij ir jāpieņem stratēģisks lēmums – atjaunot vai graut Latvijas konkurētspēju, neraugoties uz pašvaldību iespējamiem iebildumiem. Vienlaikus pašvaldības, iespējams, būs daudz motivētākas meklēt arī citus ienākuma avotus, piemēram, atbalstīt jaunu ražotņu un uzņēmumu atvēršanu savā teritorijā. Tāpat būtu izvērtējams priekšlikums novirzīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tieši pašvaldību budžetiem, kas varētu kompensēt ieņēmumu kritumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un veicinātu uzņēmumu veidošanos pašvaldībās.
FM nodokļu reformas ietvaros plānojusi vērtēt arī nekustamā īpašuma nodokli, kas esot viskomplicētākais, jo tas dažādās Latvijas pašvaldībās ir krasi atšķirīgs. FM ieskatā «visiem» vienu mehānismu piemērot būs grūti, tāpēc šo jautājumu varētu risināt pašas pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz pat 90%.
Diemžēl nekur nav publiski izskanējis, ka jau tuvākajā laikā NĪN varētu pieaugt vairāk nekā divas reizes, jo tiks mainīta nodokļa aprēķināšanas bāzes. Līdz šim nodoklis tika rēķināts pret 2012. gadu, bet drīzumā tas tiks rēķināts pret 2015. gadu. Visticamāk pašvaldību vēlēšanu gadā iedzīvotāji šo vēl nesajutīs, jo pašvaldības tiem piemēros būtiskus atvieglojumus, savukārt uzņēmumi un, iespējams, vēlāk arī pilnīgi visi, maksās «pēc pilnas programmas». Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmumu vēlēsies pirkt un uzturēt īpašumus, jo tas būs ļoti dārgi. Savukārt tas būtiski ietekmēs gan nekustamo īpašumu tirgu, gan ēku stāvokli kopumā. Turklāt Lietuvā un Igaunijā nekustamā īpašuma nodoklis jau pašlaik ir daudz zemāks, tāpēc investori dos priekšroku tā iegādei kaimiņvalstīs. Akcīzes nodoklis ir viens no tiem nodokļiem, kura palielināšanai valdība ķeras klāt, ja nepieciešams papildināt valsts «maciņu», bet, vai tas varētu sniegt gaidīto efektu? Arī te jāvērtē Baltijas kontekstā, jo Lietuvā tas ir nedaudz zemāks, bet Igaunijā augstāks, tāpēc Latvijas pierobeža pašlaik iegūst no igauņu tūristiem. Savukārt, ja Latvija akcīzes nodokli palielinās, igauņiem vairs nebūs motivācijas braukt pie mums, bet latviešiem parādīsies spēcīga motivācija doties iepirkties uz Lietuvas pierobežu. Protams, ka pamatotas ir arī bažas par kontrabandas pieaugumu no Krievijas un Baltkrievijas.
Jāņem vērā liels skaits ietekmējošo faktoru, un bez nopietnu nodokļu ekspertu piesaistes, situāciju modelēšanas un aprēķiniem reformas ir grūti iedomāties. Piedāvātās nodokļu sistēmas izmaiņas ir solis pareizajā virzienā, jo starp Baltijas valstīm nedrīkst pastāvēt tik nozīmīgas nodokļu sistēmas atšķirības, jo visas trīs valstis ir mazas un atvērtas ekonomikas. Raksts publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 27.02.2017.
, kuras amatpersonas jau publiskajā telpā komentējušas atsevišķas uzņēmēju piedāvātās ieceres un to ieviešanas iespējamību, skatīs nodokļu sistēmas uzlabošanu tādās pašās kopsakarībās. Jo, tikai skatot nodokļus kā vienotu sistēmu, ir iespējams definēt tās mērķus īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī veikt jēgpilnus fiskālās ietekmes uz Latvijas ekonomiku aprēķinus. ){kind=link}