Akadēmiskais centrs
Lai mainītu situāciju un iegūtu no Lielbritānijas izstāšanās, Latvijai ir jāsaprot, ka katra krīze un šķēršļi ir iespējas. Tāpēc Latvijai ir aktīvi jādarbojas vismaz divos līmeņos - valsts un biznesa. Valsts līmenī jāveic kopējo un nozaru iespēju un seku analīze, kā arī jāizstrādā rīcības plāns, piemēram, Satiksmes ministrijai jābūt skaidrībai, uz kādiem nosacījumiem turpmāk notiks avio pārvadājumi starp Latviju un Lielbritāniju. Savukārt biznesa līmenī attiecīgo nozaru organizācijām ir jāsaprot, kuras nozares Brexit ietekmēs visvairāk, un jāizstrādā plāns, kā jaunajos apstākļos Lielbritānijā darbosies mūsu uzņēmumi, un otrādi - britu uzņēmumi Latvijā. Galvenokārt jānovērtē ietekme uz tirdzniecību un ietekmi uz darbaspēku.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka Apvienotajā Karalistē līdz šim īstenota daudzu nozaru normatīvu izstrāde un sertifikācijas, kas derīga visā Eiropas Savienībā, tajā sk. Latvijā, piemēram, zāļu. Tas nozīmē, ka jādomā, kā šie jautājumi tiks regulēti turpmāk. Tāpat Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis ir nācis klajā ar ierosinājumu liegt Londonai tiesības izvietot banku klīringa iestādes, kas darījumus veic eiro valūtā. Tas paver jaunas iespējas arī Latvijas banku sistēmai. Jautājums, kurā valstij noteikti ir jāuzņemas vadošā loma - sarunas ar starptautiskajām korporācijām, kas Lielbritāniju bija izvēlējušās par bāzes vietu ES. Tas nav tikai investīciju piesaistes, bet arī politisks jautājums, tāpēc to nevar atstāt tikai uzņēmēju ziņā. Proaktīvu darbu ar globālajiem uzņēmumiem un to pārstāvniecību iespējamo pārcelšanu uz Latviju valdība varētu uzticēt, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Savukārt valdībai ir jāparūpējas par stabilas un pievilcīgas nodokļu sistēmas un darbaspēka likumdošanas izstrādi. Tāpat mums ir jābūt gataviem uzbūvēt atbilstošas biroju telpas un infrastruktūru, kuras mums pašlaik nav. Jautājums - vai mēs esam pietiekami drosmīgi un ambiciozi, lai Latvija kļūtu par globālo kompāniju mītnes zemi ES, kas ļautu mums attīstīt pasaules līmeņa kompetenci un reputāciju nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku?! Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 12.05.2017.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka Apvienotajā Karalistē līdz šim īstenota daudzu nozaru normatīvu izstrāde un sertifikācijas, kas derīga visā Eiropas Savienībā, tajā sk. Latvijā, piemēram, zāļu. Tas nozīmē, ka jādomā, kā šie jautājumi tiks regulēti turpmāk. Tāpat Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis ir nācis klajā ar ierosinājumu liegt Londonai tiesības izvietot banku klīringa iestādes, kas darījumus veic eiro valūtā. Tas paver jaunas iespējas arī Latvijas banku sistēmai. Jautājums, kurā valstij noteikti ir jāuzņemas vadošā loma - sarunas ar starptautiskajām korporācijām, kas Lielbritāniju bija izvēlējušās par bāzes vietu ES. Tas nav tikai investīciju piesaistes, bet arī politisks jautājums, tāpēc to nevar atstāt tikai uzņēmēju ziņā. Proaktīvu darbu ar globālajiem uzņēmumiem un to pārstāvniecību iespējamo pārcelšanu uz Latviju valdība varētu uzticēt, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. Savukārt valdībai ir jāparūpējas par stabilas un pievilcīgas nodokļu sistēmas un darbaspēka likumdošanas izstrādi. Tāpat mums ir jābūt gataviem uzbūvēt atbilstošas biroju telpas un infrastruktūru, kuras mums pašlaik nav. Jautājums - vai mēs esam pietiekami drosmīgi un ambiciozi, lai Latvija kļūtu par globālo kompāniju mītnes zemi ES, kas ļautu mums attīstīt pasaules līmeņa kompetenci un reputāciju nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku?! Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 12.05.2017.
