Akadēmiskais centrs
Atbilstoši pasaulē akceptētajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, nosakot un piemērojot nodokļus, tiek īpaši uzsvērti divi – maksātspējas princips un taisnīguma princips. Izvērtējot NĪN atbilstību šiem principiem, Latvijā pašlaik netiek ievērots neviens no tiem.
Likumdevējs, iestrādājot likumā iespēju pašvaldībām noteikt nodokļa likmju koridoru un atlaides līdz pat 90%, bija paredzējis, ka pašvaldības piemēros nodokļa atlaides saprātīgi un atbilstoši situācijai. Tieši pašvaldības ir tiesīgas mainīt nodokļa ekonomisko dabu un nodrošināt taisnīguma un maksātspējas principu ievērošanu. Tāpēc lielākā daļa atbildības gulstas tieši uz pašvaldībām.
Aktuālā situācija liek domāt, vai nākotnē nevajadzētu samazināt pašvaldību tiesības ietekmēt NĪN regulējumu. Ja pašvaldības nevar pieņemt un nodrošināt nodokļa piemērošanu atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un taisnīgumam, tad nodokļa piemērošana stingrāk jānosaka valsts līmenī.
Pašvaldības pienākums ir saglabāt un attīstīt savu teritoriju tā, lai tajā vēlētos dzīvot un strādāt iespējami daudz cilvēku. Tomēr daudzas pašvaldības un arī Rīga ir visai uzskatāms iedzīvotāju izstumšanas piemērs. Rīgas vēsturiskajos rajonos NĪN ir tik augsts, ka rada situāciju, kad nepietiek līdzekļu ēku atjaunošanai un uzturēšanai. Sāk šķist, ka no pilsētas centra mērķtiecīgi tiek «izdzīvoti» cilvēki. Tas liek domāt, ka Rīgas pašvaldība nav iedziļinājusies savu iedzīvotāju būtiskākajās vajadzībās, un tam ir divi iemesli. Pirmais – pašvaldību neinteresē nekas cits kā tikai nodokļu ieņēmumi. Otrais – pašvaldībai trūkst kompetences, lai spētu modelēt, analizēt un redzēt kompleksas saimniekošanas iespējas. Vienlaikus Rīgā saistošie noteikumi paredz, ka atsevišķās pilsētas teritorijās, sakārtojot un apgaismojot ēku fasādes, var tikt piešķirtas nodokļu atlaides uz pieciem gadiem. Pilsētai ir nepieciešams atbalstīt ne tikai vēlmi sakārtot ēkas, bet nodrošināt šo ēku intensīvu izmantošanu.
Zemes kadastrālās vērtības ir strauji pieaugušas arī Jūrmalā, tāpēc pašlaik pašvaldība piemēro vairāk nekā 20 dažādu atlaižu. Atlaides ir visai pārdomātas, turklāt to darbība vērsta pamatiedzīvotāju tiesību uz dzīvojamo platību nodrošināšanai. Tomēr nevar apgalvot, ka Jūrmalā problēmu nav, bet tās ir jārisina valsts līmenī, piedāvājot kompleksas NĪN izmaiņas.
Pašvaldībām ir pēdējais laiks pierādīt spēju adekvāti analizēt, izvērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus nodokļa piemērošanā. Ja pašvaldības to nevarēs paveikt, tad politiskajā dienaskārtībā neizbēgami nonāks jautājums par NĪN centralizāciju. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 24.04.2017.
Likumdevējs, iestrādājot likumā iespēju pašvaldībām noteikt nodokļa likmju koridoru un atlaides līdz pat 90%, bija paredzējis, ka pašvaldības piemēros nodokļa atlaides saprātīgi un atbilstoši situācijai. Tieši pašvaldības ir tiesīgas mainīt nodokļa ekonomisko dabu un nodrošināt taisnīguma un maksātspējas principu ievērošanu. Tāpēc lielākā daļa atbildības gulstas tieši uz pašvaldībām.
Aktuālā situācija liek domāt, vai nākotnē nevajadzētu samazināt pašvaldību tiesības ietekmēt NĪN regulējumu. Ja pašvaldības nevar pieņemt un nodrošināt nodokļa piemērošanu atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un taisnīgumam, tad nodokļa piemērošana stingrāk jānosaka valsts līmenī.
Pašvaldības pienākums ir saglabāt un attīstīt savu teritoriju tā, lai tajā vēlētos dzīvot un strādāt iespējami daudz cilvēku. Tomēr daudzas pašvaldības un arī Rīga ir visai uzskatāms iedzīvotāju izstumšanas piemērs. Rīgas vēsturiskajos rajonos NĪN ir tik augsts, ka rada situāciju, kad nepietiek līdzekļu ēku atjaunošanai un uzturēšanai. Sāk šķist, ka no pilsētas centra mērķtiecīgi tiek «izdzīvoti» cilvēki. Tas liek domāt, ka Rīgas pašvaldība nav iedziļinājusies savu iedzīvotāju būtiskākajās vajadzībās, un tam ir divi iemesli. Pirmais – pašvaldību neinteresē nekas cits kā tikai nodokļu ieņēmumi. Otrais – pašvaldībai trūkst kompetences, lai spētu modelēt, analizēt un redzēt kompleksas saimniekošanas iespējas. Vienlaikus Rīgā saistošie noteikumi paredz, ka atsevišķās pilsētas teritorijās, sakārtojot un apgaismojot ēku fasādes, var tikt piešķirtas nodokļu atlaides uz pieciem gadiem. Pilsētai ir nepieciešams atbalstīt ne tikai vēlmi sakārtot ēkas, bet nodrošināt šo ēku intensīvu izmantošanu.
Zemes kadastrālās vērtības ir strauji pieaugušas arī Jūrmalā, tāpēc pašlaik pašvaldība piemēro vairāk nekā 20 dažādu atlaižu. Atlaides ir visai pārdomātas, turklāt to darbība vērsta pamatiedzīvotāju tiesību uz dzīvojamo platību nodrošināšanai. Tomēr nevar apgalvot, ka Jūrmalā problēmu nav, bet tās ir jārisina valsts līmenī, piedāvājot kompleksas NĪN izmaiņas.
Pašvaldībām ir pēdējais laiks pierādīt spēju adekvāti analizēt, izvērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus nodokļa piemērošanā. Ja pašvaldības to nevarēs paveikt, tad politiskajā dienaskārtībā neizbēgami nonāks jautājums par NĪN centralizāciju. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 24.04.2017.
 aprēķināšana un kadastrālā vērtība neatbilst mūsdienu situācijai. Laikā, kad vidējais atalgojums dažādos Latvijas reģionos atšķiras aptuveni 1,7 reizes, NĪN valsts ietvaros atšķiras pat 2500 reizes. ){kind=link}